Eiro fokusā

Eksperti kritizē piedāvātās izmaiņas nodokļu politikā

Eiro fokusā

Plāno ieviest vienreizēju papildus nodokli mašīnām, kas vecākas par pieciem gadiem

Pagarinātais zālāju pļaušanas un novākšanas laiks ļauj lauksaimniekiem atviegloti uzelpot

Ludzas zemnieks: Siena šovasar krietni vairāk, tas vākts divreiz ilgāk

Strauji mainīgie laika apstākļi daļai lauksaimnieku, jo īpaši lopkopībā iesaistītajiem, ir radījuši sarežģījumus nopļaut un novākt sienu vai zāles masu lopbarībai. Lai arī Latgalē laika apstākļi šovasar bijuši labvēlīgāki nekā citviet, gan Latgales, gan citu novadu lauksaimnieki atzīst, ka  Zemkopības ministrijas pieņemtais lēmums par zālāju nopļaušanas un novākšanas termiņa pagarināšanu daudziem ļāvis izbēgt no soda sankcijām un mierīgi pabeigt lopbarības sagatavošanu saimniecībās

"Mēs nebūtu paspējuši. Nopļaut varbūt būtu paspējuši ar steigu, bet ar novākšanu bija sliktāk šogad, jo siena daudzums diezgan liels - praktiski pļavā ir divreiz vairāk siena nekā citus gadus, līdz ar to tā novākšana gāja divreiz ilgāk," tā par situāciju savā zemnieku saimniecībā, kas atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, stāstīja saimnieks Andris Kazačkovs.

Šovasar  saimniecībā, kur tiek audzēti 300 gaļas šķirnes lopi, no 1000 hektāriem (ha) piederošas zemes – 900 ha aizņem zālāji, un, lai nodrošinātu lopiem barību ziemai, saimniekam ir jāsagatavo ap 7000 siena un skābsiena ruļļu.

"Trešdaļa mums ir skābsiena, kaut arī tas sanāk dārgāk, bet tad, kad laika apstākļi ir slikti, tad mēs vismaz pa to lietaino laiku tinam. Līdz ar to darbs iet uz priekšu un pļavas tiek novāktas, un pavasarī praktiski līdz Jāņiem mēs tinam tikai skābsienu, reti kad sanāk novākt sienu," atzina Kazačkovs.

Gandrīz viss nepieciešamās lopbarības daudzums ziemai jau ir sagādāts, taču zālāju pļaušanas un novākšanas termiņa pagarinājums ļāvis uzelpot un pabeigt darbus bez steigas.

"Ļoti labi, ka ir tas pagarinājums un nav stresa, vai paspēsi vai nepaspēsi. Vari mierīgāk ieplānot darbus un tā nestresot," teica lauksaimnieks.

Bioloģiskā saimniecība "Sēļu zeme", kur tiek audzēti gan liellopi, gan arī bioloģiskie kartupeļi, atrodas Jaunjelgavas novadā Staburaga pagastā, un tās saimniece Alda Paura atzina, ka šovasar grūtāk gājis tieši ar siena sagatavošanu.

"Mums ir 95 liellopi un 200 hektāri zemes, un no tiem 140 hektāri ir zālāji. Pārējais ir bioloģiskie cietes kartupeļi. Viens traktors un strādā viens cilvēks. Tā kā pavasaris bija aizņemts ar kartupeļu stādīšanu un tad skābbarības sagatavošanu, sienu vācām jūnijā un jūlijā.

Jūlijā sākās lietavas un sienu savākt bija diezgan grūti. Varbūt kādam arī šķita, ka nelīst tik daudz, taču sienam jau daudz nevajag. Mums gāja ļoti grūti un stresaini.

Es pārdzīvoju, ka tagad būs soda sankcijas, ka nebūs lauki nopļauti," klāstīja Paura.

Lai arī Latvijas teritorija nav liela, laika apstākļi dažādos tās reģionos ir atšķirīgi. Lai arī Latgalē nokrišņu bijis mazāk, arī te gan mazajiem, gan arī lielajiem zemniekiem lopbarības sagatavošanas un zālāju pļaušanas laiks nav bijis no vieglajiem.

"Ja mēs runājam par Dienvidlatgalē esošo situāciju, tad šī vasara, tāpat kā arī citas vasaras, dažādās Latvijas malās ir dažāda. Mūsu reģionā lauksaimniekiem jūnijs nāca kā ļoti karsts laiks un tika veiksmīgi uzsākta lopbarības sagatavošana. Pēc mūsu veiktās aptaujas lielākā daļa zemnieku, kas nodarbojas ar lopkopību, ir diezgan veiksmīgi paguvuši lielāko zālāju daļu nopļaut un sagatavot lopbarību. Un uz šo brīdi, paanalizējot situāciju par to, vai ir kaut kas vēl nenopļauts mūsu reģionā, un kas tās tieši ir par platībām, atklājās, ka iekavējušies šie darbi tām saimniecībām, kurām nav lopiņu un pašiem savas tehnikas. Laika apstākļi mūsu reģionā ir ietekmējuši arī lielo saimniecību darbu," situāciju raksturoja Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Ināra Lukaševiča.

Datums, līdz kuram zālājam jābūt noganītam vai nopļautam un novāktam, lai pilnā apmērā saņemtu Eiropas Savienības (ES) platību maksājumus, ir 15. augusts.

Kā uzsvēra ZM pārstāve Elīna Dimanta, ņemot vērā strauji mainīgos laika apstākļus, ZM šogad paredzējusi iespēju lauksaimniekiem, kuri izmanto zālājus lopbarības vajadzībām, līdz 15. septembrim nopļaut un novākt tos zālājus, kurus biežo nokrišņu un lielā mitruma dēļ nebija iespējams nopļaut un novākt līdz augusta vidum.

"Tas ir viennozīmīgi lauksaimniekiem pozitīvi vērtējams, jo pretējā gadījumā katram lauksaimniekam 15 darba dienu laikā būtu jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegums par ārkārtas apstākļu iestāšanos. Tajā iesniegumā ir jāveic detalizēts apraksts, ir jāpievieno pierādījumu apliecinoši dokumenti. Tas tiešām būtu liels slogs lauksaimniekiem," sprieda Dimanta.

2020. gadā Latvijā no kopējām tiešmaksājumiem deklarētajām platībām vairāk nekā trešdaļa ir zālāji, tie ir vairāk nekā 650 000 hektāru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti