Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece stāstīja, ka cūkgaļas ražošanai Latvijā ir potenciāls – ražošanu varētu palielināt līdz 80% no patēriņa, tomēr cūku un sivēnmāšu skaits Latvijā samazinās un darbu pārtrauc mazās saimniecības. Galvenais iemesls ir Āfrikas cūku mēra izplatība.
"Biodrošības noteikumi ir ļoti stingri, prasa lielus ieguldījumus, tāpēc daudzi izlemj pārtraukt cūku audzēšanu. Arī tirgū situācija ir svārstīga un cenas ir viļņveidīgas. Līdz ar to – ja esi mazs, tev ir grūtāk šo ekonomisko spiedienu izturēt. Pēdējā laikā četras lielas saimniecības, kur ir vairāk nekā 500 dzīvnieku, skāris Āfrikas cūku mēris. Divas atsākušas darbu. Šobrīd mums ir viens Eiropas inovāciju projekts par bioloģisko cūku ēdināšanu un turēšanu, gala rezultātā būs ieteikumi cūku audzētājiem – kā pārorientēties, jo bioloģisko cūku audzēšana ir niša, uz ko skatīties mazām un vidējām saimniecībām. Mēs esam neliela valsts, mums ir dārgi resursi.
Mēs varam būt interesanti ar nišas produktiem, un bioloģiskā cūkgaļa ir viens no tiem," klāstīja Lejniece.
Alojas novada Alojas pagasta ZS "Jurkas" īpašniece Irēna Rācene 60 cūkas audzē bioloģiski. Nelielā saimniecība piedalās projektā par bioloģiskās cūkgaļas ražošanu.
"Es gribu, lai mani bērni un mazbērni dzīvo veselīgu dzīvi. Esmu priecīga, ka projektā, kurā piedalāmies, mums izstrādāja ļoti efektīvu recepti ar zirņiem un pupām. Graudus pērkam no bioloģiskajām saimniecībām, mēs strādājam tikai Latvijas tirgū pa tiešo ar patērētāju," sacīja saimniece.
Jautāta, cik liels drauds cūkkopībā ir Āfrikas cūku mēris, Rācene sacīja: "Āfrikas cūku mēris bija tepat kaimiņos. Tieši tāpat kā Covid-19, tā ir sociāla slimība. Kūtī to ienes ne cūka, ne putns, bet cilvēks. To izplata mežacūkas, bet, ja esi bijis mežā, pirms ej pie dzīvniekiem, pārauj kājas. Visās lielajās saimniecībās slimību ienesa cilvēks."
Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ieva Leimane stāstīja, ka bioloģisko cūku audzēšanas projekta mērķis ir izpētīt tirgu un saprast, kā bioloģiskās cūkas audzēt intensīvāk.
"Sākotnējie rezultāti ir kliedējuši mītu, ka bioloģiski audzēti dzīvnieki aug lēnāk un pieņemas svarā sliktāk nekā konvencionāli audzēti.
Mūsu nobarošanas eksperimenti liecina, ka dzīvnieki aug intensīvi un gaļas kvalitāte ir līdzvērtīga. Mēs esam uzsākuši tirgus izpēti. Šobrīd Latvijā par bioloģiskās cūkgaļas tirgu runāt nevaram, bet iedzīvotāju aptauja liecina, ka 20% respondentu izvēlētos šādu cūkgaļu. Tā kā šī brīža izaicinājumi ir saprast, kā efektivizēt ražošanu. Dānijā ir lielākais bioloģiskās cūkgaļas eksports, Vācijā – lielākais bioloģiskās cūkgaļas patēriņš, un pircēji gatavi maksāt par to divreiz dārgāk nekā par konvenciāli audzētu cūkgaļu. Cenas tirgū dažādu faktoru ietekmē mainās, bet ir patērētāju grupa, kas par augstākas vērtības gaļu gatavi maksāt augstāku cenu," stāstīja Leimane.
Projektu par bioloģiskas cūkgaļas ražošanu īsteno LCAA kopā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un cūku audzētājiem SIA "Ulbroka", SIA "Ecoland Latvija", SIA "Vecauce" un citiem.
