Baiba Kušķe

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Veidot filmu» – slavenā režisora Fellīni atmiņas un kino tapšanas stāsti tagad lasāmi latviski
«Veidot filmu» – slavenā režisora Fellīni atmiņas un kino tapšanas stāsti tagad lasāmi latviski
Pat ja es taisītu filmu par jūras mēles fileju, tā filma būtu par mani – tā savulaik atzinis pasaulslavenais itāļu kinorežisors Federiko Fellīni, uzsverot, cik viņa filmas ir personiskas. Ar savām atziņām, atmiņām un stāstiem par filmu tapšanu viņš dalījies autobiogrāfijā “Veidot filmu”, kas tagad iztulkota un klajā nākusi arī latviešu valodā.
«Auļu» jaunais albums «Visapkārt» jaunā skaņas formātā
«Auļu» jaunais albums «Visapkārt» jaunā skaņas formātā
"Klausoties šo albumu, “Auļi” jums ir visapkārt un jūs pats kļūstat par vienu no viņiem," grupas “Auļi” jauno albumu raksturoja grupas dalībnieks Kaspars Bārbals. Tas ir ļoti būtisks fakts jaunā albuma "Visapkārt" saistībā, jo tas izveidots iespaidīgajā “Dolby Atmos” skaņas formātā.
Vai pacientam ir tiesības zināt, ka ārsts ir vakcinējies?
Vai pacientam ir tiesības zināt, ka ārsts ir vakcinējies?
Vai pacientam ir tiesības zināt, ka ārsts ir vakcinējies? Vai ārstam ir tiesības neatklāt šo informāciju? Vai ārsta profesija pieprasa vakcinēties obligāti? Visticamāk šie jautājumi drīzumā iegūs arvien lielāku aktualitāti un raisīs diskusijas, par ko liecina sabiedrības neviennozīmīgā attieksme pret dažu medicīnas iestāžu iniciatīvu – ārstiem, kas saņēmuši vakcīnu, dāvināt īpašas nozīmītes ar šī fakta apstiprinājumu. Vai šāda nozīmīte dos lielāku drošības sajūtu pacientiem un viņu tuviniekiem, un kā tiks uztverts ārsts, kurš nozīmīti pie halāta nebūs piespraudis?
No sirdsbalss. Izdota Imanta Kalniņa simfoniskās mūzikas kolekcija
No sirdsbalss. Izdota Imanta Kalniņa simfoniskās mūzikas kolekcija
Īpašs notikums mūzikas dzīvē – nacionālā mūzikas izdevniecība ''Skani'' klajā laiž piecu kompaktdisku komplektu, kurā iekļautas visas Imanta Kalniņa sakomponētās simfonijas un koncerti. Liepājas Simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas un Māra Sirmā vadībā pie ierakstiem strādājis jau kopš 2014. gada, lai vērienīgais darbs pie klausītājiem ceļu sāktu tieši Imanta Kalniņa 80. jubilejas gadā.
Tiešsaistē norisināsies projekta «Zenit stāsti» noslēguma pasākums
Tiešsaistē norisināsies projekta «Zenit stāsti» noslēguma pasākums
21. janvārī plkst. 15.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas būs skatāms projekta “Zenit stāsti” noslēguma pasākums. Jaunieši no Daugavpils, Jelgavas un Liepājas vāca atmiņu stāstus un fotogrāfijas, iepazīstot dzīvi Latvijā 20. gs. 60.–80. gados. Projekta dalībnieki iesniedza vairāk nekā 140 attēlus Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijai “Zudusī Latvija”, tādējādi saglabājot vērtīgu un interesantu dokumentāro mantojumu nākamajām paaudzēm.
