Viņas skulptūrā reiz kāds cilvēks iemīlējās, bet kāds cits nosauca savu meitu viņas skulptūras vārdā – tas ir stāsts par leģendārās tēlniecības vecmeistares Ēvī Upenieces veikumu. Māksliniece 22. augustā nosvinēja 95. dzimšanas dienu, un piektdien, 28. augustā, mākslas telpā ''Aminori'' atklās viņas jubilejas izstādi.
Autora ziņas
Lai arī strādājis visu vasaru, Dailes teātris 26. augustā izsludināja jaunās teātra sezonas oficiālo sākumu. Viens no 100. jubilejas gada akcentiem būs Māras Zālītes jaunās lugas “Smiļģis” pirmizrāde, ko iestudēs Viesturs Kairišs. Kopumā gaidāmi 11 jauniestudējumi, ko veidos vadošie Latvijas režisori, kā arī viesrežisore no Ungārijas, jaunā Eiropas režijas zvaigzne – Ildiko Gaspara.
Šī laika raksturīga zīme ir jaunu kultūrvietu rašanās. Šīs nedēļas nogalē tām piepulcēsies jaunā mūzikas un drāmas telpa “OratoriO”, kuras idejas autori un īstenotāji ir pazīstamais mākslinieku pāris – aktrise Rēzija Kalniņa un diriģents Ainārs Rubiķis.
Ierobežojumu atvieglojumi, kas stāsies spēkā no 1. augusta, daļai kultūras iestāžu ļaus palielināt savu darbības apjomu, bet daļa beidzot vispār varēs uzsākt darbu pēc pamatīgi ieilgušas pauzes, to vidū Jaunais Rīgas teātris, kas savas zāles skatītājiem plāno atvērt septembrī.
Šogad aprit 75 gadi, kopš Rīgā tika izveidots Operetes teātris, kas diemžēl jau gadsimta ceturksni vairs nepastāv. Lai godinātu un izceltu no aizmirstības tā kādreizējos māksliniekus, šobrīd entuziastu grupa producenta Lūkasa Maira Marcinkēviča vadībā veido dokumentālo filmu “Operetes sargs”, kā arī jubilejas pasākumu, kas notiks septembra sākumā un pēc ļoti ilga laika pulcinās kopā Operetes teātra kolektīvu.
Sestdienas, 25. jūlija, vakarā Ventspils novada Popes brīvdabas estrādē ar Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna atjaunotās 1984. gada rokoratorijas "Kā jūra, kā zeme, kā debess" pirmatskaņojumu grupas "Pērkons" izpildījumā un grupas "Turaidas roze" koncertu piekto reizi vērsies “Vārti”, informē festivāla organizatori.
Vēstījums par dzīvības un nāves lielo mistēriju – tā par Latvijas Radio kora programmu “Baroka un renesanses meistardarbi”, kas izskanēs 16. jūlijā Rīgas Domā, saka diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā iekļauta trīs dižgaru – Deprē, Luisa de Viktorijas un Baha mūzika, ko līdz ar Radio kori atskaņos arī Rīgas Doma galvenais ērģelnieks Aigars Reinis. Koncerts būs pieejams gan klātienē, gan tiešsaistē, un tas ieskandinās gadskārtējo Senās mūzikas festivālu.
Aptuveni sešas pirmizrādes Lielajā zālē no pasaules klasikas līdz laikmetīgiem darbiem jaunajā sezonā iecerējis Nacionālais teātris. 14. jūlijā teātris uzsāka savu 102. sezonu, kad arī drosmīgi paziņoja par tās plāniem, vienlaicīgi piebilstot, ka – atkarībā no apstākļiem – daudz kas var mainīties.
Otrdien, 14. jūlijā, Latvijas Nacionālais teātris atklājis jauno – 102. sezonu, informēja teātra pārstāvji. Izziņotas šovasar un septembrī gaidāmās pirmizrādes – teātrī jauniestudējumus iestudē Intars Rešetins, Reinis Suhanovs, Kaspars Zvīgulis un Jānis Vimba, Toms Treinis, Ināra Slucka, Valters Sīlis.
Skarbs, atklāts un nesaudzīgi tiešs savā daiļradē ir amerikāņu rakstnieks Čārlzs Bukovskis. Viņš visas lietas sauc īstajos vārdos un nevairās arī no zemākajiem valodas slāņiem. Lai arī attieksme pret viņa darbiem ir dažāda, ir ļoti daudz lasītāju, kurus viņa darbi valdzina tieši šī patiesīguma dēļ. Ne velti viņš iemantojis kulta rakstnieka statusu. Pirms vairāk nekā 15 gadiem latviski Jāņa Elsberga tulkojumā klajā nāca divi viņa romāni – “Holivuda” un “Sievietes”, un tikko pirmo reizi latviešu valodā izdota arī Bukovska dzejas izlase “Kodiens”, ko arī atdzejojis Jānis Elsbergs.
