Interesants, savu laiku labi raksturojošs, bet Latvijā vēl maz pētīts ir padomju gadu folkloras mantojums. Plašā kontekstā tam pievērsīsies starptautiskā konference “Sociālisma folkloristika: nozares mantojums”, kas tiešsaistē notiks 17. un 18. decembrī un kurā piedalīsies 16 dalībnieki no 10 valstīm.
Autora ziņas
“Mana dienasgrāmata, kurā aicinu uz tikšanos ar mani viņpus acīm redzamā” – tā par savu pirmo dzejas krājumu “Niekkalbīša dzejoļu grāmatiņa” saka mācītājs Krists Kalniņš. Krājums nācis klajā neilgi pirms viņa 50. jubilejas, kas būs 23. decembrī, un tajā apkopoti pēdējo 15 gadu laikā tapušie dzejoļi. Krists Kalniņš tajos ir ļoti patiess, atklāts un atkailināts, vēstot gan par savas dvēseles tumsas brīžiem, gan svinot prieka un mīlestības klātbūtni.
Šonedēļ būs kulminācija vācu mūzikas ģēnija Ludviga van Bēthovena jubilejas gadam, jo tieši 16. decembrī aprit viņa 250. dzimšanas diena. Jubilejas dienā Nacionālajā bibliotēkā bija plānots atvērt vērienīgu izstādi "Bēthovens. Orbītas", kas tagad pārcelta uz laiku, kad beigsies ārkārtējā situācija. Izstādes veidotāji gan šobrīd rūpīgi turpina strādāt pie izstādes izveides, kuras galvenais vadmotīvs būs Bēthovena saikne ar Latviju.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā tikko nonācis ļoti īpašs eksponāts – pirms pieciem gadiem Latvijā radītā subkontrabastrompete. Tās izveidotājs ir mūziķis un pūšaminstrumentu izgudrotājs Vairis Nartišs. Instruments ir pasaules mērogā unikāls, tas ir sešas reizes lielāks par parastu trompeti, tā garums ir vairāk nekā divi metri, bet svars – aptuveni 20 kilogramu.
Bērniem domāto žurnālu klāstā Latvijā izteikti dominē ārzemju izdevumi, bet visai liels retums ir pašu mājās tapuši, oriģināli bērnu žurnāli. Uzskatot, ka tādi ir ļoti vajadzīgi, idevniecība "Iddea" jau ilgāku laiku strādā šajā nišā, un šogad diviem agrāk iznākušiem žurnāliem piepulcējusi vēl divus jaunus. Septembrī sāka iznākt žurnāls puikām un meitenēm "Lielais detektīvs", bet šonedēļ – žurnāls pašiem mazākajiem lasītājiem – "Ucipuci".
Cilvēkam netrūkst godīgu līdzekļu, lai sasniegtu Debesis. Taču savās alkās pēc bezgalības viņš gatavs smelt arī no viltus laimes avotiem. Tā ir viena no domām, kas caurvij Šarla Bodlēra grāmatu “Mākslīgās paradīzes”. Līdz šim latviski bija tulkoti tikai daži šīs grāmatas fragmenti, bet nu Gitas Grīnbergas tulkojumā tā nākusi klajā pilnā izdevumā.
Latviešu, krievu un ķīniešu dzejas saspēle būs uzmanības centrā ikgadējā festivālā “Dzeja bez robežām”. Tas notiks sestdien, 5.decembrī, tiešsaistes formātā, būs skatāms visā pasaulē, un dalībnieki festivālam pieslēgsies katrs no savas valsts.
Ja šis dzejas krājums spētu bagātināt cilvēku attiecības, pamudinātu pateikt otram mīļus vārdus – tad mans mērķis būtu pilnībā sasniegts, – par savu tikko klajā nākušo dzejas grāmatu “Erotērika” saka Andris Bulis, kurš pirmkārt pazīstams kā aktieris, bet jau daudzus gadus raksta arī dzeju. “Erotērika” ir viņa ceturtais dzejoļu krājums.
5. decembrī 70. jubileja apritētu režisoram, operatoram un izcilai kultūras personībai Jurim Podniekam. Drīz jau būs 30 gadi, kopš viņa nav mūsu vidū, bet viņa kino darbi ar savu dziļumu, spēcīgo vēstījumu joprojām turpina būt aktuāli. Pieminot Juri Podnieku, dienu pirms viņa jubilejas, piektdien, 4. decembrī, tiešsaistē notiks zinātniski mākslinieciska konference “Būt Jurim Podniekam”, ko būs iespēja vērot ikvienam.
“Viņas stāstiem piemīt vārdos grūti izsakāma burvība, tajos ir kaut kas rudenīgi mistisks” – tā par Vijas Laganovskas tikko klajā nākušo stāstu krājumu “Pirms un pēc” saka grāmatas redaktore Anda Ogriņa. Krājums ir Vijas Laganovskas debija prozā, līdz šim viņa bija pazīstama kā dzejniece un tulkotāja.
Jau vairāku gadu garumā dažādu jomu eksperti un mākslinieki īsteno projektu “Izzinot sarežģīto pagātni”, kurā pēta dažādu neērtu un sarežģītu vēstures notikumu ietekmi uz šodienu. Projekts ir starptautisks un veltīts Baltijas un Austrumeiropas pagātnes mantojumam. Līdz šim jau notikusi konference un vēl citi pasākumi, bet novembra izskaņā projekts vainagosies ar mākslas izstādi Rīgā, Nacionālajā mākslas muzejā.
Unikāla, bet nu jau diezgan ilgu laiku maz popularizēta kultūrvieta ir Annas Ludiņas Mākslinieku dārzs Inčukalna pagastā. Par dārza likteni pēdējās nedēļās satraukumu pauž dziedātājas tuvinieki un kaimiņi, jo viņiem radušās aizdomas, ka dārzu varētu apdraudēt jaunākais ''Rail Baltica'' dzelzceļa trases novietojums, un projektētāju solījumi nepārliecinot par pretējo.
''Vārds, sports un dziesma ir bijuši mani ceļabiedri vairāk nekā 60 gadu garumā. Un ir joprojām,'' tā nesen klajā nākušajā grāmatā atzīst tās autors, leģendārais Latvijas Radio žurnālists Gunārs Jākobsons. Grāmata saucas ''Pie mikrofona Gunārs Jākobsons'', jo mikrofons visās darbības jomās allaž bijis viņa vistuvākais sabiedrotais.
“Radīšanas process palīdz atgūt līdzsvaru un notur pie veselā saprāta,” atzīst gleznotāja Vineta Kaulača, kuras jaunā personālizstāde “Uzgaidāmā telpa” no 20. novembra apskatāma galerijā “Māksla XO”. Izstāde atspoguļo mākslinieces sajūtas un pārdomas par šogad piedzīvoto neparasto laiku, kura viens no simboliem ir tukšas telpas, kas nu jau kļuvušas par īpašu šī laika zīmi.
Cēsiniece Biruta Mežale pirms sešiem gadiem par nozīmīgu un pašaizliedzīgu sabiedrisko darbu saņēma visaugstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa ir piedzīvojusi traģiskus likteņa triecienus, bet tie viņu nesalauza. Viņa izveidoja resursu centru sievietēm, vada savu uzņēmumu, darbojas draudzē, ir pašvaldības deputāte.
Nākamā gada janvārī ar dažādiem pasākumiem tiks atzīmēta 1991. gada janvāra barikāžu 30. gadskārta. Notikumu vidū būs arī divas fotoizstādes. Viena no tām skatāma pie Brīvības pieminekļa, bet otra – Doma laukumā. Izstādēs uz lielformāta stendiem būs izvietoti vizuāli stāsti par barikāžu laiku Latvijas pilsētās un Rīgā.
Šī gada pavasarī visā Eiropā, arī Latvijā, tika atcelti ikgadējās Muzeju nakts pasākumi. Tika apsvērta iespēja tos rīkot rudenī, 14.novembrī. Tagad skaidrs, ka arī šis laiks nekādi nav atbilstošs pilnvērtīgas akcijas norisei, tomēr daži Latvijas muzeji sasparojušies uz Muzeju nakts pasākumiem tiešsaistē. Viens no tiem ir Jāņa Akuratera muzejs, kas sestdien digitālajā vidē piedāvās pat trīs pasākums.
Režisores Daces Pūces debijas pilnmetrāžas spēlfilmu “Bedre” Latvijā sāks izrādīt nākamgad, bet šobrīd tā sākusi ceļu pa festivāliem un Lībekas festivālā Vācijā ieguvusi galveno balvu – “Grand Prix” kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Uz šo titulu kopumā pretendēja gandrīz 150 filmu no dažādām valstīm.
Novembris ierasti ir vairāku ļoti nozīmīgu Latvijas kultūras pasākumu laiks. Filmu nozare svin savus svētkus, pasniedzot “Lielos Kristapus”, bet teātra ļaudis pulcējas uz lielāko teātra dzīves notikumu “Spēlmaņu nakts”. Papildus tam bija paredzēts, ka novembra beigās pirmo reizi notiks arī starptautisks dokumentālā kino festivāls ''Artdocfest/Riga'', bet Dailes teātrī būs teātra 100. jubilejas kulminācijas notikumi.
“Viņas darbu baudījums līdzinās atdevei tango dejā” – tā par gleznotājas Laimas Eglītes darbiem savulaik teicis mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Kustība, plastika, ritms un īpašs emocionāls spriegums patiešām ir ļoti raksturīgs Laimas Eglītes gleznām. Tas atspoguļo viņas jaunības lielo aizraušanos ar pantomīmu Roberta Ligera vadītajā ansamblī. Arī viņa pati atzīst, ka savās gleznās “spēlē” ļoti līdzīgi tam, ko kādreiz darīja uz skatuves.
Saistībā ar otrreizējās ārkārtas situācijas izsludināšanu sociālos tīklus piepilda daudz negatīvu, nosodošu, pat ļaunu komentāru, adresētu valdībai. Lai arī tie atspoguļo kopumā nelielas Latvijas sabiedrības daļas viedokli, tomēr rodas jautājums – kas ir iemesli, kas liek cilvēkiem reaģēt tik agresīvi? Vai tā ir vienkārši pirmā spontānā reakcija vai tā atspoguļo kādus dziļākus zemūdens akmeņus, kurus nebūtu vēlams ignorēt?