Pērn jūlijā VID rīkotajā čeku loterijā piedalījās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāji un tika iesniegti 1,7 miljoni čeku, bet ar katru nākamo mēnesi dalībnieku skaits saruka, un šobrīd tas samazinājies par 54%. VID pārstāve Arta Krēsliņa skaidroja, ka tam ir objektīvi iemesls – iedzīvotāji aizvien biežāk iepērkas internetā.
"Visdrīzāk, šo interesi ir ietekmējusi arī Covid-19 izplatība. Ārkārtas situācijas laikā tika ieviesti dažādi ierobežojumi, kas ietekmēja tirdzniecību klātienē. Iedzīvotāji daudz biežāk preces un pakalpojumus iegādājās internetā, bet čeku loterijā var piedalīties tikai ar čekiem, kvītīm un biļetēm, kas saņemti klātienē. Kopā ar Finanšu ministriju šobrīd esam piedāvājuši Čeku loterijas likuma grozījumus, kuru galvenā būtība –
vēlamies piedāvāt reģistrēt čeku loterijā arī pakalpojumus un preces, kas pirktas internetā, izmantojot internetbankas starpniecību.
Ceram, ka līdz ar to interese varētu palielināties," klāstīja VID pārstāve.
Ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka vērtēja, ka katra aktivitāte, kas samazina ēnu ekonomiku, ir būtiska. Ne velti līdzīgas čeku loterijas rīko arī citās Eiropas valstīs.
"Jebkura aktivitāte, kas var uzlabot situāciju ēnu ekonomikā, ir būtiska. Arī citu valstu pieredze apliecina, ka šāda čeku loterija ir noderīgs pasākums un kopumā dod pienesumu ēnu ekonomikas mazināšanā. Tas nebija pārsteidzoši, ka sākumā aktivitāte bija augsta. Man ir aizdomas, ka viens no iemesliem, kāpēc mazinās iedzīvotāju iesaiste, ir tajā, ka VID par daudz pievērsa uzmanību tam, ka informācija no čekiem var tikt izmantota preventīviem un kontroles nolūkiem. Ir skaidrs, ka citās valstīs arī tas notiek, tomēr primārajai ziņai jābūt, ka čeku vajag tāpēc, lai piedalītos loterijā. Iespējams, tieši šis aspekts varēja mazināt cilvēku iesaisti," vērtēja Sauka.
Viens no čeku loterijas mērķiem ir pieradināt cilvēkus prasīt čekus un kvītis. Nesen veikts SKDS pētījums liecināja – 21% no aptaujātajiem šobrīd pievērš lielāku uzmanību tam, vai par pirkumu vai pakalpojumu tiek izsniegts čeks. VID pārstāve Krēsliņa stāstīja, ka arī viens čeks un pārbaude uz vietas var atklāt virkni pārkāpumu.
"Vienā veikalā tika konstatēts kases aparāts, kas nav reģistrēts VID, otrā veikalā kases aparāts bija sen noņemts no VID uzskaites.
Rezultātā šis uzņēmumus uzstādīja jaunus, visiem noteikumiem atbilstošus kases aparātus. Papildus tika konstatēts, ka uzņēmumā nepilnīgi tiek uzskaitīts darbinieku nostrādātais laiks, – rezultātā uzņēmums palielināja oficiālo darba samaksu un samaksāja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Uzņēmums nebija arī reģistrējies PVN maksātāju reģistrā, kad bija sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis. Līdz ar to nodokļu maksātājs iesniedza PVN aprēķinu, deklarēja papildus ienākumus 23 500 apmērā un samaksāja PVN teju 5000 eiro apmērā. Manuprāt, šis ir uzskatāms piemērs, kā viens čeks var aizvest pie ļoti daudz informācijas un uzlabot situāciju valstī attiecībā uz nodokļu nomaksu," teica VID pārstāve.
Pēc VID aprēķiniem, pateicoties čeku loterijai, valsts budžetā papildus iekasēti 1,2 miljoni eiro. Ēnu ekonomikas pētnieks Sauka gan vērtēja, ka loterijas naudas balvas prasa arī lielus papildu izdevumus.
"Pieņemu, ka no šiem 1,2 miljoniem ir jāatskaita izdevumi, kas bija, lai rīkotu čeku loteriju un izmaksātu balvas. Cik es zinu, tas ir krietni vairāk par 1,2 miljoniem, tā ka finansiālais ieguvums kopumā var būt negatīvs. Bet te nevar rēķināt tiešos zaudējumus vai ieņēmumus. Ja kopumā šāda aktivitāte uzlabo cilvēku vēlmi ņemt čeku un tam ir tādi pārnesti efekti, ko nevar nekādi izmērīt, tas kopumā ir labi un ilgtermiņā uzlabos ēnu ekonomikas situāciju valstī," skaidroja pētnieks.
Vēl tiks vērtēts, vai čeku loterija turpināsies arī nākamajā gadā.
