Ceturtdiena, 18. aprīlis

Vārda dienas: Laura, Jadviga

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +6 °C, Z vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Baiba Kušķe

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Rīgas cirka renovācijas reportāža: pirms 133 gadiem celtā ēka šodien šķiet kā cirka triks
Rīgas cirka renovācijas reportāža: pirms 133 gadiem celtā ēka šodien šķiet kā cirka triks
Pirms aptuveni trim mēnešiem uzsāktie Rīgas cirka vēsturiskās ēkas renovācijas darbi rit, kā bija plānots. Šobrīd tikpat kā pabeigta saudzīgās demontāžas fāze. Tās laikā ar pietāti pret vēsturiskajām vērtībām tiek demontēti dažādu laikmetu uzslāņojumi, ir atsegti un daļēji izbūvēti ēkas pamati, kā arī tiek gatavotas konstrukcijas jaunā kupola uzstādīšanai. Plānots, ka rekonstrukcijas pirmais posms noslēgsies nākamā gada vasaras nogalē, kad būs veikta arēnas pārbūve.
Kartāgas spožums. Upīša muzejā skatāma Veltas Emīlijas Platupes izstāde
Kartāgas spožums. Upīša muzejā skatāma Veltas Emīlijas Platupes izstāde
Kad stingro ierobežojumu laikā dzīve bija zaudējusi spožumu, es glābos Kartāgas spožumā – atzīst māksliniece Velta Emīlija Platupe. Kartāgas spožumu viņa baudīja, lasot franču klasiķa Gistava Flobēra romānu "Salambo", ko savulaik izcili iztulkojis Andrejs Upīts. Izlasītais tagad pārtapis vizuāli ļoti krāšņā, temperamentīgā un arī uz filozofiskām pārdomām rosinošā izstādē "Salambo. Zudušās valstības mistērija", kas no 22. septembra apskatāma Andreja Upīša muzejā.
Ejamizrāde «Aleksandrs un Čaks» aizved pastaigā pa dzejniekam nozīmīgām vietām Rīgā
Ejamizrāde «Aleksandrs un Čaks» aizved pastaigā pa dzejniekam nozīmīgām vietām Rīgā
Tapusi jauna audio pastaiga vai ejamizrāde "Aleksandrs un Čaks", ko tās veidotāji raksturo kā gara acīm ieraugāmu ceļojumu laikā. Tā aptuveni stundas garumā piedāvā izstaigāt Čakam nozīmīgas vietas Rīgas centrā un caur šo vietu stāstiem tuvāk iepazīt gan pašu dzejnieku, gan viņa laiku. Izrāde balstās Čaka daiļradē, preses materiālos un vēl citos avotos, un tās galvenais vadmotīvs ir Čaka attiecības ar varu.
Džemmas Skulmes dzimšanas dienā aizsāk jaunu tradīciju – Džemmas dienas
Džemmas Skulmes dzimšanas dienā aizsāk jaunu tradīciju – Džemmas dienas
Pirmdien, 20. septembrī, ir izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes 96. dzimšanas diena, un to pieminēs ar kādas jaunas tradīcijas aizsākumu. Proti, mākslinieces dzimtas mājā sāksies Džemmas dienas Mežaparkā, kas notiks visas nedēļas garumā. To laikā būs iespēja ielūkoties topošajā Džemmas Skulmes mākslas telpā, kā arī unikālos materiālos no ģimenes arhīva, kas tiks izmantoti gaidāmajā izstādē par mākslinieci.
Pirmizrādē pie skatītājiem nonāk daudzsēriju filma «Emīlija. Latvijas preses karaliene»
Pirmizrādē pie skatītājiem nonāk daudzsēriju filma «Emīlija. Latvijas preses karaliene»
Kinoteātrī ‘’Spendid Palace’’ pirmdien pirmizrādi piedzīvos vēsturiskā daudzsēriju filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Tas būs septiņu sēriju stāsts par starpkaru preses izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu. Galvenajā lomā redzēsim Gunu Zariņu.
Neziņas laika simfonija – «Sinfonietta Rīga» sezonu atklās ar komponistes Agnetas Krilovas jaundarbu
Neziņas laika simfonija – «Sinfonietta Rīga» sezonu atklās ar komponistes Agnetas Krilovas jaundarbu
Vai mūs gaida dzīve jaunā pasaulē? Kāda tā būs? Kādu mēs to vēlētos? – šie jautājumi caurauž komponistes Agnetas Krilovas Otro simfoniju “Uz jauno pasauli”. Darbs radās laikā, kad Covid-19 pandēmija sāka pārņemt pasauli, un cilvēkos valdīja milzīga neziņa un apmulsums. Agneta Krilova šīs sajūtas ietērpa mūzikā vienlaicīgi ar cerību par pārmaiņām pozitīvā virzienā, tāpēc simfonija izskan gaiši. Tās pirmatskaņojums notiks sestdien, 18. septembrī, Lielajā ģildē, orķestra “Sinfonietta Rīga” sezonas atklāšanas koncertā. Līdzās jaundarbam skanēs arī divu klasikas ģēniju – Jozefa Haidna un Ludviga van Bēthovena skaņdarbi.
Leļļu mākslas festivāls izstādē šogad atklās «mākslas otru pusi»
Leļļu mākslas festivāls izstādē šogad atklās «mākslas otru pusi»
Septembra vidus jau ierasti ir laiks, kad Dzelzceļa muzejā ar plašu vērienu notiek mākslinieces Ināras Liepas rīkotais Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls. Festivāla pirmajos piecos gados Ināra Liepa izrādīja Latvijā teju visu pasaulē izcilāko leļļu meistaru darbus, bet pēc tam mainīja formātu, festivālā rādot leļļu mākslas kopsakarības ar citiem mākslas veidiem. Tā tas būs arī 8. festivālā, kas sākas 16. septembrī un kura tēma ir “Mākslas otra puse”.
Lai kāda laikmeta dziesmu dziedi, visu nosaka tas, ko dari – «Ferdinands un Luīze» Nacionālajā teātr...
Lai kāda laikmeta dziesmu dziedi, visu nosaka tas, ko dari – «Ferdinands un Luīze» Nacionālajā teātrī
Ceturtdien, 16. septembrī, pirmizrādi piedzīvos viens no Latvijas Nacionālā teātra šīs sezonas vērienīgākajiem iestudējumiem – Frīdriha Šillera traģēdija “Ferdinands un Luīze”. Režisore Dita Lūriņa tajā turpina attīstīt savu interesi par teātri kā visdažādāko mākslu sintēzi, tādēļ runātais vārds izrādē savīsies vienā veselumā ar mūziku, skaņām, gaismām, bet jo īpaši svarīga loma būs kustībām, ko aktieri veiks arī lidojumā virs skatuves. Līdzās horeogrāfei Ingai Raudingai ar viņiem strādājis gaisa horeogrāfs Andris Kačanovskis un vēl vairāki jomas profesionāļi, saukti par rigeriem. Kā atzīst Dita Lūriņa – tikai jaudīga klasika var izturēt tik lielu izrādes elementu slodzi, tādēļ viņas izvēle bija par labu Šillera darbam, kas ir piepildīts ar lielu jūtu intensitāti un emocionālu spriegumu.
Aprit 55 gadi kopš Latvijas leļļu animācijas dzimšanas
Aprit 55 gadi kopš Latvijas leļļu animācijas dzimšanas
Šogad aprit 55 gadi kopš Latvijas leļļu animācijas dzimšanas. Tā aizsākās 1966. gadā, kad režisors un mākslinieks Arnolds Burovs kopā ar domubiedriem izveidoja pirmo latviešu leļļu filmu “Ki-ke-ri-gū!”. Kopš tā laika kinostudijas leļļu grupa izaugusi par filmu studiju “Animācijas brigāde”, uzņemtas vairāk nekā 140 filmas un mūsu animatoru veikums novērtēts gan Latvijā, gan pasaulē. Šonedēļ kinoteātrī “Splendid Palace” notiks divi jubilejas pasākumi – ceturtdien uz pasākumu aicināti pieaugušie skatītāji, bet sestdien – bērni.
Oktobrī notiks Baltijas baleta festivāls ar veltēm Bovijam, Geinsbūram un Brelam
Oktobrī notiks Baltijas baleta festivāls ar veltēm Bovijam, Geinsbūram un Brelam
Starptautiskais Baltijas baleta festivāls bija viens no tiem lielajiem pasākumiem, ko Covid-19 krīze skāra īpaši skarbi, turklāt festivāla 25. jubilejas gadā. Festivāla sākums aizvadītā gada pavasarī pilnībā sakrita ar stingro ierobežojumu sākumu, un visu plašo jubilejas programmu nācās atcelt. Bet festivāla rīkotāji nepadodas, un šoreiz festivāls būs pārcēlies uz rudeni un no 1. līdz 12. oktobrim piedāvās 10 dejas notikumus Rīgā, Rēzeknē un Preiļos. Festivāla spēcīgākais magnēts būs jau jubilejas programmā solītās laikmetīgās baleta trupas “Complexion” viesizrādes, kas ir velte leģendārajam britu rokmūziķim Deividam Bovijam.
Top apjomīgs pētījums par pastalām Latvijā. Stāsta autore Agrita Krieviņa-Siliņa
Top apjomīgs pētījums par pastalām Latvijā. Stāsta autore Agrita Krieviņa-Siliņa
Ādas apstrādes meistares Agritas Krieviņas-Siliņas mūža lielā aizrautība ir seno apavu pētniecība un pēdējos 15 gadus viņas vislielākā uzmanība ir veltīta pastalām. Tās viņu īpaši ieinteresēja pēc tam, kad viņa atklāja šo seno apavu lielo daudzveidību dažādās Latvijas vietās. Pa šo laiku viņa izpētījusi Latvijas muzeju krājumus, uztaisījusi ļoti daudz un dažādu pastalu atdarinājumus, pasniegusi meistarklases, un nu ceļu pie lasītājiem sāks arī viņas radīta grāmatu sērija "Pastalas Latvijā".
Kas ir mūslaiku maģiskie glābēji un Lielā pirmmāte? Izdota Ingus Barovska monogrāfija par mūsdienu m...
Kas ir mūslaiku maģiskie glābēji un Lielā pirmmāte? Izdota Ingus Barovska monogrāfija par mūsdienu mītiem
"Grāmata īsti laikā un vietā" – tā par tikko klajā nākušo Ingus Barovska monogrāfiju "Mythopoeia: mūsdienu mītrade" saka literatūrzinātniece Janīna Kursīte. Grāmatas autors analizē dažādus mūsdienu mītus un caur konkrētiem piemēriem palīdz ieraudzīt to līdzību ar senajiem, klasiskajiem mītiem, kas dažkārt ir pat pārsteidzoši tieša. Piemēram, grāmatā var izsekot, kā mūsdienās izpaužas tāda folklorā bieži sastopama parādība kā maģiskā glābšana vai mīti par pasaules bojāeju.
Tuvojas seriāla par Emīliju Benjamiņu pirmizrāde; publicēts filmas treileris
Tuvojas seriāla par Emīliju Benjamiņu pirmizrāde; publicēts filmas treileris
6. septembrī publicēts jaunās daudzsēriju filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" treileris. Pirmizrādi filma piedzīvos 20. septembrī kinoteātrī ‘’Spendid Palace’’. Filmas centrā ir leģendārā preses izdevēja Emīlija Benjamiņa, ko atveido Guna Zariņa. Stāsts par Benjamiņu atklāj arī ļoti plašu pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu notikumu panorāmu un citu vēsturisku personību galeriju.
Seno padarīt mūsdienīgu. Meistare Margarita Muntaga iepazīstina ar tautas amata prasmēm
Seno padarīt mūsdienīgu. Meistare Margarita Muntaga iepazīstina ar tautas amata prasmēm
Tas ir dzīvesveids un ļoti liela patikšana – tā par savu darbību amatniecībā saka tautas amata meistare Margarita Muntaga. Pēc pirmās izglītības viņa ir inženiere ģeoloģe, pēc otrās – ģeodēziste, bet pirms 14 gadiem viņa ieguva Latvijas amatniecības meistara diplomu un viņas sirdslieta un reizē darbs tagad ir zīļu vainagu, zīļu jostu un kranču darināšana.
