Uz jaunajiem vilcieniem pielāgotu infrastruktūru cer vēl pirms vilcienu iegādes

Lai jau tuvāko gadu laikā nodrošinātu iedzīvotājiem modernu, drošu un ērtu dzelzceļa infrastruktūru, kas būs pielāgota arī jaunajiem pasažieru vilcieniem, uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" ir izsludinājis iepirkumu par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību. Šajā gandrīz 60 miljonu eiro vērtajā projektā pirmo reizi Latvijas dzelzceļa vēsturē izbūvēs pasažieru infrastruktūru ar vienotām vizuālām vadlīnijām, bet nevalstiskās organizācijas uzteic vides pieejamības risinājumus. Izskan gan arī viedoklis, ka peroniem būtu jābūt platākiem.

Uz jaunajiem vilcieniem pielāgotu infrastruktūru cer vēl pirms vilcienu iegādesEdgars Kupčs

    Nākamo trīs gadu laikā līdz 2023. gada beigām kompānija "Latvijas dzelzceļš" ir iecerējusi īstenot vērienīgu infrastruktūras attīstības projektu. Tajā netiks skartas esošās staciju ēkas, kuru nojaukšana vai pārbūve raisīja plašu rezonansi iepriekš, jo būtiski tika bojāts kultūrvēsturiskais mantojums.

    Šoreiz 57 miljonu eiro projektā, kurā lauvastiesu dos Eiropas Savienība, plānots uzbūvēt jaunas pasažieru stacijas pie Silikātu ielas un Slokas ielas Bolderājā, Dauderos līnijā Zemitāni–Skulte un netālu no tirdzniecības centra "Alfa" līnijā Rīga–Cēsis. Taču pamanāmākie būs jaunie peroni elektrificētajās dzelzceļa līnijās.

    "Kopumā "Latvijas dzelzceļš" modernizēs pasažieru platformas 48 stacijās un pieturas punktos, izbūvējot paaugstinātas platformas, modernas un funkcionālas nojumes, soliņus un velonovietnes. Tiks izveidotas taktilās joslas, apziņošanas sistēma un vienotas informatīvās norādes saskaņā ar noteiktiem standartiem. Tāpat modernizācijas projekts paredz izbūvēt pieejas platformām cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projekta rezultātā tiktu pilnībā modernizēta pasažieru infrastruktūra elektrificētajās dzelzceļa līnijās Rīga–Tukums 2, Rīga–Skulte, Rīga–Krustpils un Rīga–Jelgava. Būtiski, ka īstenojot projektu, pirmo reizi "Latvijas dzelzceļa" vēsturē [tiks] izbūvēta pasažieru infrastruktūra, balstoties uz vienotām vizuālajām vadlīnijām," stāsta "Latvijas dzelzceļa" pārstāve Ella Pētermane.

    "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs pauž, ka dzelzceļš kā pārvietošanās veids Latvijā kļūst arvien populārāks

    un jaunā infrastruktūra mudinās pārsēsties no citiem transporta veidiem uz vilcienu. Viņa ieskatā dzelzceļš drīz Latvijā kļūs par satiksmes mugurkaulu.

    Šajā projektā iesaistīti arī sociālie partneri, pilsētvides un transporta nozares eksperti, lai pārrunātu to, kā infrastruktūru veidot pieejamu un ērti izmantojamu ikvienam. Un atšķirībā no citām reizēm šoreiz tikai labus vārdus saka organizācijas "Pilsēta cilvēkiem" līderis Māris Jonovs.

    "Mēs esam ļoti priecīgi par šo plānu, jo tas nozīmē, ka tad, kad vajadzētu ierasties un ieradīsies jaunie elektrovilcieni, tad uz viņiem varēs cilvēki ne tikai skatīties pa gabalu, bet arī iekāpt tajos un arī izkāpt. Daudzās pieturvietās – vairāk nekā šajās 20 – nav nodrošināta vides pieejamība, nav ērta iekāpšana, izkāpšana. Nav iespējas sagaidīt vilcienu, nestāvot saulē, lietū. Ļoti laba un apsveicama iecere, cerams, ka tas viss ies ātri uz priekšu un varbūt tie peroni būs gatavi, kad ieradīsies vilcieni. Plānā iekšā ir arī Bolderājas topošā vilciena jaunās pieturvietas un peroni. Tiešām vērtīgi – ne tikai politiskā apņemšanās ko darīt, bet mēs arī redzam, ka darbs notiek tajā virzienā. Iespējams, ka no Bolderājas drīz varēs civilizēti nokļūt Rīgā, nebraucot ar privāto autoransportu vai nenīkstot autobusu sastrēgumos," saka Jonovs.

    Kritiskāks ir Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

    Viņš kā šablona variantu piedāvājis iespēju uz perona uzbraukt "ātrās palīdzības" mašīnai. Tas nozīmētu, ka jaunie peroni ir pietiekami plati un izturīgi, bez apgaismes stabiem vai atkritumu urnām pa vidu.

    "Ja ar viņu var pa vienu galu uzbraukt, pa otru nobraukt – viss ir kārtībā. Kāpēc tas ir šādā kontekstā domāts, nevis minot riteņbraucējus kā prioritāti? Jāsaprot, ka velosipēdisti mēdz būt arī velotūristi. Ļoti plaši izmanto transportlīdzekļus, vilcienus – tas ir pats ērtākais: velotūristam ar smagu velosipēdu, nokrautu ar smagām velosomām, iestumt viņu vilcienā. Tātad šiem gabarītiem, parametriem jābūt tādiem, lai var ērti uzstumt, lai nebūtu strauju pagriezienu, kā daudziem vieglas konstrukcijas peroniem Latvijā ir redzams. Ir vecāki ar bērniem bērnu sēdeklīšos. Lai nav tā, ka stumj, nes iekšā vagonā velosipēdu, bet tikmēr maziņais bērns viens pats skraida pa peronu un varbūt pakrīt zem vilciena," norāda Silenieks.

    Taču riteņbraucēju iespējas Silenieks sauc par sīkumu.

    Viņš piesauc arī militārās mobilitātes iespējas, lai peroni būtu pieejami simtiem karavīru ar milzīgām somām un citu ekipējumu

    un ātru iespēju vilcienā iekāpt un izkāpt no tā, lai var piebraukt transports ar piekabi, lai ērti var piekļūt pretterorisma vienības, bet mediķi lai var ērti pārvietoties ar nestuvēm.

    "Mans redzējums bija daudz plašāks – nevis ņemt tikai to, ko domā riteņbraucēji. Uz to "Pasažieru vilciens" un "Latvijas dzelzceļš" pūta un elsa. Tiešām tāds nekas nav paredzēts, lielākajai daļai peronu tikai pa vienu pusi var uzkāpt. Tas no drošības viedokļa arī nav droši. Es arī saprotu, ka dzelzceļa rīcībā nav šobrīd tik daudz līdzekļu, lai varētu uzbūvēt kaut ko tādu, ko es stāstu. Projektējot viņam var paredzēt arī otro vai trešo kārtu," spriež Silenieks.

    Pretendenti iepirkumā var pieteikties līdz 4. novembrim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti