“Paveram šeit vienas noslēpumainas durvis, kur retais iekļūst. Tā ir ērģeļu būtiskākā vieta, kas ir mašīntelpa jeb plēšu telpa, jo bez gaisa ērģeles neskanētu, tātad būtībā ērģeļu “plaušas” šeit atrodas,” Aigars Reinis, Rīgas Doma mūzikas direktors ver vaļā noslēpumainās durvis. Telpā uzreiz pa kreisi redzama lielā plēša, bet tieši pretī uz pacēluma novietoti divi jaunie motori. Aigars Reinis ieslēdz slēdzi, lai parādītu tos darbībā. Motori sāk klusām rūkt, bet rūkoņa ātri vien pieņemas spēkā, un savu darbu uzsāk arī lielā plēša.
Aigars Reinis stāsta: “Tātad jaunie motori ir jaudīgi, pamazām viņi iesilst, tūlīt plēša sāk krakšķēt, tajā pieplūst gaiss, un nu jau ērģelnieks var sākt spēlēt.”
Jauno motoru jauda ir 124 kubikmetri gaisa minūtē, un tas ir pilnībā pietiekami 124 reģistru un vairāk nekā 6700 stabuļu lielā instrumenta darbināšanai.
Kādam citam mehānismam motora nomaiņa varētu šķist nekas sevišķs, bet Rīgas Doma ērģeles ir patiešām ļoti milzīgs instruments, un tāpēc arī tā jaunie motori pelna sevišķu uzmanību.
Turklāt iepriekšējais motors bija kalpojis kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, un, neskatoties uz saudzējošo režīmu, kādā tas tika ekspluatēts pēdējos gados, tā nolietojums jau bija kritisks.
Aigars Reinis norāda: “Tā lielā problēma, ka vecais motors darbojās nu jau 90 gadus, tas ir tiešām liels stāžs. Kurai vēl mašīnai motors tik ilgi darbotos? Ērģeļu noslodze ir liela, un tiešām bija laiks mainīt.
Jau pirms 40 gadiem, kad bija iepriekšējā restaurācija, tad jau meistari teica, ka vajadzētu kaut ko darīt ar motoru.
Tā kā nu beidzot tas ir noticis, tas ir tiešām liels notikums, ka mēs varam turpināt atkal droši darboties, zinot, ka mums gaisa padeve būs un mēs varam muzicēt.”
Rīgas Doma ērģeļmeistars Viesturs Ilsums ērģeļu plaušu veselības situāciju pārzina vislabāk. Viņš stāsta, ka pēdējos gados vecā motora tinumi kļuva karsti jau pēc pirmajām 10 minūtēm kopš motora ieslēgšanas. Smērviela gar izdilušajām asīm regulāri iztecēja uz grīdas, nepaspējot ieeļļot slīdgultņus. Mehāniskais izdilums rezultējās arī skaļā klaboņā. Būtībā vecais motors jebkurā brīdī varēja iziet no ierindas.
Jaunie motori pasūtīti un izgatavoti tajā pašā firmā, kur vecais motors, un tā ir vācu firma “August Laukhuff”.
Visai neparasti, bet firma atzina, ka nevar vairs izgatavot vienu tik jaudīgu motoru, kāds vajadzīgs Rīgas Domam, un tāpēc tika izveidoti divi motori.
Viesturs Ilsums stāsta: “Pirms divām nedēļām tos pirmajā testa režīmā sākām slēgt klāt, un tagad jau tos var pilnvērtīgi lietot. Pie tam ļoti liels darbs bija jāiegulda, lai tos vispār dabūtu iekšā. Kā mēs redzam, šīs durtiņas ir šauras, bija jāizjauc siena un jāizceļ abas durvis, un tad tikai tos varēja dabūt iekšā.”
Jaunos motorus uzstādot, atradusies kāda interesanta vēstures liecība, kas apstiprina iepriekšējo pieņēmumu, ka veco motoru pagājušā gadsimta 30. gados uzstādījis Herberts Kolbe.
Viesturs Ilsums skaidro: “Pēc tā izpildījuma, kā bija pievienots vecais motors, diezgan droši varējām secināt, ka tas visdrīzāk ir bijis Herberts Kolbe, Latvijā dzīvojis ērģeļbūvētājs. Noceļot veco motoru, kolēģi atrada veselu kaudzīti ar veciem laikrakstiem, kuri ir adresēti tieši Kolbes kungam. Šeit var redzēt arī viņa adresi Kalnciema ielā 104, Rīgā, tur viņam bija māja un darbnīca. Tas vēlreiz apliecina, kas tas ir bijis viņš, kas 30. gados ir veco motoru uzstādījis.”
Arī vecais motors tiek saglabāts nu jau kā vēsturiska liecība un atrodas turpat plēšu telpā kopā ar jaunajiem motoriem.
Bet tuvākais tiešsaistes koncerts Rīgas Domā gaidāms 19. martā, kad tur izskanēs 15 jauno komponistu pirmatskaņojumi. Pēc Rīgas Doma iniciatīvas jaunie komponisti tika rosināti rakstīt savu pirmo jaundarbu ērģelēm, kas tad arī noskanētu tieši uz Doma slavenajām ērģelēm.
