Pat ja es taisītu filmu par jūras mēles fileju, tā filma būtu par mani – tā savulaik atzinis pasaulslavenais itāļu kinorežisors Federiko Fellīni, uzsverot, cik viņa filmas ir personiskas. Ar savām atziņām, atmiņām un stāstiem par filmu tapšanu viņš dalījies autobiogrāfijā “Veidot filmu”, kas tagad iztulkota un klajā nākusi arī latviešu valodā.
Autora ziņas
Paviesoties Jaņa Rozentāla viesistabā, ieskatīties Raiņa dienasgrāmatā un Aspazijas pastkaršu kolekcijā – to piedāvā Memoriālo muzeju apvienības jaunā tīmekļvietne "Personību stāsti". Vietnē pubilcēti kodolīgi, neparasti un arī vizuāli stāsti par izcilām mūsu kultūras personībām.
Vai pacientam ir tiesības zināt, ka ārsts ir vakcinējies? Vai ārstam ir tiesības neatklāt šo informāciju? Vai ārsta profesija pieprasa vakcinēties obligāti? Visticamāk šie jautājumi drīzumā iegūs arvien lielāku aktualitāti un raisīs diskusijas, par ko liecina sabiedrības neviennozīmīgā attieksme pret dažu medicīnas iestāžu iniciatīvu – ārstiem, kas saņēmuši vakcīnu, dāvināt īpašas nozīmītes ar šī fakta apstiprinājumu. Vai šāda nozīmīte dos lielāku drošības sajūtu pacientiem un viņu tuviniekiem, un kā tiks uztverts ārsts, kurš nozīmīti pie halāta nebūs piespraudis?
Īpašs notikums mūzikas dzīvē – nacionālā mūzikas izdevniecība ''Skani'' klajā laiž piecu kompaktdisku komplektu, kurā iekļautas visas Imanta Kalniņa sakomponētās simfonijas un koncerti. Liepājas Simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas un Māra Sirmā vadībā pie ierakstiem strādājis jau kopš 2014. gada, lai vērienīgais darbs pie klausītājiem ceļu sāktu tieši Imanta Kalniņa 80. jubilejas gadā.
21. janvārī plkst. 15.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas būs skatāms projekta “Zenit stāsti” noslēguma pasākums. Jaunieši no Daugavpils, Jelgavas un Liepājas vāca atmiņu stāstus un fotogrāfijas, iepazīstot dzīvi Latvijā 20. gs. 60.–80. gados. Projekta dalībnieki iesniedza vairāk nekā 140 attēlus Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijai “Zudusī Latvija”, tādējādi saglabājot vērtīgu un interesantu dokumentāro mantojumu nākamajām paaudzēm.
1991.gada barikādes no vēstures zinātnes viedokļa ir sarežģīts laiks, jo pētniecību apgrūtina ierobežotā dokumentu pieejamība – atzīst vēsturnieks, Latvijas Universitātes docents Jānis Ķeruss. Gan tas, gan arī no vēsturnieku skatījuma nelielā laika distance kopš šiem notikumiem – ir galvenie iemesli, kāpēc akadēmisku pētījumu par šo periodu pagaidām ir ļoti maz. Taču jauno vēsturnieku vidū parādās aizvien lielāka interese par šo tematu, kas liek cerēt arī uz jaunām zinātniskām atziņām.
Valsts kultūras iestāžu vadītāju vidū ir liela atsaucība kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) izteiktajam priekšlikumam, ka lielās kultūras iestādes pašas varētu uzņemties atbildību par vakcinēšanos pret Covid-19. Tas dotu iespēju paātrināt kultūras kolektīvu vakcinācijas procesu un atslogotu citu institūciju saspringto darbu, kas vakcināciju veic individuālā kārtā.
''Padomju represijas Latvijā”, ''Padomju spēki sagrābuši Latvijas iekšlietu ministriju'', ''Vardarbībai un bailēm Latvijā ir seja'' – šādi virsraksti tieši pirms 30 gadiem bija lasāmi ''The Guardian'', ''The New York Times'', ''The Washington Post'' un citos ietekmīgos ārzemju laikrakstos. Par notiekošo Baltijas valstīs un Latvijā ziņoja arī CNN, BBC un citi pasaules televīzijas un radio kanāli. Baltijas valstu centienos pēc neatkarības tas bija ļoti svarīgs informatīvs atbalsts, tāpat kā demonstrācijas baltiešu atbalstam, kas notika Amerikā, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā un vēl citviet pasaulē.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) atgriešanās vēsturiskajās telpās Lāčplēša ielā pēc nepilniem diviem gadiem būs ļoti īpašs notikums, tādēļ jau tagad tiek plānoti gan atklāšanas pasākumi, gan teātra darbība pēc atgriešanās mājās. Pēc ēkas renovācijas teātrī būs vairāk spēles laukumu, kas nozīmē, ka vajadzēs veidot vairāk jaunu izrāžu. Tāpat teātra kolektīvu papildinās arī jaunie aktieri, JRT kursa absolventi, kuriem vajadzēs atbilstošu repertuāru. Lai to nodrošinātu, teātris pirms nedēļas izsludinājis starptautisku projektu konkursu jaunajiem režisoriem. Projekti iesniedzami līdz maija nogalei, un pieci labākie no tiem tiks iestudēti un izrādīti īpašā festivālā, atklājot Lāčplēša ielas māju.
Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz kultūras nozari, aizvadītajā gadā tika ievērojami palielināts Valsts kultūrkapitāla fonda budžets. Līdzās ikgadējiem 10 miljoniem tam ar valdības atbalstu klāt nāca vēl papildu sešarpus miljoni eiro, kas tika sadalīti septiņās jaunās mērķprogrammās. Kultūrkapitāla fonda darbiniekiem tas prasīja teju dubultu darba ieguldījumu, bet nozarei deva iespēju izdzīvot, kā arī daudzos gadījumos – radīt jaunus, daudzsološus projektus, kas pie skatītājiem nonāks, tiklīdz beigsies ārkārtas situācija.
“Stāvēt par kultūru ir tas pats, kas stāvēt par Latviju” – šie Raiņa vārdi ir tuvi Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei. Var droši teikt, ka viņa tos pilnā mērā īstenojusi savā dzīvē, gandrīz 50 savas dzīves gadus veltot Turaidas vēstures izzināšanai, attīstībai un godā celšanai. Tas arī nesis bagātīgus augļus, viņas darbības laikā Turaidas muzejrezervāts no neliela novada muzeja pārtapis Eiropas nozīmes kultūrvēstures piemineklī. Tas ir viens no apmeklētāju iecienītākajiem muzejiem, gada laikā to apmeklē 300 000 cilvēku no 90 valstīm. Protams, aizvadītais gads saistībā ar Covid-19 pandēmiju bija izņēmums.
Lai lemtu par tālāko rīcību saistībā ar naktī uz 31. decembri notikušo sprādzienu daudzīvokļu ēkā Āgenskalnā, Melnsila ielā 2, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!"/"Progresīvie") 31. decembra pēcpusdienā bija sasaucis Rīgas Civilās aizsardzības komisijas (CAK) sēdi ar atbildīgo dienestu piedalīšanos. Sarunā ar Latvijas Radio mērs norādīja – izvērtējot ēkas stāvokli, šobrīd ir pamats domāt, ka ēku būtu ekonomiski pamatoti atjaunot.
Latvija gadu noslēdz ar jaunu Covid-19 gadījumu skaita negatīvo rekordu. 30. decembrī Latvijā atklāts 1861 jauns saslimšanas gadījums. Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis to raksturo kā ļoti augstu saslimstības rādītāju. Viņš skaidro, ka tas liecina par to, kas notika īsi pirms Ziemassvētkiem, kad liela daļa cilvēku, ignorējot ierobežojumus, tomēr lielā skaitā pulcējās veikalos un citviet.
Aizvadīta pirmā nakts, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem jāievēro brīvdienu “mājsēde” jeb laika posmā no pulksten 22.00 līdz 05.00 bija jāatrodas savā dzīvesvietā. Kontroles pasākumos 30. decembra vakarā un naktī uz 31. decembri pārbaudītas 4742 personas, kas atradās ārpus dzīvesvietas, vairākos desmitos gadījumos piemēroti arī sodi līdz pat 1000 eiro, informēja Valsts policijā (VP).
Sirdsgudras, mīļas un daudzslāņainas ir rakstnieka Kārļa Ķezbera dzīvnieku brīnumpasakas. Lai arī viņš tās sarakstījis vairāk nekā pirms pusgadsimta, būdams emigrācijā Amerikā, tās ir ļoti dziļi latviskas un ar savu vēstījumu aktuālas joprojām. Nu jau vairākus gadus Ķezbera pasakas var iepazīt arī Latvijā. Pirms diviem gadiem atkārtoti izdotā versijā klajā nāca grāmata "Brencītis", tai sekoja "Takšelis Makšelis", un tikko tām piepulcējusies arī pasaka "Rūķu pasaules ceļojums".
Dzīvesstāstu sērijā “Bezbailīgie” klajā nācis Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts “Nakts jau nav tikai gulēšanai”. Valentīne Lasmane bija drosmīga pretestības kustības dalībniece un sakarniece vācu okupācijas laikā, kas palīdzēja organizēt bēgļu laivas uz Zviedriju. Vēlāk, jau pati būdama trimdā, viņa bija aktīva cīnītāja pret padomju režīmu.
Lai arī baznīcas svētku laikā būs atvērtas, cilvēki ir aicināti dievkalpojumiem sekot līdzi attālināti. Lai to nodrošinātu, valdība sadarbībā ar baznīcām ir atradusi iespēju piedāvāt daudz vairāk tiešraižu dažādos medijos. Translācijas notiks visu svētku laiku un iekļaus visu kristīgo konfesiju dievkalpojumus. Konkrēts saraksts ir atrodams Tieslietu ministrijas mājaslapā.
''Šī brīža lielā laika zīme ir klusums. Mēs to varam izmantot kā iespēju, lai beidzot satiktos paši ar sevi, savu sirdi un dvēseli'' – tādas ir populārās aktrises Rēzijas Kalniņas pārdomas, tuvojoties gadu mijai. Tieši dienu pirms Ziemassvētkiem, 23. decembrī, viņai apritēs nozīmīga, apaļa jubileja. To sagaidot, aktrise kopš decembra vidus saviem skatītājiem piedāvā tiešsaistes sarunu ciklu ''Sarunas pirms jubilejas'', kurā tiekas ar sev nozīmīgiem cilvēkiem no bērnības līdz šodienai.