Jūtu pasaule – cilvēka galvenais kapitāls. Kinorežisoram Hercam Frankam – 95
Jūtu pasaule – cilvēka galvenais kapitāls. Kinorežisoram Hercam Frankam – 95
Emocionāli satricināt un asināt cilvēka jūtas ir galvenais mākslas uzdevums – tā savulaik intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas dokumentālā kino klasiķis, kinorežisors Hercs Franks. Šo uzskatu viņš pārliecinoši īstenoja savās filmās, bieži vien risinot ļoti sarežģītus ētiskas dabas jautājumus.
Vēsturnieks Jānis Ķeruss: Barikāžu laiks no vēstures zinātnes viedokļa ir sarežģīts
Vēsturnieks Jānis Ķeruss: Barikāžu laiks no vēstures zinātnes viedokļa ir sarežģīts
1991.gada barikādes no vēstures zinātnes viedokļa ir sarežģīts laiks, jo pētniecību apgrūtina ierobežotā dokumentu pieejamība – atzīst vēsturnieks, Latvijas Universitātes docents Jānis Ķeruss. Gan tas, gan arī no vēsturnieku skatījuma nelielā laika distance kopš šiem notikumiem – ir galvenie iemesli, kāpēc akadēmisku pētījumu par šo periodu pagaidām ir ļoti maz. Taču jauno vēsturnieku vidū parādās aizvien lielāka interese par šo tematu, kas liek cerēt arī uz jaunām zinātniskām atziņām.
Valsts kultūras iestādes atsaucīgas ministra iecerei, ka tās pašas varētu uzņemties atbildību par va...
Valsts kultūras iestādes atsaucīgas ministra iecerei, ka tās pašas varētu uzņemties atbildību par vakcinēšanos
Valsts kultūras iestāžu vadītāju vidū ir liela atsaucība kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) izteiktajam priekšlikumam, ka lielās kultūras iestādes pašas varētu uzņemties atbildību par vakcinēšanos pret Covid-19. Tas dotu iespēju paātrināt kultūras kolektīvu vakcinācijas procesu un atslogotu citu institūciju saspringto darbu, kas vakcināciju veic individuālā kārtā.
Padomju represijas Latvijā: Kā barikāžu notikumus atspoguļoja ārzemju prese
Padomju represijas Latvijā: Kā barikāžu notikumus atspoguļoja ārzemju prese
''Padomju represijas Latvijā”, ''Padomju spēki sagrābuši Latvijas iekšlietu ministriju'', ''Vardarbībai un bailēm Latvijā ir seja'' – šādi virsraksti tieši pirms 30 gadiem bija lasāmi ''The Guardian'', ''The New York Times'', ''The Washington Post'' un citos ietekmīgos ārzemju laikrakstos. Par notiekošo Baltijas valstīs un Latvijā ziņoja arī CNN, BBC un citi pasaules televīzijas un radio kanāli. Baltijas valstu centienos pēc neatkarības tas bija ļoti svarīgs informatīvs atbalsts, tāpat kā demonstrācijas baltiešu atbalstam, kas notika Amerikā, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā un vēl citviet pasaulē.
Jaunais Rīgas teātris vēsturiskajā ēkā plāno atgriezties ar festivālu un citiem īpašiem notikumiem
Jaunais Rīgas teātris vēsturiskajā ēkā plāno atgriezties ar festivālu un citiem īpašiem notikumiem
Jaunā Rīgas teātra (JRT) atgriešanās vēsturiskajās telpās Lāčplēša ielā pēc nepilniem diviem gadiem būs ļoti īpašs notikums, tādēļ jau tagad tiek plānoti gan atklāšanas pasākumi, gan teātra darbība pēc atgriešanās mājās. Pēc ēkas renovācijas teātrī būs vairāk spēles laukumu, kas nozīmē, ka vajadzēs veidot vairāk jaunu izrāžu. Tāpat teātra kolektīvu papildinās arī jaunie aktieri, JRT kursa absolventi, kuriem vajadzēs atbilstošu repertuāru. Lai to nodrošinātu, teātris pirms nedēļas izsludinājis starptautisku projektu konkursu jaunajiem režisoriem. Projekti iesniedzami līdz maija nogalei, un pieci labākie no tiem tiks iestudēti un izrādīti īpašā festivālā, atklājot Lāčplēša ielas māju.
Pareizticīgie atzīmē Ziemassvētkus
Pareizticīgie atzīmē Ziemassvētkus
Trešdien un ceturtdien Ziemassvētkus jeb Kristus piedzimšanas svētkus svin pareizticīgie un vecticībnieki. Kopumā Latvijā tie ir aptuveni 400 000 cilvēku.
Pērn ievērojami palielinātais kultūrkapitāla fonda budžets devis nozarei iespēju izdzīvot Covid-19 k...
Pērn ievērojami palielinātais kultūrkapitāla fonda budžets devis nozarei iespēju izdzīvot Covid-19 krīzē
Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz kultūras nozari, aizvadītajā gadā tika ievērojami palielināts Valsts kultūrkapitāla fonda budžets. Līdzās ikgadējiem 10 miljoniem tam ar valdības atbalstu klāt nāca vēl papildu sešarpus miljoni eiro, kas tika sadalīti septiņās jaunās mērķprogrammās. Kultūrkapitāla fonda darbiniekiem tas prasīja teju dubultu darba ieguldījumu, bet nozarei deva iespēju izdzīvot, kā arī daudzos gadījumos – radīt jaunus, daudzsološus projektus, kas pie skatītājiem nonāks, tiklīdz beigsies ārkārtas situācija.
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne dzīvi velta maza muzeja pārtapšanai unikālā kultūrtel...
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne dzīvi velta maza muzeja pārtapšanai unikālā kultūrtelpā
“Stāvēt par kultūru ir tas pats, kas stāvēt par Latviju” – šie Raiņa vārdi ir tuvi Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei. Var droši teikt, ka viņa tos pilnā mērā īstenojusi savā dzīvē, gandrīz 50 savas dzīves gadus veltot Turaidas vēstures izzināšanai, attīstībai un godā celšanai. Tas arī nesis bagātīgus augļus, viņas darbības laikā Turaidas muzejrezervāts no neliela novada muzeja pārtapis Eiropas nozīmes kultūrvēstures piemineklī. Tas ir viens no apmeklētāju iecienītākajiem muzejiem, gada laikā to apmeklē 300 000 cilvēku no 90 valstīm. Protams, aizvadītais gads saistībā ar Covid-19 pandēmiju bija izņēmums.
Sprādzienā iznīcināta aptuveni trešdaļa Melnsila ielas mājas; Rīgas mērs: pamats domāt, ka ēku varēt...
Sprādzienā iznīcināta aptuveni trešdaļa Melnsila ielas mājas; Rīgas mērs: pamats domāt, ka ēku varētu atjaunot
Lai lemtu par tālāko rīcību saistībā ar naktī uz 31. decembri notikušo sprādzienu daudzīvokļu ēkā Āgenskalnā, Melnsila ielā 2, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!"/"Progresīvie") 31. decembra pēcpusdienā bija sasaucis Rīgas Civilās aizsardzības komisijas (CAK) sēdi ar atbildīgo dienestu piedalīšanos. Sarunā ar Latvijas Radio mērs norādīja – izvērtējot ēkas stāvokli, šobrīd ir pamats domāt, ka ēku būtu ekonomiski pamatoti atjaunot.
Dumpis: Covid-19 statistika gadumijā atspoguļo pirmssvētku pulcēšanos veikalos
Dumpis: Covid-19 statistika gadumijā atspoguļo pirmssvētku pulcēšanos veikalos
Latvija gadu noslēdz ar jaunu Covid-19 gadījumu skaita negatīvo rekordu. 30. decembrī Latvijā atklāts 1861 jauns saslimšanas gadījums. Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis to raksturo kā ļoti augstu saslimstības rādītāju. Viņš skaidro, ka tas liecina par to, kas notika īsi pirms Ziemassvētkiem, kad liela daļa cilvēku, ignorējot ierobežojumus, tomēr lielā skaitā pulcējās veikalos un citviet.
«Mājsēdes» pirmā nakts: policija pārbaudījusi 4742 cilvēkus, lielākie sodi – 1000 eiro
«Mājsēdes» pirmā nakts: policija pārbaudījusi 4742 cilvēkus, lielākie sodi – 1000 eiro
Aizvadīta pirmā nakts, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem jāievēro brīvdienu “mājsēde” jeb laika posmā no pulksten 22.00 līdz 05.00 bija jāatrodas savā dzīvesvietā. Kontroles pasākumos 30. decembra vakarā un naktī uz 31. decembri pārbaudītas 4742 personas, kas atradās ārpus dzīvesvietas, vairākos desmitos gadījumos piemēroti arī sodi līdz pat 1000 eiro, informēja Valsts policijā (VP).
Daudzslāņaina ģimenes lasāmviela – Kārļa Ķezbera «Rūķu pasaules ceļojums»
Daudzslāņaina ģimenes lasāmviela – Kārļa Ķezbera «Rūķu pasaules ceļojums»
Sirdsgudras, mīļas un daudzslāņainas ir rakstnieka Kārļa Ķezbera dzīvnieku brīnumpasakas. Lai arī viņš tās sarakstījis vairāk nekā pirms pusgadsimta, būdams emigrācijā Amerikā, tās ir ļoti dziļi latviskas un ar savu vēstījumu aktuālas joprojām. Nu jau vairākus gadus Ķezbera pasakas var iepazīt arī Latvijā. Pirms diviem gadiem atkārtoti izdotā versijā klajā nāca grāmata "Brencītis", tai sekoja "Takšelis Makšelis", un tikko tām piepulcējusies arī pasaka "Rūķu pasaules ceļojums".
No kautras meitenes par pretestībnieci – Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts grāmatā
No kautras meitenes par pretestībnieci – Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts grāmatā
Dzīvesstāstu sērijā “Bezbailīgie” klajā nācis Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts “Nakts jau nav tikai gulēšanai”. Valentīne Lasmane bija drosmīga pretestības kustības dalībniece un sakarniece vācu okupācijas laikā, kas palīdzēja organizēt bēgļu laivas uz Zviedriju. Vēlāk, jau pati būdama trimdā, viņa bija aktīva cīnītāja pret padomju režīmu.
Svētku laikā baznīcas piedāvā dažādas iespējas apmeklēt dievkalpojumus attālināti
Svētku laikā baznīcas piedāvā dažādas iespējas apmeklēt dievkalpojumus attālināti
Lai arī baznīcas svētku laikā būs atvērtas, cilvēki ir aicināti dievkalpojumiem sekot līdzi attālināti. Lai to nodrošinātu, valdība sadarbībā ar baznīcām ir atradusi iespēju piedāvāt daudz vairāk tiešraižu dažādos medijos. Translācijas notiks visu svētku laiku un iekļaus visu kristīgo konfesiju dievkalpojumus. Konkrēts saraksts ir atrodams Tieslietu ministrijas mājaslapā.
Aktrise Rēzija Kalniņa: Šī brīža lielā laika zīme ir klusums
Aktrise Rēzija Kalniņa: Šī brīža lielā laika zīme ir klusums
''Šī brīža lielā laika zīme ir klusums. Mēs to varam izmantot kā iespēju, lai beidzot satiktos paši ar sevi, savu sirdi un dvēseli'' – tādas ir populārās aktrises Rēzijas Kalniņas pārdomas, tuvojoties gadu mijai. Tieši dienu pirms Ziemassvētkiem, 23. decembrī, viņai apritēs nozīmīga, apaļa jubileja. To sagaidot, aktrise kopš decembra vidus saviem skatītājiem piedāvā tiešsaistes sarunu ciklu ''Sarunas pirms jubilejas'', kurā tiekas ar sev nozīmīgiem cilvēkiem no bērnības līdz šodienai.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd