Labrīt

Ko tu tagad lasi? Klausītāji stāsta par grāmatām uz naktsgaldiņa. 3. stāsts

Labrīt

Petraviča: Valsts varētu izmaksāt naudu arī dažādu pensiju un pabalstu saņēmējiem

Klajā nākusi parafrāžu grāmatu "Regīna Ezera. Re:"

«Ezerisks» caurstrāvojums – izdota parafrāžu grāmata «Regīna Ezera. Re:»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Nesen izdotajā īsprozas parafrāžu grāmatā “Regīna Ezera. Re:” apkopoti 12 īsie stāsti, kas tapuši, iedvesmojoties no Regīnas Ezeras daiļrades un personības. Stāstu autori ir dažādu paaudžu rakstnieki ar visdažādāko pieredzi literatūrā.

Šī ir jau otrā grāmata sērijā, ko izdod žurnāls “Punctum” sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un kuras mērķis ir aktualizēt nepelnīti piemirstus literātus caur mūsdienu literatūras prizmu. Pirmā sērijas grāmata bija veltīta dzejniecei Montai Kromai.

Rakstīt parafrāzes par Regīnas Ezeras daiļradi tika uzrunāti 12 ļoti dažādi autori. Rezultātā arī viņu veikums ir gana dažāds, tomēr tajā ir arī kas vienojošs, jo visam krājumam pat ļoti cauri strāvo kaut kas no “ezeriskā” gara un noskaņas. Neviens no autoriem necenšas rakstīt kā Regīna Ezera, bet izvēlas kādu sev tuvu viņas daiļrades aspektu un attīsta pats savā stāstā.

Krājuma redaktore Ieva Melgalve prognozē, ka pārliecinātiem Regīnas Ezeras faniem pret krājumu varētu būt krasi pretēja attieksme – vieni par to varētu būt sajūsmā, bet otri – sašutuši. Ievai Melgalvei ir arī sava versija, kā to varētu uztvert pati Regīna Ezera: “Es domāju, ka viņa reaģētu ļoti šerpi, tāpēc ka tā ir Regīna Ezera. Man nav ilūziju. Es domāju, ka viņai būtu vairāki dzēlīgi vārdi sakāmi, un mēs arī no viņas neviens negaidītu, ka viņa ir superpieklājīga. Bet, es domāju, droši vien tas paliktu neizteikts, bet viņai būtu prieks redzēt, ka tam, ko viņa ir darījusi, ir atbalsis vēl pēc daudziem gadiem.”

Grāmata vienlaikus sniedz priekšstatu gan par to, kādas pēdas Regīna Ezera ir atstājusi latviešu literatūrā, gan iepazīstina ar to, kas interesants un labs šodien ir latviešu prozā.

Autoru vidū ir Nora Ikstena, Inga Žolude, Osvalds Zebris, Rvīns Varde, Aivars Madris un virkne vēl citu labi zināmu rakstnieku, bet līdzās viņiem ir arī jauni un vēl mazpazīstami vārdi.

Ingas Žoludes un Kristīnes Želves darbi liecina, ka uz viņām dziļu iespaidu atstājušas Regīnas Ezeras dienasgrāmatas. Daces Vīgantes, Mairas Dobeles un Alises Redviņas stāstos var sajust kaut ko no Ezeras “zemdegu fenomena” ietekmes. Bet viņai tipiskā cēloņsakarību tēma spilgti izskan Elizabetes Lukšo-Ražinskas un Lauras Feldbergas parafrāzēs. Kaut kas ļoti tuvs Ezeras paradoksiem atrodams Osvalda Zebra, Rvīna Vardes un Svena Kuzmina stāstos.

“Regīna Ezera ir brīnišķīga ironiska stāstītāja, kas ir tāds skarbais reālisms, un to mums dara, piemēram, Osvalds Zebris. Regīnas Ezeras jaunievedums mūsu literatūrā bija šis refleksīvais autoru skatījums, kas gandrīz vai “apēd” pašu tekstu, un šo aspektu ir ļoti brīnišķīgi turpinājusi Elzabete Lukšo-Ražinska. Šajā antoloģijā man ļoti brīnišķīgi šķiet tas, ka, ja, piemēram, kāds to nopirks Daces Vīgantes dēļ, viņš izlasīs arī Svenu Kuzminu, un es domāju, ka pat varētu ļoti iemīlēt Svenu Kuzminu. Vai tie, kas nopirks, piemēram, Rvīna Vardes dēļ, būs nonākuši, piemēram, pie Noras Ikstenas,” pārdomās dalījās Ieva Melgalve.

Parafrāžu grāmatu sērijas mērķis ir aktualizēt izcilus autorus, kuri varbūt jau sāk piemirsties, un vienlaikus atbalstīt mūsdienu literatūru. Sērijas idejas autore Elvīra Bloma, vaicāta – cik prognozējamas vai cik pārsteidzošas viņai bija šīs parafrāzes par Regīnu Ezeru, atbildēja: “Es nevaru teikt, ka tās man bija ļoti pārsteidzošas. Drīzāk es izjūtu lielu cieņu pret šiem autoriem, kas uzdrīkstējās kaut kādā ziņā sacensties ar Regīnu Ezeru.

Viņa tomēr ir ļoti liela, nozīmīga figūra latviešu literatūrā. Tāpēc tas ir tāds izaicinājums, un tieši tāpēc tas ir tik interesanti.”

Regīnas Ezeras balss ir ne tikai spilgta un ļoti uzrunājoša viņas grāmatās, autore bija spoža stāstniece arī dzīvē. Fragmentā, kas veltīts laikam tieši uz paša pavasara sliekšņa, kas ierakstīts 1988. gadā, kad pavasaris rakstniecei bija metafora, lai runātu par gaidāmajām pārmaiņām sabiedrībā, rakstniece stāstīja: “Pavasaris ir cerību laiks. Bet arī pats nesaudzīgākais gadalaiks. Nesaudzīgākais no četriem. Jo ziema apklāj ar sniegu. Rudens apbirdina ar lapām. Vasara ieaudzē zaļumā. Pa īstam atkailina pavasaris. Kas ir kas...

Pavasarī zemei ir mazliet rūgtena cerību smarža. Nekad jaunais pavasaris nav tāds kā vecais. Un tāpēc tik labi kļūst dzīvot. Ar satraukumu gaidot šajā gadā kaut ko nebijušu.”

90. jubileja Regīnai Ezerai apritēja pērn, bet pandēmijas situācijas dēļ nebija iespējams īstenot iecerēto viņai veltīto žurnāla “Punctum” festivālu. Bet tas joprojām gaida savu laiku, un kā pirmā vēstnese festivālam ir tikko klajā laistā īsprozas parafrāžu grāmata “Regīna Ezera. Re:”.

Tuvākajā laikā gaidāmas vairākas tiešsaistes sarunas un grāmatas autoru lasījumi, kad tās notiks – tam jāseko līdzi žurnāla “Punctum” mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti