Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs norādīja, ka šogad no valsts budžeta zinātnei un pētniecībai piešķirti nedaudz vairāk par 50 miljoniem eiro, nākamgad finansējums palielināsies līdz 58 miljoniem eiro. Līdz ar to kopā ar ES programmām un struktūrfondu atbalstu kopējais finansējums zinātnei šogad sasniedz ap 200 miljonus eiro.
"Ir atsevišķas nozares, kas vairāk specializējas starptautiskajā arēnā un labi startē programmā "Apvārsnis 2020" un citās starptautiskās programmās. Piemēram, mums ir ļoti spēcīga materiālu zinātne, arī medicīnas jomā ir labi rezultāti. Un ir zinātnes nozares, kas nepieciešamas vietējai tautsaimniecībai, piemēram, bio ekonomikas joma, arī meža zinātne, lauksaimniecība un dārzkopība," stāstīja Stepanovs.
Covid-19 pandēmijas dēļ zinātnieki papildus šogad saņēma 30 miljonus eiro.
"Gan trešā biodrošības līmeņa laboratorijas iekārtošana Latvijā, kas ir ļoti nepieciešama vīrusveidīgo daļiņu un vīrusu izpētē, gan papildus finansējums vīrusa sekvenēšanai, kas ļauj noteikt, kādi vīrusa paveidi ir Latvijā, no kurienes tie ieceļojuši.
Šajā programmā ir iespējas testēt un izmantot tā saucamo siekalu testu, kas ir daudz ātrāks.
Ir arī vairāki dezinfekcijas līdzekļu risinājumi, radot dabai draudzīgus materiālus. Zinātnieki varētu pētīt arī pilsētu notekūdeņus, kas ļautu daudz ātrāk konstatēt slimības uzliesmojumus noteiktā apdzīvotā vietā," stāstīja Stepanovs.
Latvijas zinātnes padomes Ekspertīzes nodaļas vadītājs Ingmārs Kreišmanis vērtē, ka šobrīd finansējums zinātnei ir palielinājies, bet joprojām konkurence uz projektiem ir tik liela, ka naudas nepietiek arī starptautiski augstu nevērtētām idejām.
"Turpinās regulāras programmas, ko Latvijas zinātnes padome saņem no nacionālā finansējuma. Šobrīd tiek īstenoti 149 fundamentālo pētījumu projekti, kas vēl turpināsies. Šogad Latvijas zinātnes padomei no neparedzētiem līdzekļiem piešķirti 16 miljoni gan valsts pētījumu programmai Covid -19 seku mazināšanai un fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem. Mērķis ir palielināt zinātnes nozares kapacitāti, jo tieši inovatīvas idejas palīdzēs uzlabot situāciju. Pozitīva tendence, ka valsts iestādes un ministrijas vairāk uzticas zinātniekiem un veido valsts pētījumu programmas, kurās zinātnieki var analizēt situāciju un dot savus ieteikumus.
Viena lieta, kas varētu palīdzēt – ka zinātnes nozarē tiek izveidota sistēma, piemēram, ja sāk kādu projektu un pēc trīs gadiem viss ir labi veicies, zinātnieki varēs turpināt idejas attīstību.
Ļoti vajadzīga ir starptautiskās sadarbības attīstīšana, lai Latvijas zinātniskās institūcijas var daudz vairāk konkurēt starptautiskos ES projektu konkursos," stāstīja Kreišmanis.
Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Guntars Kitenbergs pastāstīja, ka šobrīd finansējums zinātnei palielinās, bet valstij jādomā par bāzes finansējuma palielināšanu. Viņš atzinīgi vērtē arī atbalstu jaunajiem zinātniekiem.
"Piemēram, bija pēc doktorantūras pētniecības programma, kurai tagad bija jau ceturtais konkurss, kas bija balstīts struktūrfondu finansējumā. Trīs gados tika atbalstīti vairāki simti jauno zinātnieku, tas daudziem devis iespēju sevi attīstīt, veidot savas pētniecības grupas un iegūt nopietnāka līmeņa finansējumu.
Kopumā situācija ar finansējumu zinātnei Latvijā pakāpeniski uzlabojas, vienlaikus jāsaka, ka ilgtermiņa perspektīva ir diezgan neskaidra, jo starp struktūrfondu periodiem ir pārrāvumi.
Ir projektu tipa finansējums, gan valsts pētījuma programmas, gan fundamentāli lietišķie pētījumi, bet bāzes finansējums jau kādu laiciņu nav pieaudzis," uzsvēra Kitenbergs.
Zinātnes atbalstam pašlaik gadā tiek piešķirti 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Izglītības un zinātnes ministrija plāno, ka pēc septiņiem gadiem – 2027. gadā valsts atbalsts varētu sasniegt 1,5% no IKP.