Ķīnas māksla miniatūrā – «Rīgas Biržā» aplūkojamas šņaucamās tabakas pudelītes
Ķīnas māksla miniatūrā – «Rīgas Biržā» aplūkojamas šņaucamās tabakas pudelītes
Ar aizraujošiem stāstiem, leģendām un noslēpumiem par Āzijas kultūru turpina iepazīstināt mākslas muzeja ‘’Rīgas Birža’’ izstāžu cikls ‘’Āzijas mākslas stāsti’’. No 31. augusta cikls piedāvās iepazīt ļoti smalkus un dažādās tehnikās veidotus mākslas priekšmetus no Ķīnas – šņaucamās tabakas pudelītes no ahāta, nefrīta un stikla. Tas ir Ķīnas mākslas veids, ko izslavēti dēvē par visas Ķīnas mākslu miniatūrā.
Zanes Neimanes personālizstāde – atzīšanās mīlestībā Āgenskalnam
Zanes Neimanes personālizstāde – atzīšanās mīlestībā Āgenskalnam
Pirms sešiem gadiem gleznotāja Zane Neimane pārcēlās dzīvot uz Āgenskalnu. Tolaik viņai ne prātā nenāca, ka viņu šī apkaime tik ļoti spēs savaldzināt, ka viņa pievienosies Āgenskalna patriotu pulkam. Bet tā ir noticis, un kā viens no mīlestības apliecinājumiem šim Rīgas rajonam būs viņas personālizstāde "Āgenskalna adreses". To atklās ceturtdien Kalnciema kvartāla galerijā.
Arhitekts Mailītis: Svarīgākais, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu
Arhitekts Mailītis: Svarīgākais, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu
Dziesmu svētku estrādes pārbūvei Mežaparkā starptautiskā žūrija piešķīrusi Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu un raksturo to kā izcilu notikumu ne tikai arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Pēc balvas saņemšanas viens no autoriem arhitekts Austris Mailītis uzsvēra, ka svarīgākais būtu, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu, lai ieskandinātu to. Balvas saņēma arī Stūķu kūts, MAD Arhitektūras telpa un Biroja ēkas pārbūve Miera ielā.
Nacionālā Opera un balets sezonu iesāks ar iestudējumu «Drakula»
Nacionālā Opera un balets sezonu iesāks ar iestudējumu «Drakula»
Ar stāstu par mūžīgo mīlestību savu sezonu 10. septembrī atklās Latvijas Nacionālā opera, un tā būs poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora baleta "Drakula" pirmizrāde. Tai tūlīt uz pēdām sekos vēl trīs jaunumi – divu operu un viena baleta pirmizrādes, kas ir pandēmijas laika "iekrājums".
Lūznavas muižā notiks festivāls «Škiuņa džezs», pulcējot mūziķus no Francijas, ASV un Baltijas valst...
Lūznavas muižā notiks festivāls «Škiuņa džezs», pulcējot mūziķus no Francijas, ASV un Baltijas valstīm
Augstvērtīga džeza mūzika, muižas atmosfēra un Latgales siltā sajūta – tas ir vērtību komplekts, ko jau trešo gadu var izbaudīt Baltijas džeza festivālā "Škiuņa džezs", kas vasaras nogalē notiek Rēzeknes novada Lūznavas muižā. Festivāls sākas 25. augustā, ilgs līdz 28. augustam, un šoreiz tajā līdzās Baltijas valstu mūziķiem piedalīsies arī viesi no Francijas un Amerikas.
Ceļvedis apģērba vēsturē un valkāšanas tradīcijās – izdota grāmata «Tautastērpa komplektēšanas pamat...
Ceļvedis apģērba vēsturē un valkāšanas tradīcijās – izdota grāmata «Tautastērpa komplektēšanas pamati»
Mūsu sabiedrībā aizvien pieaug interese par tautastērpa darināšanu un valkāšanu – apliecina Nacionālā kultūras centra speciālisti. Tautastērpus darina ne tikai dažādu tautas mākslas kolektīvu dalībnieki, bet arī individuāli cilvēki, piemēram, kā kāzu vai citu svētku tērpu. Jaunieši dažkārt to izvēlas arī kā izlaiduma tērpu. Visiem, kam interesē tautastērpa vēsture un darināšana, tagad labs palīgs būs etnogrāfes Aijas Jansones jaunā grāmata “Tautastērpa komplektēšanas pamati”, kas ceļu pie lasītājiem sāks 3. augustā.
