Svētdienas, 27. februāra, vakarā aizvadīta nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremonija. Visvairāk balvu – kopā astoņas – saņēma filmas "Gads pirms kara" komanda, tai skaitā balvu labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai, bet Laila Pakalniņa par filmu "Spogulī" plūca laurus kā labākā režisore. Tika pasniegtas arī vairākas specbalvas, tai skaitā portāla LSM.lv skatītāju balva – to saņēma režisores Daces Pūces spēlfilma "Bedre". Par mūža ieguldījumu kino mākslā godināja kostīmu mākslinieci Ievu Kundziņu. Svinīgā ceremonija šogad aizvadīta nopietnā atmosfērā, gan organizatoru, gan balvu pasniedzēju un laureātu runās vienbalsīgi tika pausts atbalsts Ukrainai un nosodīta Krievijas agresija.
Autora ziņas
Karš Ukrainā arī daļā Latvijas sabiedrības radījis emocionālu šoku, kurā apvienojas visdažādāko sajūtu kokteilis – no bailēm un bezspēcības līdz dusmām un naidam un vēlmei palīdzēt. Kā pirmā reakcija uz tik baisiem notikumiem emocionāls šoks ir gluži likumsakarīgs, bet pēc iespējas ātrāk ir jāspēj to pārvarēt. Kā to iespējams izdarīt? Rīgas Stradiņa universitātes profesore, ārste psihoterapeite Gunta Ancāne norāda, ka šobrīd mums nav iemeslu panikai, jo esam drošībā, bet par nākotnes apdraudējumiem nav jēgpilni raizēties.
Sākoties Krievijas uzbrukumam Ukrainai, ceturtdien, 24. februārī, uz Latviju nosūtīti vairāk nekā 300 Amerikas Savienoto Valstu (ASV) karavīri. Latvijā viņi vakar arī ieradās un šodien notika svinīgā sagaidīšana. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš sacīja, ka tas ir apliecinājums – vajadzības gadījumā sabiedrotie Latvijā var ierasties ļoti ātri.
Par tumsas vilinājumu un spēku nepadoties tam ir stāsts gleznotājas Ievas Stalšenes personālizstādē "Pieaugušie vēnas negriež", ko ceturtdien, 24. februārī, atklās Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstāde ir ļoti personiska, jo atklāj autores cīņu ar pašiznīcināšanās tieksmēm, ko viņa piedzīvoja aizvadītajā gadā un ko raisīja gan pandēmijas laika bezcerība, gan citu apstākļu kopums. Viņai tomēr izdevās atrast veidu, kā sevi izraut no depresijas akača, un viņa cer, ka izstādes stāsts var kalpot par iedvesmu arī citiem.
Trešdien, 23. februārī, atvadāmies no leģendārā diriģenta Edgara Račevska. Atvadīšanās notiks Torņakalna baznīcā no pulksten 11.00 līdz 12.30, pēc tam būs piemiņas dievkalpojums.
Visu mūžu esmu strādājusi darbu, kas man ārkārtīgi patīk, – atzīst kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, piebilstot, ka tā cilvēkam ir ļoti liela veiksme. Šonedēļ Ieva Kundziņa saņems nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" par mūža ieguldījumu filmu mākslā. Kino viņa ienāca 1966. gadā ar filmu "Noktirne", pēc tam ir veidojusi kostīmus gandrīz 40 filmām, daudzas no tām pieder mūsu zeltam fondam.
Rīgas Kongresu nams, kurā, visticamāk, mājos Nacionālā akustiskā koncertzāle, uzcelts 1982.gadā pēc Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pasūtījuma. Sākotnēji to dēvēja par Politiskās izglītības namu, un tajā notika partijas kongresi un konferences. Jaunu saturu ēka sāka iegūt Atmodas gados, jo tieši tur notika leģendārais Radošo Savienību plēnums un Latvijas Tautas Frontes dibināšanas kongress, kas iedzīvināja Latvijas neatkarības idejas.
Piektdien, 18. februārī, apaļu jubileju svin dzejniece Māra Zālīte, un tieši viņas dzimšanas dienas vakarā mūzikas namā "Daile" izskanēs dzejniecei veltīta koncertprogramma "Tā runāja…". To veido dzejnieces meita, aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa sadarbībā ar komponistu Kārli Lāci. Bet šīs nedēļas sākumā klajā nākusi Māras Zālītes dzejoļu izlase "Visas lietas", ko sastādījusi pati autore, iekļaujot tajā gan senāk rakstītus, gan arī jaunus dzejoļus. Drīzumā Māra Zālīte pabeigs darbu pie grāmatas bērniem "Tango un Tūtiņa sēnēs", tāpat viņa ļoti cītīgi turpina strādāt pie kāda jauna daiļdarba, ko dēvē par savu lielo noslēpumu.
Māksliniece, kas sevi visu bez atlikuma atdod mākslai, – tā režisors Andrejs Verhoustinskis raksturo gleznotāju Birutu Delli. Drīzumā pirmizrādi piedzīvos viņa veidotā dokumentālā filma "Delle", kas būs stāsts par Birutas Delles mākslu, personību un dzīvi. Viņai nācies piedzīvot ļoti daudz traģisku notikumu saistībā ar vistuvākajiem cilvēkiem, tomēr viņa spītīgi un neatlaidīgi turpinājusi gleznot un dara to joprojām.
Četras desmitgades Latvijas fotomākslā atainos jaunā ekspozīcija, kas no 19. februāra būs apskatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Aptvertais laika posms būs 20. gadsimta 1960.–1990. gadi. Savukārt par ekspozīcijas apjomu precīzi liecina tās nosaukums "12 fotogrāfi/ 125 fotogrāfijas/ 10 sērijas". Izstāde ļaus iepazīt mūsu izcilāko meistaru rokrakstus un to atšķirības, kā arī visai kardinālās izmaiņas fotomākslas jomā, ko nes sev līdzi katra no desmitgadēm.
Kur mēs kā civilizācija virzāmies? – šis jautājums izskan kā kliedziens Intara Rešetina jaunajā iestudējumā "Momo!!!", kas 18. februārī piedzīvos pirmizrādi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Ne velti režisors izrādes nosaukumu izcēlis ar trim izsaukuma zīmēm, kam akceptu devis arī lugas autors, franču dramaturgs Sebastjans Tjerī. Luga sacerēta un pirmo reizi Francijā iestudēta pirms sešiem gadiem. Intars Rešetins tajā atradis pateicīgu materiālu, lai runātu par šobrīd visaktuālāko tēmu loku.
Dzīves un cilvēku visdažādākās šķautnes savās dokumentālajās filmās turpina pētīt režisors Ivars Zviedris. Drīzumā gaidāma pirmizrāde filmai "Uz neredzīti, Brasa!", kas ir stāsts par mūsdienu cietuma vidi, kas norit uz Brasas cietuma slēgšanas fona. Filmu veidojot, režisors divus mēnešus katru dienu pavadījis Brasas cietumā, ticies ar ieslodzītajiem, iemācījies runāt viņiem raksturīgā valodā un paraudzīties uz dzīvi no viņu skatupunkta.
Zenta Logina ir māksliniece ar oriģinālu rokrakstu, kuras devums vēl nepelnīti maz izcelts mūsu mākslas kopējā ainavā. Viņas radošākie gadi aizritēja padomju laikā. 1960. gados viņas darbiem par Visuma tēmām "piekāra" abstraktās mākslas birku, un tādējādi tie līdz izstāžu zālēm nenonāca. Taču Zenta Logina sadarbībā ar savu māsu Elīzi Atāri atrada veidu, kā savus darbus parādīt. Proti, viņas māsa iemācījās aust un Visuma tēmas ieauda gobelēnos, ko eksponēja tekstilmākslas izstādēs, kas bija daudz brīvākas no padomju ideoloģijas. Abu māsu kopdarbu šobrīd var aplūkot plašā izstādē "Rozā raķete", kas tikko vaļā vērta Dundagas pilī.
Edmunda Jansona jaunāko animācijas filmu "Goda sardze" šobrīd izrāda tradīcijām bagātais Klermonferānas īsfilmu festivāls Francijā, kur filma iekļauta starptautiskā konkursa programmā. Latvijā to izrādīs nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" laikā februāra nogalē. Filma izvirzīta četrām "Lielā Kristapa" balvām.
Ar mērķi veicināt konservatīvās domas attīstību Latvijā aizsākta jauna grāmatu sērija "Konservatīvās domas bibliotēka". Tā piedāvās izcilāko konservatīvo domātāju darbu tulkojumus latviešu valodā. Kā pirmais sērijā iznācis britu filozofa Rodžera Skrūtona darbs "Kā būt konservatīvam", kurā autors dziļi un pamatīgi izskaidro šī jēdziena vēsturi, būtību un pozīciju mūsdienās. Viņam ir savs redzējums par mūsdienu sarežģītāko problēmu risinājumu, un viņš atbildes rosina meklēt tradīcijās, pārbaudītās vērtībās un nacionālo valstu stiprināšanas idejās.
"Māksla man ir process, lai domātu par neikdienišķo un tiktu skaidrībā ar sevi un pasauli sev apkārt," atzīst fotomākslinieks Alnis Stakle. Februāra vidū ceļu pie skatītājiem uzsāks viņa jaunā izstāde "Liegā apokalipse". To veido digitāli radītas kolāžas, kurās autors apvienojis fragmentus no dažādu laiku slavenām gleznām un vēsturiski nozīmīgām fotogrāfijām, tādējādi radot jaunu, dažādām interpretācijām atvērtu stāstu. Visi kolāžās izmantotie attēli ir brīvi pieejami internetā, un tieši mūsu ikdienas pārlieku lielais piesātinājums ar vizuālo kultūru bijis viens no impulsiem kolāžu sērijas tapšanai.
Kā dziļš domātājs, meklētājs, bet arī kā ļoti azartisks un aizrautīgs cilvēks atklājas bīskaps, emeritus Pāvils Brūvers savā grāmatā "Visaugstākā patvērumā", kas atvēršanas svētkus piedzīvos šīs nedēļas nogalē. Pāvils Brūvers vislabāk pazīstams kā garīdznieks un savulaik "Radio Brīvā Eiropa" žurnālists, bet kopumā viņa dzīves ceļš bijis ļoti daudzpusīgs. Visu padomju laiku ļoti aktīvs cīnītājs pret padomju režīmu, par ko sēdējis čekas cietumā, vēlāk bijis spiests izbraukt no Latvijas. Grāmata izved cauri visai Pāvila Brūvera dzīvei, bet tajā īpaši uzsvērti notikumi, kad autors ļoti cieši sajutis Dieva vadību un aizsardzību savā dzīvē.
Jau vairāk nekā 15 gadus noturīga un klausītāju iemīļota tradīcija ir ikgadējie latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerti. Gadskārtējais koncerts plānots sestdienas, 29. janvāra, vakarā Lielajā Ģildē, kad, kā allaž, uz skatuves kāps četri profesionālie simfoniskie orķestri, lai atskaņotu gan klasiku, gan jaundarbus, gan komponistu jubilāru opusus. Koncertu tiešraidē varēs klausīties arī Latvijas Radio 3 “Klasika”.
Pēc nepilna mēneša pirmizrādi piedzīvos Armanda Zvirbuļa daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" pirmās sērijas. Ar tām atklās nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" norises kinoteātrī "Splendid Palace". Filma balstās Andra Kolberga kriminālromāna motīvos. Tās centrā ir kādas sievietes slepkavība, kas notiek uz 90. gadu sarežģītā laika fona, bet kuras saknes iesniedzas krietni senākā pagātnē, vēl dziļos padomju laikos. Vēstot par pagātni, filma izgaismo arī šodienu, palīdzot labāk ieraudzīt, kas mūs izveidojis tieši tādus, kādi esam šobrīd.
Šobrīd tik intensīvi notiekošā garīgo vērtību rekonstrukcija ir viens no centrālajiem tematiem gleznotājas Karinē Paronjancas jaunajā izstāde "Urbānā filozofija". Savos darbos viņa aktualizē arī straujo digitalizāciju, cilvēku aizvien lielāko izolētību un citus jautājumus, kas saasinājušies tieši pēdējo divu gadu laikā. Košas krāsas un ornamenti – kā allaž – ir gleznotājas galvenie izteiksmes līdzekļi, ko papildina jaunāks elements viņas rokrakstā – konstruktīvas līnijas.
Gaiša, emocionāli iedarbīga un uz būtiskām pārdomām rosinoša ir Valtera Poļakova fotoizstāde "Piedzimis piederīgs?", ko līdz 30. janvārim var apskatīt Nacionālās bibliotēkas pagrabstāva izstāžu zālē. Izstādē apkopoti 20 fotostāsti par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ko papildina arī viņu atziņas par dzīvi.
25. janvāra vakarā Lielajā ģildē izskanēs daudzu ļoti gaidītais, bet pandēmijas dēļ vairākkārt pārceltais Margaritas Vilcānes jubilejas koncerts "Margarita. Melodija. Mode". Līdz ar jubilāri tajā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un vesela plejāde iemīļotu mūziķu – Raimonds Pauls, Zigfrīds Muktupāvels, Normunds Rutulis, Intars Busulis un daudzi citi. Vēl viens dziedātājai veltīts īpašs notikums būs viņas skatuves tērpu izstāde, ko Lielajā ģildē varēs apskatīt, sākot no sestdienas, 29. janvāra.
Drosmīgas sievietes stāsts uz Atmodas laika notikumu fona ir topošās spēlfilmas "Dzīve pārtraukta" uzmanības centrā. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča. Filmu veido režisore Ilze Kunga-Melgaile, kura šomēnes uzņēma filmas pirmās ainas, kas atspoguļo Latvijas PSR Tautu forumu 1988. gada nogalē un Itas Kozakevičas tajā teikto uzrunu. Viņas lomā filmā iejūtas Dailes teātra aktrise Ērika Eglija-Grāvele.
20. janvāris ir 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, ko pieminēs ar pasākumiem visas dienas garumā. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem būs brīvības cīnītājam Gunāram Astram veltītā pieminekļa atklāšana. Pieminekļa autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kurš uzsver, ka piemineklī centies atspoguļot Astras būtību, tāpēc tas nav harmonisks un meditatīvs, bet urdošs un rosinošs, un tā galvenā misija ir atgādināt, ka jebkuras bailes ir iespējams pārvarēt.
14. janvārī Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā atklāj gleznotāja Vidvuda Zviedra personālizstādi "Peldētava". Viņa vārds Latvijā vēl ir maz dzirdēts, jo 18 gadu vecumā viņš aizbrauca studēt uz Detroitas Mākslas koledžu un pēc tam 25 gadus dzīvoja un strādāja Amerikā. Zviedrim bijušas gandrīz 10 personālizstādes Čikāgā, viņš piedalījies grupu izstādēs Amerikā un Itālijā. Visu prombūtnes laiku viņš vienmēr zinājis, ka atgriezīsies Latvijā, un nu tas beidzot noticis, un gleznotājs jau pusotru gadu kopā ar ģimeni dzīvo Rīgā, Ķīpsalā. Ķīpsalas atmosfēra ļoti spēcīgi caurstrāvo arī viņa jauno izstādi.