Atšķirība rokrakstos, bet līdzība domas dziļumā raksturo divu mākslinieku kopizstādi "Savienojumi", kas no 29. decembra skatāma izstāžu zālē "Rīgas Mākslas telpa". Šie mākslinieki ir tēvs un meita – Visvaldis Asaris un Baiba Ābelīte. Tā ir abiem pirmā kopējā izstāde, kas veidota kā vienots veselums, kurā abi autori katrs savā izteiksmē risina zemes un vides tēmu.
Autora ziņas
Īsts palaidnis, taču ļoti pievilcīgs palaidnis – tā Ērika Vilsona dzejas lirisko varoni raksturo dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Aktieris Ēriks Vilsons dzeju rakstījis jau sen un ar dažādiem segvārdiem publicējis tīmeklī, taču – tieši Kārļa Vērdiņa iedrošināts – šī gada nogalē laidis klajā arī savu pirmo dzejoļu krājumu "Pulkveža rudens". Krājuma atvēršanas svētki būs trešdien izdevniecībā "Aminori".
Par ļoti veiksmīgu un nozīmīgu atzītā kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma’’ no nākamā gada kļūs par pilntiesīgu mūsu kultūras procesa sastāvdaļu. ‘’Latvijas skolas soma’’ ir lielākā Latvijas simtgades iniciatīva. Tā kā šī gada nogalē simtgades programma oficiāli noslēdzas un darbu beidz arī simtgades birojs, kas administrēja ‘’Skolas somu’’, tad tālāk tā darbosies Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) paspārnē, bet tās īstenošanas komanda paliks tā pati. "Skolas somas" turpināšanai iezīmēts finansējums nākamajiem trim gadiem.
Darīt šo pasauli labāku ir mūsu dzīves jēga – saka kapelāne Inese Lūse. Jau 16 gadus viņa kalpo Rīgas Austrumu slimnīcā, 11 gadus ir Kapelānu dienesta vadītāja. Viņas misija ir būt par atbalstu cilvēkiem vissmagākajos krīzes brīžos. Tāpat kā mediķiem arī viņai ļoti intensīvs un saspringts bija nesenais pandēmijas trešā viļņa laiks, kad mājās viņa brauca tikai pārnakšņot, jo pārējā laikā bija jābūt par atbalstu gan pacientiem un viņu tuviniekiem, gan arī mediķiem. Šobrīd slimnīca jau vairāk strādā ierastā režīmā, un darbinieku sejās var biežāk redzēt arī smaidu.
Gan sekmēti, gan bremzēti, gan dažādu pretrunīgu viedokļu pavadīti, Latvijā tomēr šogad notika XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Visbiežāk tos dēvēja par e-dziesmu svētkiem, kas gan nav īsti precīzi, jo lielākā daļa norišu tomēr notika klātienē, tikai pilnīgi citā formātā, nekā ierasts. Citādie vai tuvplāna svētki – tā tos dēvē Inga Krišāne no svētku rīkotāju komandas. Tieši viņas koncepcija vēl pirms pandēmijas uzvarēja konkursā par skolēnu svētku māksliniecisko risinājumu, bet šogad to ļoti ātri un radoši nācās pielāgot pandēmijas situācijai.
Piesātināta krāsu toņu palete, zeltains mirdzums un dziļums raksturo Elgas Grīnvaldes jauno personālizstādi "Vertikāles", kas no 22. decembra būs apskatāma mākslas galerijā "Museum LV". Līdzās abstraktām gleznām autore veidojusi interpretācijas par pasaulslavenu mākslinieku darbiem, kā arī dažādi apspēlējusi sev tuvus simbolus. Izstāde skatītāju aizvedīs meditatīvā ceļojumā, kam savu noskaņu piešķirs arī speciāli tai komponētā Toma Auniņa mūzika.
"Nav jābūt dabaszinātniekam, lai saprastu, ka dabā kaut kas katastrofāli ir sagājis grīstē" – tā savā grāmatā "Dzīve uz mūsu planētas" uzsver sers Deivids Atenboro. Viņš ir dabas zinātnieks, kurš jau daudzus gadu desmitus plaši pazīstams visā pasaulē kā izcils dabai veltītu raidījumu vadītājs britu telekanālā BBC.
"Ja sirds neasiņo, nav vērts kāpt uz skatuves" – šī teiciena autors ir aktieris, režisors un dziedātājs Imants Skrastiņš. Pats viņš šo nosacījumu piepildīja pilnā mērā, iespējams, tādēļ arī viņa sirds sadega ātrāk nekā rāmas dzīves dzīvotājiem. Nu jau divus gadus Imanta Skrastiņa nav mūsu vidū, bet šogad viņš būtu svinējis 80. jubileju, tādēļ kā piemiņa jubilejas gada izskaņā klajā nākusi viņam veltīta grāmata "Kamolā tinējs".
Ar Ziemassvētku dziļāko būtību labi sasaucas divas jaunas izstādes, kas skatāmas Siguldā un kas abas dod iespēju iegrimt krāsu bezgalībā. Vienā no tām var redzēt Signes Vanadziņas gleznas, un kaut arī izstādes nosaukums ir "Pelēkās vielas", izstāde ir pat ļoti koša un krāsaina. Otras izstādes autore ir Zane Biķe, un viņas gleznas apvieno nosaukums "Ticības liecības".
Dvēsele, sapņi, ilgas un zvaigznes ir ļoti raksturīgi romantisma dzejas tēli. Bet pats raksturīgākais simbols tomēr ir "zilā puķe", tādēļ tieši to literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis izvēlējies par savas sastādītās romantiskās dzejas antoloģijas nosaukumu. Antoloģija iepazīstina gan ar latviešu, gan cittautu romantisko dzeju, dodot iespēju atklāt kā kopīgās, tā atšķirīgās iezīmes dažādās kultūrās.
Joprojām turpina pieaugt zvanu apjoms uz krīžu centru “Skalbes” atbalsta tālruni, kas apliecina, cik ļoti kovida pandēmijas laikā cilvēkiem ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība. Šobrīd vienā mēnesī centrs saņem tikpat daudz zvanu, cik agrāk, pirms pandēmijas saņēma trijos mēnešos. Zvani visai tieši atspoguļo problēmas, ko saasinājusi pandēmija. Centra speciālisti iedrošina ikvienu, kam nepieciešams atbalsts, zvanīt uz krīzes tālruni, jo saruna var kalpot kā ļoti labs palīgs šķietami bezcerīgā situācijā.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis vērtīgu un dāsnu dāvinājumu no Gustava Zemgala dzimtas. Tās ir aptuveni 100 fotogrāfijas un dokumenti, kā arī ļoti unikāls prezidentam piederējis priekšmets – sudraba cigarešu etvija, kuras vāku rotā Gustava Zemgala iniciāļu monogramma, kā arī Rīgas un Latvijas ģerboņi, kas simbolizē augstākos amatus, kurus savulaik ieņēmis Zemgals. Daļa no dāvinājuma materiāliem līdz Ziemassvētkiem būs apskatāma īpašā ekspresizstādē muzejā.
Lai ar koncertu Parīzē ieskandinātu Lūcijas Garūtas 120. jubilejas gadu, šodien uz Franciju dodas pianiste, starptautisko konkursu laureāte Dzintra Erliha. Viņas solokoncerts notiks 8. decembra vakarā Latvijas vēstniecībā Parīzē. Lūcijas Garūtas sirdī Parīzei bija īpaša vieta. Ar to saistījās gan studijas pie izciliem franču pianistiem, gan radošie panākumi, gan liktenīga mīlestība. Ar Lūcijas Garūtas mūziku un Parīzi cieša saikne ir arī pianistei Dzintrai Erlihai.
Sestdien, 4. decembrī, Latvijā un citur pasaulē atvadās no leģendārā komponista Mārtiņa Brauna, kurš aizgājis mūžībā. Meistara kolēģi, draugi un laikabiedri sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka Brauns ir neaizvietojams cilvēks, bezgala īsts un patiess. Viņam piemitis latvieša nervs – ļoti atvērts, dziļš un pamatīgs.
2. decembrī atvēršanas svētkus piedzīvos aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas "Dienasgrāmata", kas ir viņas debija rakstniecībā. "Dienasgrāmata" atspoguļo gada nogriezni autores dzīvē, no kura lielākā daļa vadīta pandēmijas gaisotnē. Zane Daudziņa raksta ļoti personiski, atklāti un godīgi, brīžiem tās ir eksistenciālas pārdomas, bet brīžiem arī gluži sadzīviskas lietas, ikdienas prieki un bēdas.
Par ikdienas ķibelēm var noskumt un satraukties, bet var arī uz tām paraudzīties ar humoru. Tieši tā dara tikko klajā nākušās grāmatas "Lieliskā dzīve bez Zoom" autore Ilze Skrastiņa. Viņas grāmata balstās patiesos notikumos, kas tikai mazliet izpušķoti, un tās galvenie varoņi ir divi pavisam parasti Latvijas bērni – Miks un Elza. Viņu raksturos un raibajos piedzīvojumos ir daudz līdzīga ar pašas autores ģimenē novēroto. Taču pilnīgi droši – arī citi Latvijas bērni un viņu vecāki šajos varoņos ļoti labi atpazīs arī sevi.
Siltas, intīmas un dvēseliskas ir balfolka stila mūzikas noskaņas – tā uzskata šī žanra aizsācēji Latvijā. ''Balfolk'' – mūzika, kas ir cieši saistīta ar deju kustību, radās 20. gadsimta 70. gados Francijā un strauji izplatījās visā pasaulē. Latvijā balfolka žanrs ienāca pirms nepilniem desmit gadiem, un viens no tā spilgtākajiem pārstāvjiem ir mūzikas ansamblis "Arcandela". Tikko ansamblim klajā nācis jauns albums "Balfolk Inspirations".
Skumjš un skaists stāsts vienlaicīgi ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tikko atvērtā izstāde "Trauslās atmiņas. Dagerotipi, ambrotipi un ferotipi Latvijā". Izstādē apskatāmas unikālas vēsturiskas fotogrāfijas, kas uzņemtas ar seno fototehniku palīdzību, un Latvijā tādu nav saglabājies daudz. Lai tās atrastu, apzināti 50 Latvijas muzeji, bibliotēkas un arhīvi, un meklējumi vainagojušies ar 66 eksponātiem izstādē.
Mainās tehnoloģijas, bet cilvēku alkas pēc laimes paliek nemainīgas – tāds ir Viļa Daudziņa secinājums, strādājot pie iestudējuma "Jaunie latviešu stāsti". Pirmos "Latviešu stāstus" Alvis Hermanis iestudēja pirms 17 gadiem, un tajos reālus un pašu izraudzītus Latvijas cilvēkus portretēja vadošie Jaunā Rīgas teātra aktieri. Tagad pēc līdzīga principa savus stāstus radījuši topošie šī teātra aktieri – 4. kursa studenti. Ar viņiem kā režisors strādājis Vilis Daudziņš.
Oriģināls un neikdienišķs skatījums uz kino mākslu ir Viktora Freiberga jaunais sarakstītais darbs ar lakonisku nosaukumu "Viktora otrā grāmata", kas klajā nāks šī gada nogalē. Autora pirmā grāmata "Kinomāna slimības vēsture" iznāca pirms diviem gadiem un par novatorismu literatūrā saņēma Dzintara Soduma balvu.
"Dirty Deal Teatro" 16. novembrī notiks pirmizrāde jaunās režisores Ilzes Blokas iestudētajai izrādei "Sēņošanas čempionāts 2021". Izrādes centrā ir latviešiem tik iemīļotā sēņu pasaule un sēņošana, bet caur to režisore runā par procesiem un aktualitātēm mūsdienu sabiedrībā. Izrādē teātra māksla savienota ar laikmetīgo deju, un galvenās lomas tēlotāja Indra Burkovska tajā saspēlējas ar jaunajiem horeogrāfiem.
Nevis pazust vienaldzībā un sašķeltībā, bet tiekties uz to, kas ir labs, patiess un pilnīgs, šonedēļ Lāčplēša dienas dievkalpojumā aicināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāne, kapteine Estere Tumoviča. Kapelāna amatu sajūtot kā savu aicinājumu, pirms trim gadiem viņa sāka darbu kā pirmā sieviete kapelāne Militārajā policijā. Savukārt šovasar viņa kļuva par pirmo sievieti virskapelāni, šajā amatā nomainot ilggadējo Kapelānu dienesta vadītāju Elmāru Pļaviņu.
Decembrī klajā nāks ļoti apjomīga neatkarīgās Latvijas kino veltīta monogrāfija "Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020". Grāmata ir kolektīvs veikums, un tās autori ir Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupa.
Par pirmās mīlestības lomu cilvēka dzīvē, par pusaudža vecuma dumpīgumu un trauslumu, par to, ka pēc kritieniem ir iespēja atkal piecelties, – tie ir temati, kam savā pirmajā romānā "Tūlīt paliks labāk" pievēršas Iveta Troalika. Romāna notikumi risinās ap 2000. gadu, millennium pārmaiņu laikā. Tā galvenā varone ir septiņpadsmitgadīgā Laura, kura tikko pārcēlusies uz kādu prestižu Rīgas skolu, kur viņu sagaida visdažādākās pieredzes un izaicinājumi. Romāna autore pati bija pusaudze gadu tūkstošu mijā, un viņa to uzskata par ļoti interesantu un sarežģītu laiku, kas veidoja to paaudzi, kas šobrīd ir mūsu sabiedrības aktīvākais kodols.
Albums visai ģimenei, ja vien ģimenei patīk mazliet neparastāka mūzika nekā tā, ko visbiežāk dzirdam ikdienā – tā savu jaunāko veikumu albumu "Sikspārņi" piesaka grupa "Juuk". Grupa aizraujas ar alternatīvo, tā saukto tumšo folka un kantri mūziku, kas Latvijā dzirdama visai reti. Tas atspoguļojas arī albuma noskaņā, kas ir gleznaina, tēlaina, bet arī noslēpumaina un mazliet spokaina. Paši grupas dalībnieki uzsver, ka albums veltīts dažādu vecumu bērniem jeb cilvēkiem, kuri ir spējīgi brīnīties.
Humors un pašironija ir labākie veidi, lai kaut nedaudz mazinātu šobrīd sabiedrībā valdošo spriedzi un depresīvo noskaņu – uzskata režisors Intars Rešetins. Šai saistībā viņš nācis klajā ar savu artavu – humoristisku īsfilmu "Naktsmaiņa jeb darbs paliek darbs", kas vēsta par dzīvi komandantstundas laikā. Bet cik daudz filmu veidotāji vispār pievēršas pandēmijas laika atspoguļošanai savos kino darbos?