Šoks šī vārda vispozitīvākajā nozīmē – tā var apzīmēt sajūtu, kas pārņēma, ieraugot Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņu izcilo veikumu mūsu baznīcā – tā stāsta Biržu luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Andis Lenšs. Altāra, kanceles un citu baznīcas interjera priekšmetu izgatavošana bija tehnikuma audzēkņu diplomdarbs. To viņi pabeidza jūlija sākumā, un aizvadītajā svētdienā dievkalpojums pirmo reizi notika jau pie jaunā altāra un ar visiem pārējiem priekšmetiem aprīkotā baznīcā. Šis ir jau 55. dievnams, kam interjera priekšmetus darina Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi pasniedzēja Arvīda Verzes vadībā. Viņiem tā ir lieliski pieredze, bet Latvijas baznīcām – vērtīgs, skaists un arī praktisks ieguvums.
Vecrīgā drīzumā būs par vienu demokrātisku kultūras vietu vairāk. Tā atrodas senā ēkā pie Alberta laukuma Alksnāja ielā, no kā arī ieguvusi nosaukumu “Alksnājs”. Ēku savā paspārnē ņēmusi biedrība “Free Riga”, kas jau aptuveni sešus gadus nodarbojas ar tukšu ēku atdzīvināšanu, atverot tās dažādām radošām darbībām.
Vai nu nepelnīti kritizēts, vai citkārt par daudz “celts debesīs” – šāda galēja attieksme ilgus gadus mūsu sabiedrībā bijusi pret vecmeistaru Rihardu Zariņu. Tagad beidzot ir iespēja viņu iepazīt daudz objektīvāk, jo Nacionālajā mākslas muzejā tikko vaļā vērta ļoti plaša viņam veltīta izstāde “Ko Latvijas meži šalc”.
Lai popularizētu Latviju ārvalstīs, ik pa laikam tiek radīts kāds sauklis vai logo. Kā spilgtākos var minēt Latvijas simtgades grafisko zīmi, kā arī devīzi ''Zeme, kas dzied''. Cienot iepriekšējos veikumus, dažādu ar ārvalstīm strādājošo jomu pārstāvji tomēr uzskata, ka līdz šim nav izdevies radīt patiešām pārliecinošu, vienotu un skaidri nolasāmu tēlu, kas simbolizētu Latviju un ko varētu izmantot visdažādākajās nozarēs. Taču – šāds valsti definējošs, pozitīvs tēls ir ļoti svarīgs starpvalstu sadarbībā, jo tas veicina atpazīstamību, interesi un uzticību.
Vēsturiskie dārzi, kas ieskauj Latvijas pilis un muižas, ir ļoti būtiska kultūrvēsturiska vērtība, kas daudzus gadus ir atstāta novārtā. Nu jau otro gadu tai īpašu uzmanību cenšas pievērst Vēsturisko dārzu dienas, kas notiks šo sestdien un svētdien. Piedalīsies 26 pilis un muižas no visiem Latvijas reģioniem. Līdzās izzinošām pastaigām pa dārziem un parkiem notiks arī koncerti, spēles, radošās darbnīcas, degustācijas un citi pasākumi.
Ļoti rets un vērtīgs atradums nonācis Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā. Tās ir trīs apjomīgas mapes ar Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, par kuru eksistenci līdz šim nekas nebija zināms. Mapes tika atrastas noslēptas kādas privātmājas sienā Vidzemes pusē, kad mājas tagadējie saimnieki veica remontu. Savulaik šajā mājā dzīvoja čekas darbinieks, un, visticamāk, ka viņš šos dokumentus arī savulaik noslēpis, šobrīd gan vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ.
Viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā ir Āraišu ezerpils Amatas novadā. Tā ir īpaša seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcija, kas savulaik tapa, pateicoties arheologa Jāņa Apala milzu darbam un entuziasmam. No trešdienas, 1. jūlija, dabā skatāmo objektu papildinās jauna pastāvīga ekspozīcija, kas iekārtota pērn izveidotajā ezerpils parka apmeklētāju centrā.
Komponists Jānis Lūsēns pēdējos mēnešus vadījis tālu prom no pilsētas burzmas, un viņa neiztrūkstošs ikvakara rituāls bijis vērot saulrietus. Piedzīvotais maģiskais skaistums viņam devis iedvesmu izveidot koncertprogrammu, kas tā arī saucas ''Saulrieta dziesmas'' un kurā viņa mūzika savijas kopā ar Mārtiņa Brauna kompozīcijām. Koncertos abi komponisti arī paši būs uz skatuves, improvizēs un saspēlēsies, un viņiem piebiedrosies divi lieliski dziedātāji – Zigfrīds Muktupāvels un Ieva Sutugova.