Savu ceļojumu pasaulē turpina Latvijā tapušais unikālais projekts “Rothko in Jazz”, ko īsteno Māra Briežkalna džeza kvintets. Pirmatskaņojumu tas piedzīvoja pirms sešiem gadiem Kenedija centrā Vašingtonā, pēc tam tas skanējis arī Ņujorkā, Londonā un Briselē un allaž izpelnījies lielu atsaucību.
Autora ziņas
Liela daudzveidība gan satura, gan formas ziņā raksturo spēlfilmu projektus, ko 9. martā filmu veidotāji prezentēja Nacionālā kino centra ekspertu komisijai. Daļa projektu veltīta vēstures tēmām un izcilām personībām, bet visvairāk tomēr ir mūsdienu tematikai veltītu darbu. Kopumā iesniegti 14 spēlfilmu projekti, no kuriem finansiālo iespēju dēļ būs iespējams atbalstīt mazāk nekā pusi.
13. martā notiks gadskārtējā Latvijas Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. Balvas par mūža ieguldījumu tajā saņems divi izcili meistari – komponists Imants Kalniņš un diriģents Aleksandrs Viļumanis. Abu devums mūsu kultūrā ir ļoti liels dārgums, abi ir arī ļoti spēcīgas un spilgtas personības. Viņu ceļi mūzikā ne reizi vien vijušies kopā, Aleksandrs Viļumanis bijis daudzu Imanta Kalniņa darbu interprets.
Pirms diviem gadiem ar skaņu performanci “Meklētājs” sevi pieteica neparasts duets – gongu skaņu māksliniece Dace (Kamēlija) Straume un grupas “Dzelzs vilks” sintezatoru spēles meistars Kaspars Tobis. Viņu koncerti notika dažādās neparastās Latvijas vietās un aicināja klausītājus ļauties meditatīvam un neikdienišķam muzikālam piedzīvojumam. Šogad mākslinieki savu sadarbību turpina, tikai jau nedaudz citādā veidolā un sastāvā.
Par sabiedrības uzliktajiem rāmjiem, par izvēli tiem pakļauties vai tos lauzt – tā ir viena no galvenajām tēmām Sandras Ūdres jaunajā stāstu krājumā “Tīsys syla bolsi”, kas sarakstīts latgaliešu valodā. Tā nosaukums latviešu literārajā valodā ir “Tiesas sila balsis”.
Ir pamatotas cerības, ka beidzot arī Latvijā sava pastāvīgā mājvieta būs muzikālā teātra žanram. To apliecina aizvadītās nedēļas nogalē parakstītais nodomu protokols starp Ogres novada pašvaldību un Kultūras ministriju, kas paredz Ogrē attīstīt Operetes un muzikālo teātri. Plānots, ka tas atradīsies bijušā Ogres Tautas nama ēkā. Pašvaldība apņemas attīstīt infrastruktūru, bet valsts līdzdarboties satura nodrošināšanā.
Par spīti šī laika grūtībām, Rīgas Doms turpina rosīties, gādājot par savu kultūrvērtību uzturēšanu un atjaunošanu. Tikko pie diviem jauniem motoriem tikušas slavenās Doma ērģeles. Tik lielām ērģelēm nepieciešamās jaudas motorus izgatavot ir komplicēts darbs, savukārt pats motors ir ļoti svarīgs gaisa padeves nodrošināšanai – bez tā ērģeles klusētu. Vecais motors savukārt bija savu laiku nokalpojis, tā nolietojums bija kritisks, un kuru katru brīdi tas varēja iziet no ierindas.
Pēc Nacionālās bibliotēkas iniciatīvas Latvijas 5. klašu skolēni ir aicināti piedalīties Skaļās lasīšanas sacensībās. Jau drīzumā sāksies pirmās kārtas konkursi vietējās skolās un bibliotēkās, lai pēc tam labākie lasītāji startētu reģionu konkursos un visbeidzot arī lielajā Latvijas finālā, kurā izraugās Latvijas lasīšanas čempionu.
Daudz neskaidrību saistībā ar vakcināciju ir cilvēkiem ar invaliditāti un hroniskajām saslimšanām. Viņi vakcinēšanas plānā iekļauti tikai daļēji, un nav skaidri principi, kas un kā veicis izvēli par labu vienai vai otrai grupai. Kuriem no viņiem būs iespēja vakcinēties prioritāri, vai cilvēki ar smagiem kustību traucējumiem varēs saņemt izbraukuma vakcināciju, vai vakcinēs arī personas, kas viņus aprūpē? Atbildīgās institūcijas uz šiem jautājumiem atbild vēl ļoti nekonkrēti, bet sola tos risināt.
Ikgadējais festivāls “Saxophonia” šoreiz izskanēs vienā koncertā un tajā piedalīsies tikai pašmāju mūziķu kolektīvi. Toties koncertā vienkopus varēs dzirdēt vidažādākos saksofonmūzikas virzienus un pašus labākos izpildītājus. Izskanēs arī vairāki jaundarbi.
Arvien bagātāka ar interesantiem digitālajiem piedāvājumiem kļūst kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”. Kā pirmie jaunajā formātā pērn startēja teātra projekti, kam šogad arvien aktīvāk piepulcējas koncertstāsti, lekcijas, muzeju nodarbības, radošās darbnīcas un citas attālinātas norises. Lai pēc iespējas saistošāk uzrunātu skolēnus, projektu veidotāji cenšas atrast arvien jaunus ceļus un paņēmienus. Attālinātajām kultūras norisēm ir arī vairākas priekšrocības.
Nesen izdotajā īsprozas parafrāžu grāmatā “Regīna Ezera. Re:” apkopoti 12 īsie stāsti, kas tapuši, iedvesmojoties no Regīnas Ezeras daiļrades un personības. Stāstu autori ir dažādu paaudžu rakstnieki ar visdažādāko pieredzi literatūrā.
Portāla Historia.lv vēsturnieki sadarbībā ar Kocēnu novada pašvaldību izveidojuši aptuveni 12 kilometrus (km) garu maršrutu "Rubenes – Vaidavas ezera vēstures un dabas taka", kurā iekļauti 22 objekti.
Lībiešu valoda ir pati apdraudētākā valoda Eiropas Savienībā, tajā šobrīd var sazināties vien 20 cilvēku, kaut gan pēdējos gados ir tendence runātāju skaitam pieaugt. Lībiešu kultūras centra vadītājs Valts Ernštreits situāciju salīdzina ar Covid-19 slimnieku – “šeit mums ir situācija, kad ir nepieciešama reanimācija, izpratne un ļoti daudz atbalsta”.
Par cilvēka un dabas attiecībām, par laika neapturamo ritējumu un visa mainību vēsta grupas “Rihards Lībietis Orchestra” jaunā kompozīcija “Driftwood Island”. 17. februārī līdz ar videoklipu grupa to nodod klausītāju vērtējumam. Videoklips uzņemts kādā ziemas dienā Vakarbuļļu pludmalē un skatītāju ieved savdabīgā vizuālā atmosfērā, kas rosina uz filozofiskām pārdomām. Jaunā kompozīcija ir jau otrā vēstnese grupas topošajam albumam “Willful Blindness” jeb “Apzināts aklums”, kas pilnā apjomā nāks klajā maijā.
Šoruden 90 gadu aprit mūsu nacionālās pretošanās simbolam Gunāram Astram. Viņš nodzīvoja tikai 54 gadus, gandrīz 20 no tiem pavadot padomju impērijas cietumos. Astra mūžībā aizgāja 1988. gadā, viņa nāves patiesie iemesli joprojām ir neskaidri. Pagājušā gada nogalē Saeima nolēma piešķirt līdzekļus – 100 000 eiro – šāda pieminekļa izveidošanai šogad, kad Astram aprit 90. gadskārta. Idejas virzītāji ir uzrunājuši tēlnieku Gļebu Panteļejevu, kurš jau izveidojis pieminekļa metu.