Laikam nevaram viens bez otra – «Eolika» atskatās uz 40 gadiem kopā
Laikam nevaram viens bez otra – «Eolika» atskatās uz 40 gadiem kopā
7. augustā ar koncertu Saulkrastu estrādē savu 40. jubilejas koncerttūri pa Latviju uzsāks grupa “Eolika”. Kopumā tūre ietvers 12 koncertus un noritēs līdz novembra vidum. “Eolika” ir viena no ļoti retajām Latvijas grupām, kuras kodols līdz pat šodienai palicis nemainīgs, kura joprojām aktīvi koncertē un kuras cienītāju lokā ir vismaz trīs dažādu paaudžu klausītāji.
Alūksnē pirmizrādi piedzīvos operdziedātājas Sonoras Vaices uzvedums «Cilvēka balss. Telefons»
Alūksnē pirmizrādi piedzīvos operdziedātājas Sonoras Vaices uzvedums «Cilvēka balss. Telefons»
Operdziedātāja Sonora Vaice līdzās vokālajai meistarībai allaž sevi pierādījusi kā lielisku aktrisi un radošas izdomas bagātu personību, īpaši spilgtā veidā tas atklāsies viņas jaunākajā darbā – uzvedumā “Cilvēka balss. Telefons”. Sonora Vaice ne tikai dziedās galveno lomu, bet pati arī veidojusi iestudējuma režiju. Viņas partneris izrādē būs Nauris Indzeris, klavierpavadījumu spēlēs Māris Žagars. Uzveduma “Cilvēka balss. Telefons” pirmizrāde notiks 30. jūlijā Alūksnes pilsētas svētku laikā. Alūksnes ezera krastā būs īpaši izbūvēta skatuve, bet skatītāji izrādi vēros no laivām ezerā. Vēlāk izrādi plānots rādīt arī Rīgā, Ogrē un vēl citās Latvijas vietās.
Kairišs, Dailes teātra jauno sezonu uzsākot: Kolektīvā labs emocionālais klimats, priekšā bagāta sez...
Kairišs, Dailes teātra jauno sezonu uzsākot: Kolektīvā labs emocionālais klimats, priekšā bagāta sezona
Ar kopsapulci, gadskārtējo kopbildi un pirmajiem mēģinājumiem savu jauno darba cēlienu 27. jūlijā sāka Dailes teātris. 3. augustā tas vērs priekškaru skatītājiem ar pirmizrādi Dailes dārzā – koncertu “Dailes kanons. Dreģe. Cīrulis”, kurā izcilā aktrise Olga Dreģe lasīs Broņislavas Martuževas dzeju, bet pianists Edgars Cīrulis atskaņos Imanta Kalniņa mūziku. Muzikālais vakars ievadīs septiņu koncertu ciklu “Dailes kanons”, kurā būs tikšanās ar vēl citiem lieliskiem šī teātra aktieriem. Paralēli koncertiem teātris Lielajā zālē sāks izrādīt arī jauniestudējumus, kas tapa jau aizvadītajā sezonā, bet pandēmijas dēļ tā arī nesatikās ar skatītājiem.
No limbažnieku atdāvinātajām durvīm pilsētā tapuši 13 vides objekti
No limbažnieku atdāvinātajām durvīm pilsētā tapuši 13 vides objekti
Durvis allaž bijis ietilpīgs simbols mākslā, un šī tematika apvieno arī 13 māksliniekus, kuri veido vides objektus “Durvis”, kas no jūlija izskaņas būs apskatāmi Limbažu pilsētvidē. Katrs objekts būs atsevišķs mākslas darbs, bet visi kopā tie veidos vienotu instalāciju, kas dos iespēju iepazīt gan dažādu mākslinieku rokrakstus, gan dažādas zīmīgas Limbažu vietas.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti