Arī modes pasaule pārgājusi uz digitālo vidi. Piemēram, prezentācijas un tikšanās, kas pirms Covid-19 laika ierasti noritēja klātienē, nu pārcēlušās uz tiešsaisti.
Baltijas Modes federācijas prezidente Elena Strahova teica, ka arī šī gada Rīgas modes nedēļa izmēģināja jaunu formātu – paralēli ierastajām modes skatēm tika nodrošinātas arī tiešraides, šādi ļaujot būt klāt notikumā plašākam cilvēku lokam. Modes skates neierastā formātā un vietā šobrīd ir aktuāli arī citviet pasaulē.
"Es domāju, ka pēc pusgada mēs redzēsim – kuri būs tie, kas paliks un strādās tālāk un izdzīvos un kuriem nāksies šķirties no šīs nozares resursu trūkuma dēļ," sacīja Baltijas Modes federācijas prezidente.
Strahova teica, ka visā pasaulē dizaineri pārskata cenu politiku un lūko, kā krīzes laikā izdzīvot. Tas atspoguļojas arī kolekciju apmērā – tās kļuvušas mazākas, jo šobrīd riski ir ļoti augsti.
"Katrs izstrādājums no ražošanas un cenu politikas ir ļoti, ļoti pārdomāts, lai to galu galā varētu pārdot. Vairāki pasaules zīmoli palaiduši jaunas līnijas ar mājas apģērbiem. Latvijā es vēl neesmu tādus piemērus redzējusi, bet pašmāju zīmols "Amoralle", kuram mājas apģērbs bija pamats, es domāju, ka viņiem šajā laikā iet labi. Vismaz man tā gribas ticēt," sacīja Strahova.
Viņa prognozēja, ka tuvākajos mēnešos arī sejas maskas kļūs par apģērba sastāvdaļu, kas ne tikai pilda funkciju, bet ir arī moderns aksesuārs, kas pieskaņots tēlam.
"Dizaineri to jau bija sapratuši marta beigās, aprīļa sākumā, kad sāka ražot dažādas interesantas maskas ar zīmējumiem, ar izšuvumiem, ar mežģīnēm. Oktobrī, kad masku valkāšana kļuva kā obligāta prasība, tad visi sapņi dizaineriem parādīt šos aksesuārus piepildījās. Modes nedēļas laikā mēs redzējām masku parādi," stāstīja Strahova.
Modes dizainere Iveta Vecmane atzina, ka šajā laikā bez drosmes neiztikt, jo situācija pati no sevis neatrisināsies un katram pašam ir jādomā, kā izdzīvot šajā laikā, meklējot aizvien jaunus risinājumus. Viņa teica – šis laiks ir sarežģīts un par eksporta potenciālu uz laiku ir jāaizmirst. Tomēr pozitīvi, ka krīzē maciņu vietējam dizainam atver pašmāju klienti. Viņasprāt, tā ir sava veida solidarizēšanās.
"Kas ir tāda labā ziņa, ka patērētājs daudz vairāk atbalsta un novērtē savējo. Tā ir kā tāda klusā sadošanās rokās – es nopirkušu vietējo Latvijas gurķi, es aiziešu uz Tērbatas ielas vietējo kafejnīcu,
un tāpat kāds atnāks un nopirks nevis ārvalstu masu ražotāja kleitu, bet atnāks un nopirks Ivetas Vecmanes kleitu. Atceros iepriekšējo krīzi, kas arī bija process un posms, kas ļoti labi izrāva Latvijas modi un industriju," norādīja Vecmane.
"Nekas labs te nav un nevar būt. Tāpēc, ka mainās viss. Vispirms vairāk nekā trīs mēnešus vispār bija slēgti veikali un nebija nekāds apgrozījums pavasarī," situāciju raksturoja sieviešu apģērbu zīmola "Nolo" izveidotāja un dizainere Viktorija Joniene.
Viņa teica, ka vēl viens aspekts, kas bremzē darbību, ir tūristu trūkums. "Principā ļoti daudz pie mums iepērkas tūristi. No Krievijas īpaši. Vasarā Krievijas tūristi nodrošināja pusgada apgrozījumu.
Arī tūristi no Eiropas, un ļoti labi pērk arī lietuvieši un igauņi. Kad septembrī aizvēra "Baltijas burbuli”, tad mēs uzreiz sajutām, ka apgrozījums nokrita," atzina Joniene.
Patlaban zīmolam "Nolo" ir viens veikals, bet lauvas tiesu no apgrozījuma nodrošina vairumtirdzniecība – Latvijā radītos sieviešu apģērbus uzņēmums eksportē uz vairākām pasaules valstīm. "Nolo" ir arī savs interneta veikals. Tomēr Joniene uzsvēra – modei tiešsaistes iepirkšanās vien neder.
"Mode ir tāda lieta, kuru vajag ne tikai redzēt, bet arī pataustīt, sajust, vai ir tā enerģija – patīk, der," sprieda dizainere.
Viņasprāt, krīzes laiku pārdzīvos nevis kreatīvākie un sīkstākie modes industrijas pārstāvji, bet gan lielākie un bagātākie.
Tie, kuriem ir finanšu drošības spilvens, šo laiku pārcietīs. Joniene prognozēja, ka, visticamāk, lielākus muskuļus uzaudzēs masu zīmoli, bet mazākie savu darbību krīzes laikā beigs.