Kā ilgstoša izolācija un vientulība iedarbojas uz cilvēku – par to stāstā “Krēsls” savu versiju savulaik izteicis Aleksandrs Čaks. Jau kopš studiju laikiem šis savdabīgais stāsts saistījis režisoru Andreju Jarovoju. Studiju laikā viņš iestudējis vienu fragmentu no tā, bet tagad atgriezies pie visa stāsta kopumā, lai to parādītu uz Ģertrūdes ielas teātra skatuves.
Vai saistībā ar klātienes kultūras pasākumu apsīkumu un digitālo nogurumu cilvēki arvien vairāk atgriežas pie grāmatu lasīšanas? Kā vispār Covid-19 pandēmija ir mainījusi mūsu lasīšanas paradumus? Atbildes uz šiem jautājumiem varēs gūt tiešraides pasākumā no Nacionālās bibliotēkas ceturtdien, 11. februārī.
10. februārī 100. jubileja apritēs mūsu estrādes žanra aizsācējai, komponistei un pianistei Elgai Igenbergai. Tieši viņas un otra šī gada jubilāra – Ringolda Ores – mūziku savam Valentīndienas koncertam izvēlējies orķestris “Rīga”, tādējādi klausītājiem solot bagātīgu muzikālu vitamīnu devu.
Eduarda Veidenbauma dzejas dumpinieciskais gars ir pārlaicīgs un ļoti aktuāli izskan arī šodien, uzskata muzikālā dzīvesstāsta “No Veidenbauma neaizbēgsi” režisors Ralfs Eilands. Uzvedums izveidots digitālajā versijā, un stāsti, mūzika, dzeja tajā mijas ar kino fragmentiem, kas uzņemti, atdarinot mēmā kino estētiku.
Iespēju satikties ar skatītājiem un jaunas radošas idejas turpina īstenot Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris. Sākot no 9. februāra, tas piedāvās izglītojošu tiešsaistes projektu “ZOOMprātīgās tikšanās”, kura laikā jauniešiem un citiem interesentiem būs iespēja neparastā veidā apgūt vai pilnveidot savas krievu valodas zināšanas.
Rīga ir bagāta ar dažādām kultūrvietām, kas visas šobrīd gaida uz kultūras dzīves atsākšanos. Aizvadītā gada nogalē tām piepulcējās arī īpaši skolēniem un jauniešiem izveidota vieta “Creatio”, kas atrodas Rīgas Katoļu ģimnāzijas telpās un kas ir pašu jauniešu lolojums. Viņi paši remontēja telpas un šobrīd strādā pie mākslas programmas izveides, ko piedāvās skatītājiem, kad beigsies pulcēšanās ierobežojumi.
“Tur ir viss, kas vajadzīgs labam romānam – aizraujošs stāsts, kaislība, mīlestība, smeldze, trauslas pārejas un vibrācijas,” par Andra Akmentiņa jauno romānu “Meklējot Ezeriņu” saka redaktore Gundega Blumberga. Romāns iznācis latviešu literatūras klasiķiem veltītajā sērijā “Es esmu” un ir veltīts mūsu īsprozas meistaram, noveļu žanra izkopējam Jānim Ezeriņam.
Šīs nedēļas sākumā tika slēgta "Zvaigznes outlet grāmatnīca" Vecrīgā, Vaļņu ielā. Iespējams, tai sekos vēl citu grāmatnīcu slēgšana. Tās ir acīmredzamās sekas decembra vidū valdības pieņemtajiem lēmumiem, kas līdz ar ārkārtas situācijas noteikšanu grāmatas neiekļāva pirmās nepieciešamības preču grupā un aizliedza tās tirgot klātienē.
Pat ja es taisītu filmu par jūras mēles fileju, tā filma būtu par mani – tā savulaik atzinis pasaulslavenais itāļu kinorežisors Federiko Fellīni, uzsverot, cik viņa filmas ir personiskas. Ar savām atziņām, atmiņām un stāstiem par filmu tapšanu viņš dalījies autobiogrāfijā “Veidot filmu”, kas tagad iztulkota un klajā nākusi arī latviešu valodā.