Eiro fokusā

Karostā Liepājā top vairāki jauni rūpniecības projekti.

Eiro fokusā

Valsts ieņēmumu dienests čeku loteriju uzskata par veiksmīgu, iedzīvotāju domas dalās

Silstot ekonomikai, siltumnīcas ceļ vairāk un stādaudzētāji audzē apgrozījumu

Silstot ekonomikai, siltumnīcas ceļ vairāk un audzē apgrozījumu stādaudzētājiem

Pateicoties netipiski siltajai ziemai, konteineros augušos āra augu dēstus stādīt varēja janvārī un var arī tagad. Savukārt sēklu veikalos un pie kolekcionāriem jau kopš mēneša sākuma veidojas rindas. Augot sabiedrības ienākumiem, vairojas arī interese par pagalmu apzaļumošanu un savu siltumnīcu, kur izauguši tikai no paša atkarīgi tomāti. Tā apliecina uzrunātie stādaudzētāji.

Dārzniecībā "Neslinko" Pierīgā Elga Bražūne papriku sēj jau kopš mēneša pirmās puses, bet nu sākusi arī tomātu sēju. "Es sēju grantī. (..) Grants ir iepriekš dezinficēta zilajos graudiņos, pildu apakšā augsni, virsū granti, iesēju, pārkaisu ar tādu pašu grants slānīti. Grants ir irdena, tajā pietiek gaisa, sēklas sadīgst smukas, taisnas. Tā kā zaldātiņi iznāk jaunie dīgstiņi ārā. Pagaidām ir tā sēšana. Piķēšana sāksies no kāda 10. marta."

Vēl pēc 15 dienām izpiķētos dēstus pārstādīs vietā, kur tie augs līdz pārdošanai vai izstādīšanai, kas savukārt sākas aprīļa vidū.

Amatieriem, kam siltumnīcas neapkurināmas, Bražūne ar tomātu sēju iesaka pārāk nesteigties. Tas darāms, sākot no 10. marta ar aprēķinu, ka līdz izstādīšanai siltumnīcā maija sākumā paies 60 – 65 dienas.

Pieredzējusī tomātu audzētāja vēro, ka ik gadu palielinās to cilvēku skaits, kas tomātus sēj un lolo paši. Bieži vien tās ir jaunās ģimenes, un šis apstāklis sēklu šķirņu topa augšgalā ļauj būt ķirštomātiem. "(..) Bērniem tie ļoti patīk, īpaši, ja ir košās krāsas – oranži vai dzelteni ar violetu, ir saldi un skaisti. Bērni uz tiem kā uz konfektēm piesakās," klāsta Bražūne.

Amatieraudzētājiem īpaši uzmanīgiem jābūt, izvēloties augu aizsardzības pasākumus. Pamatlietas ir pareiza agrotehnika – siltumnīcās laba vēdināšana, uz nakti vaļā atstātas lūkas un durvis, vismaz 60 – 70 centimetru attālums starp augiem, nevis pūlēšanās dažos kvadrātmetros sastādīt visu sadīgušo. Savukārt, izvēloties augu aizsardzības līdzekļus, tajā skaitā bioloģiskos, pamata lieta būtu stingri ievērot instrukcijā rakstīto, mudina dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte.

Normatīvie akti pēdējos gados par augu veselību sevišķi liek gādāt stādu audzētājiem. Piemēram, visiem augiem un arī daļai sēklu jābūt ar pasēm, kas apliecina legālu un regulāri pārbaudītu izcelsmi. Bet, neraugoties uz arvien stingrākām kontrolēm, stādu audzētājiem klājas arvien labāk. Ekonomikas silšanu jūt arī šajā jomā, vērtē Stādu un kūdras inovāciju fonda vadītāja Silvija Apšiniece.

Uz jautājumu, vai ir prognozes par cenu kāpumu šajā sezonā, Apšiniece atbild, ka pēc sarunām ar kolēģiem noprotams, ka cenas nemainās. "Vispār cenas nekāpj, tās stāv uz vietas. Apjomi palielinās."

Daļai stādu audzētāju un tirgotāju savu labumu gādājusi arī aizvadītā siltā ziema, jo augsne nesasala un konteineru dēstus varēja un arvien iespējams stādīt bez pārtraukuma, un pircēji arī esot šo iespēju izmantojuši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti