Pirmdiena, 29. aprīlis

Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +11 °C, DA vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Baiba Kušķe

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Ieritināties viņas klēpī» – Kuldīgā īpaša atceres programma tēlniecei Līvijai Rezevskai
«Ieritināties viņas klēpī» – Kuldīgā īpaša atceres programma tēlniecei Līvijai Rezevskai
Akmens viņas darbos kļūst par siltu un mīļu materiālu, kam gribas pieglausties un ko gribas noglāstīt – tā par tēlnieces Līvijas Rezevskas īpašo rokrakstu saka mākslas kritiķe Maija Rudovska. Viņa ir kuratore tēlnieces 95. jubilejas pasākumu programmai, kas Kuldīgā sāksies piektdien, 23. aprīlī, un ilgs līdz jūnija vidum. Programmai dots nosaukums “Ieritināties viņas klēpī”, un tā ietvers vairākas izstādes, radošās darbnīcas un citus pasākumus, kas sākotnēji nonāks pie skatītājiem virtuālajā vidē, bet, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies, – arī Kuldīgas izstāžu telpās.
Kaķiem pa pēdām kopā ar Aspaziju. Kas dzejnieci saistīja ar samtpēdainajiem mīluļiem?
Kaķiem pa pēdām kopā ar Aspaziju. Kas dzejnieci saistīja ar samtpēdainajiem mīluļiem?
Kamēr muzeji vēl ir slēgti, Aspazijas māja Dubultos piedāvā ikvienu iesaistīties ekspedīcijā ārpus telpām “Kaķiem pa pēdām”. Gan lieli, gan mazi apmeklētāji ir aicināti veikt apmēram sešus kilometrus garu maršrutu, kas vijas cauri Majoriem un Dubultiem, un tā laikā ar kartes palīdzību atrast 11 kaķus ­– gan skulptūras, gan dažāda cita veida objektus.
«Garīgo tiltu būvnieks Ivars Graudiņš» – par misionāru un Latgales sabiedrisko darbinieku izdota grā...
«Garīgo tiltu būvnieks Ivars Graudiņš» – par misionāru un Latgales sabiedrisko darbinieku izdota grāmata
"Viņa smaidā varēja ieraudzīt Dieva klātbūtni" – tā režisors Viesturs Kairišs saka par misionāru un Latgales sabiedrisko darbinieku Ivaru Graudiņu. Dzejniece Anna Rancāne uzskata, ka viņa dzīve bija piemērs, kā pieņemt ikvienu cilvēku un spēt arī cilvēkus vienot, kas tieši šobrīd ir jo sevišķi aktuāli. Tagad par viņa devumu plašāk varēs uzzināt grāmatā “Garīgo tiltu būvnieks Ivars Graudiņš”, kas 24. aprīlī piedzīvos atvēršanu.
#paliksimnomodā – mūziķe Katrīna Gupalo un krīzes centrs «Skalbes» aicina dalīties stāstos
#paliksimnomodā – mūziķe Katrīna Gupalo un krīzes centrs «Skalbes» aicina dalīties stāstos
Ļoti būtiski atcerēties, ka – līdzīgi kā fiziskas sāpes – arī emocionālas ciešanas var mazināt, meklējot un saņemot piemērotu atbalstu. Šis ir galvenais vēstījums, kas caurauž dziedātājas Katrīnas Gupalo jauno videoklipu, kas tapis sadarbībā ar krīžu centru “Skalbes”. Klipa pamatā ir savulaik pašai dziedātājai smagā posmā sarakstītā dziesma “Agonija”, kas atspoguļo ļoti tumšus dvēseles stāvokļus, bet piedāvā arī ceļus, kā no tiem izlauzties.
Ar humoru pret stresu. Ķekavā pēta karikatūrista Edgara Ozoliņa daiļradi
Ar humoru pret stresu. Ķekavā pēta karikatūrista Edgara Ozoliņa daiļradi
Ķekavas novadpētniecības muzejs ļoti lepojas ar savu novadnieku – meistarīgo grafiķi un karikatūristu Edgaru Ozoliņu. Viņa nu jau vairāk nekā 30 gadu nav mūsu vidū, bet atstātais radošais mantojums ir ļoti spilgta sava laika liecība, kas nezaudē aktualitāti arī mūsdienās. Lai šajā mantojumā pēc iespējas plašāk dalītos ar citiem, Ķekavas muzejs turpina dažādas aktivitātes – tikko klajā nācis albums “Zināmais un nezināmais Edgars Ozoliņš”, kurā apskatāmi gandrīz 200 mākslinieka darbi, atklājot viņa daudzpusību. Tāpat muzejā šobrīd norit aktīvs darbs pie jaunas Edgaram Ozoliņam veltītas pastāvīgas ekspozīcijas izveides, ko atklās gada nogalē.
Būt par Mazo princi. Bērnu slimnīcas pedagogu izstāde «Refleksijas»
Būt par Mazo princi. Bērnu slimnīcas pedagogu izstāde «Refleksijas»
Palīdzēt mazajiem pacientiem justies labāk, drošāk un mājīgāk slimnīcas vidē ir Bērnu slimnīcas Pedagoģijas dienesta ikdienas uzdevums. Aprīlī aprit 30 gadu kopš dienests izveidots, un šobrīd tajā strādā ap 20 interešu izglītības pedagogu. Viņi bērnus iesaista dažādās radošās darbnīcās un spēlēs, rīko pasākumus, mūzikas un mākslas nodarbības. Pandēmijas laikā arī viņu darbs ir stipri ierobežots, tomēr viņi atraduši dažādus drošus ceļus, kā vismaz daļēji to turpināt.
Japānā skatāma latviešu fotomākslinieka Andra Zēgnera izstāde
Japānā skatāma latviešu fotomākslinieka Andra Zēgnera izstāde
Šogad aprit 100 gadu, kopš nodibinātas Latvijas un Japānas diplomātiskās attiecības. 1921. gada sākumā Japāna bija starp piecām Antantes valstīm, kas pieņēma lēmumu par Latvijas starptautisko atzīšanu jeb atzīšanu “de iure”. Šim notikumam par godu Tokijā, Bunkjo Universitātē, 6. aprīlī atklāta latviešu fotomākslinieka Andra Zēgnera izstāde “Dzintara noslēpumi”. Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī atzīst, ka izstāde ir kā skaists simbols abu valstu sadarbībai un vienlaicīgi japāņiem atklāj jaunu dimensiju par Latviju.
Upīša muzejs daudzsēriju filmā «Meklējiet sievieti» pārtop par komunālo dzīvokli
Upīša muzejs daudzsēriju filmā «Meklējiet sievieti» pārtop par komunālo dzīvokli
Kas ir veidojis Latviju tādu, kāda tā ir šodien? Šis būs viens no jautājumiem, ko risinās Armanda Zvirbuļa daudzsēriju filma "Meklējiet sievieti". Tā top pēc Andra Kolberga kriminālromāna motīviem. Tās centrā – kādas sievietes slepkavība, kas notiek uz 90. gadu sarežģītā laika fona, bet kuras saknes iesniedzas krietni senākā pagātnē, vēl dziļos padomju laikos. Filmu veido pārliecinoša profesionāļu komanda – līdzās Armandam Zvirbulim arī producente Arta Ģiga, operators Gints Bērziņš un citi savas jomas lietpratēji.
Ko amatierkolektīviem dod iespēja darboties ārā mazās grupās?
Ko amatierkolektīviem dod iespēja darboties ārā mazās grupās?
Dejot klātienē, kaut arī ārā un mazās grupās, ir daudz labāk, nekā dejot "Zoom" platformā – atzīst deju ansambļa "Daiļrade" mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, vērtējot šonedēļ spēkā stājušās izmaiņas amatierkolektīvu darbībā. Tās paredz, ka kolektīvu mēģinājumi var notikt ārtelpās, bet tajos drīkst pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēku. Amatierkoriem savukārt – īpaši šobrīd vēl aukstajā laikā – izmaiņas nedod neko, jo dziedāt ārā nepiemērotos laika apstākļos ir veselībai bīstami – uzsver diriģents Ivars Cinkuss.
Ar operetes talku finišam tuvojas dokumentālās filmas «Operetes sargs» uzņemšana
Ar operetes talku finišam tuvojas dokumentālās filmas «Operetes sargs» uzņemšana
Finišam tuvojas filmas “Operetes sargs” uzņemšana. Sestdien, 10. aprīlī, bijušie operetes mākslinieki un citi filmas varoņi satiksies pavasara talkā Ozolnieku novadā, lai stādītu augļu kokus. Tā iecerēta kā viena no noslēdzošajām filmas epizodēm, akcentējot, ka līdzās leģendārajai pagātnei muzikālā teātra žanrs ir pelnījis attīstību un labu augļu ienākšanos arī nākotnē.
7 dienas un gandrīz 120 filmas – tiešsaistē sāksies īsfilmu festivāls «2Annas»
7 dienas un gandrīz 120 filmas – tiešsaistē sāksies īsfilmu festivāls «2Annas»
Ko mēs nodarām dabai un paši sev ar savu bezrūpīgo patērēšanu? Kā to pārtraukt, un kādus alternatīvus dzīves modeļus izvēlēties? Ja neko nemainīsim, kas notiks ar Zemi nākotnē? Šādi un līdzīgi jautājumi šogad būs 25. Rīgas starptautiskā īsfilmu festivāla “2Annas” uzmanības centrā, jo festivāla fokusa tēma šoreiz ir “Zeme”.
«Grāmatas uz naktsgaldiņa» - Sabaļauskaites «Pētera imperatore» un Purva «Meža olimpiāde»
«Grāmatas uz naktsgaldiņa» - Sabaļauskaites «Pētera imperatore» un Purva «Meža olimpiāde»
Kamēr pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio piedāvā kopīgi ielūkoties mūsu klausītāju grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, jautājam cilvēkiem, ko viņi pašlaik lasa, kā viņi lasa un galu galā kāpēc.
Ērģelnieks Jānis Karpovičs aktualizē pašmāju ērģeļu meistara Emīla Martina devumu
Ērģelnieks Jānis Karpovičs aktualizē pašmāju ērģeļu meistara Emīla Martina devumu
“Manai sirdij vienmēr īpaši tuva bijusi tieši Svētā Jēkaba katedrāles ērģeļu skaņa” – atzīst ērģelnieks Jānis Karpovičs. Šo skaņu viņš iemīlējis jau agrā bērnībā, kad nācis mammai līdzi uz baznīcu, un tagad viņam ar to ir visciešākās attiecības, jo viņš pats šobrīd ir Jēkaba katedrāles ērģelnieks. Esot baznīcā, Jānis Karpovičs ērģeles aicina neuztvert tikai kā pašsaprotamu fonu, bet ieklausīties vērīgāk to skanējumā, jo instruments ir izcilā meistara Emīla Martina darinājums. Martinam kopumā ir ļoti nozīmīga loma mūsu kultūrvēsturē, tikai viņa veikums pagaidām ir pārāk maz novērtēts un izcelts – uzskata Jānis Karpovičs.
Imantā top pavasarim un Lieldienām veltīta vides instalācija
Imantā top pavasarim un Lieldienām veltīta vides instalācija
Pēc ziemas stinguma – gan aukstuma, gan ierobežojumu dēļ – šogad ilgas pēc pavasara ir sevišķi spēcīgas – atzīst māksliniece Gita Strazdiņa-Dzintara. Kā pavasara ātrāka sasaukšana ir viņas vides instalācija “Lieldienu dārzs”, ko no 1. aprīļa varēs apskatīt kultūras centra “Imanta” brīvdabas teritorijā. Instalācija ietver 15 lielformāta olas, kas apgleznotas ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – asniem, pumpuriem, tikko plaukstošām lapām un ziediem. “Lieldienu dārzā” sev vietu radis arī Imantas pagalmos bieži sastopams personāžs – omulīgs runcis, kas laiski sildās pirmajos saules staros.
Izlaušanās no teātra grāmatvedības žņaugiem. Apkopoti Jura Strengas stāsti par teātri
Izlaušanās no teātra grāmatvedības žņaugiem. Apkopoti Jura Strengas stāsti par teātri
“Teātris ir pilns ar veciem līķiem. Atver jebkuras skapja durvis, un tur izkrīt ārā skelets” – tā ir viena no aktiera Jura Strengas atziņām, izlasāma Ilonas Brūveres veidotajā grāmatā “Mana grāmatvedība”, kas tikko nākusi klajā. Grāmatas pamatā ir Jura Strengas stāsti par teātra un kino aizkulisēm, kas izstāstīti ar lielu devu humora, pašironijas, bet arī ar dziļa un jūtīga dzīves vērotāja skatu.
Starptautisko teātra dienu nozares cilvēki jau otro gadu sagaida Covid-19 dīkstāves un neziņas ēnā
Starptautisko teātra dienu nozares cilvēki jau otro gadu sagaida Covid-19 dīkstāves un neziņas ēnā
Šodien ir Starptautiskā Teātra diena. Covid-19 pandēmijas dēļ jau otro gadu teātra sabiedrība to sagaida ļoti sarežģītos un neskaidros apstākļos. Teātri apmeklētājiem ir slēgti, bet iekšējais darbs notiek, un teātri pa šo laiku jau sagatavojuši virkni jauniestudējumu, ko tā arī nevar parādīt skatītājiem. Ilgstošā dīkstāve draud novest teātrus ekonomiskā strupceļā, bet nozares cilvēku vidū arvien pieaug psihoemocionālā spriedze. Lai pievērstu uzmanību šiem apdraudējumiem un aicinātu izstrādāt skaidru mehānismu nozares atlabšanai no krīzes, Teātra darbinieku savienība pirms nedēļas nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam un Kultūras ministrijai (KM).
«Grāmatas uz naktsgaldiņa» - Viljama Janga «Būda» un Saadi «Rožu dārzs»
«Grāmatas uz naktsgaldiņa» - Viljama Janga «Būda» un Saadi «Rožu dārzs»
Kamēr pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio sestdienas rītos turpina ielūkoties cilvēku grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem, uz brīdi ienirstot radio klausītāju grāmatu pasaulē. Ko cilvēki pašlaik lasa, kā viņi lasa un galu galā – kāpēc?
Vārdos galvenais nav patiesība. Par Nīčes eseju krājumu stāsta filozofs Igors Šuvajevs
Vārdos galvenais nav patiesība. Par Nīčes eseju krājumu stāsta filozofs Igors Šuvajevs
Frīdriha Nīčes filozofiskie darbi latviešu valodā pieejami tikai daļēji, bet būtu vērts tos iepazīt pilnībā, jo tie turpina būt pārsteidzoši aktuāli arī šodien – uzskata filozofs Igors Šuvajevs. Viņa tulkojumā tikko klajā nākusi grāmata “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei”, kurā iekļauti divi Nīčes darbi, abi tapuši 1873. gadā. Viens no tiem veltīts cilvēku attiecībām ar vēsturi, bet otrs – cilvēku attiecībām ar patiesību un meliem.
No Vītola «Šūpuļdziesmas» līdz Amerikas dižgariem. Pianists Andrejs Osokins gatavojas tiešsaistes ko...
No Vītola «Šūpuļdziesmas» līdz Amerikas dižgariem. Pianists Andrejs Osokins gatavojas tiešsaistes koncertiem
Jauns albums un divi tiešraides solokoncerti ar atšķirīgām programmām – tie ir jaunumi, ko šajā mūziķiem sarežģītajā laikā sagatavojis izcilais pianists Andrejs Osokins. Marta sākumā klajā nāca viņa jaunākais albums “Divas pasaules” ar Gēršvina un Debisī mūziku. 27. martā pēc Amerikas Latviešu apvienības uzaicinājuma viņš sniegs tiešraides koncertu “Paralēles”, bet 19. aprīlī viesosies Latvijas Radio 1.studijas tiešraides koncertā “Latviešu klaviermūzika pāri gadsimtiem”.
Tulkošana vai vardarbība? Literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs stāsta par tulkošanu
Tulkošana vai vardarbība? Literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs stāsta par tulkošanu
Raiņa un Aspazijas māja turpina pasaules literatūrai veltīto pasākumu ciklu. Ja pirms pandēmijas tās bija klātienes sarunas par dažādiem tematiem, tad kopš šī gada sākuma reizi divos mēnešos tiek piedāvātas lekcijas tiešsaistē. 25. martā kārta būs lekcijai par tulkošanas vēsturi, attīstību un nozīmi, ko piedāvās literatūrzinātnieks, dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs. Viņa lekcijā aptvertais tematu loks pierādīs, ka tulkošana ir daudz plašāka un ietekmīgāka kultūrvēsturiska parādība, nekā mums pirmajā brīdī var šķist.
Laikmeta radīts absurds. Jānis Deinats fotoprojektā iemūžina tukšās kultūrvietas
Laikmeta radīts absurds. Jānis Deinats fotoprojektā iemūžina tukšās kultūrvietas
Savdabīgs un arī skumjš šī laika simbols ir dažādas pasākumu norises vietas. Ja agrāk tajās mutuļoja dzīvība un enerģija, tad tagad tās ir slēgtas, klusas un tukšas. Kad tās atkal atdzīvosies, neviens prognozēt nevar, bet kultūrvietu saimnieki turpina tās uzturēt un aprūpēt, cerot, ka klātienes notikumi nav tikai tāls un nesasniedzams sapnis.
Latvijas diasporas teātri vienojas par kopīgiem nākotnes plāniem
Latvijas diasporas teātri vienojas par kopīgiem nākotnes plāniem
Latvieši patiešām izceļas ar lielu teātra mīlestību – ar skatu no ārzemēm šo bieži daudzināto frāzi apliecina Ingmārs Čaklais. Viņš ir Birmingemas Mazā teātra mākslinieciskais vadītājs, kā arī viens no nesen izveidotās Pasaules Latviešu amatieru teātru savienības līderiem.
Grāmatas uz naktsgaldiņa – Flobēra «Salambo» un Milna «Vinnijs Pūks un viņa draugi»
Grāmatas uz naktsgaldiņa – Flobēra «Salambo» un Milna «Vinnijs Pūks un viņa draugi»
Kamēr Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio turpina ielūkoties cilvēku grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem, uz brīdi ienirstot radio klausītāju grāmatu pasaulē, lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi. Jautājam cilvēkiem, ko viņi pašlaik lasa, kā viņi lasa un galu galā – kāpēc?
Rīgas Baleta skolas vadītāja: Attālināto mācību dēļ bērni gūst traumas; profesija tiek pakļauta iznī...
Rīgas Baleta skolas vadītāja: Attālināto mācību dēļ bērni gūst traumas; profesija tiek pakļauta iznīcībai
Baletam šis ir sarežģīts laiks – Rīgas Baleta skolas vadītāja Agnese Andersone kopumā situāciju ar baleta apmācību raksturo kā ļoti satraucošu, būtībā profesija jau tiekot pakļauta iznīcībai. Šajā laikā atzinība konkursos vērtējama kā īpašs sasniegums, un to nupat guvušas divas skolas audzēknes – Keita Marija Bloma un Aleksandra Treimane.
Lielajos kapos atklāta Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavieta
Lielajos kapos atklāta Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavieta
Marta vidū ļoti vērtīgam atradumam uz pēdām nāca Lielo kapu vēstures entuziasts, uzņēmuma “Rīgas meži” darbinieks Mihails Parahins. Kopā ar kolēģiem viņš kārtējo reizi apsekoja Lielo kapu teritoriju, kad viņa uzmanību pievērsa kāds ļoti netīrs un laika zoba pamatīgi skarts kapa piemineklis, kura centrā caur sūnu un dubļu kārtu bija samanāma saplaisājusi fotogrāfija. Tas viņu ļoti ieinteresēja, viņš sāka pieminekli attīrīt, un atklāja, ka ir atradis Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavietu. Tīcs bija 8. Daugavpils kājnieku pulka leitnants un gāja bojā varoņa nāvē 1919. gada 15. oktobrī Rīgā, Daugavas tiltu forsēšanas laikā.
Ar dziesmu bagātināt dvēseli. Studijas «Knīpas un knauķi» mūža ieguldījums mūzikā
Ar dziesmu bagātināt dvēseli. Studijas «Knīpas un knauķi» mūža ieguldījums mūzikā
"Ar dziesmu bagātināt bērna dvēseli tā, lai mūzika no cilvēka neatkāptos visu dzīvi" – ar šādu nolūku 1971. gadā kordiriģente un dziedāšanas skolotāja Irēne Veinberga izveidoja bērnu vokālo studiju “Knīpas un knauķi”. Viņas iecere piepildījusies ar uzviju. 50 gadu darbības laikā studijā dziedātprasmi apguvuši vairāki tūkstoši bērnu. Ļoti daudziem dziesma joprojām ir neatņemama dzīves daļa. 16. martā par ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā “Knīpas un knauķi” saņems balvu “Zelta mikrofons 2021”.
Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis: Nav skaidrs, kā teātri varēs atsākt darbu
Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis: Nav skaidrs, kā teātri varēs atsākt darbu
Izveidot ietekmīgu teātra ļaužu pārstāvniecību, ar ko nopietni rēķinās kultūrpolitikas jomā, veidot dažādu teātru kopprojektus, aktīvāk sadarboties ar citām radošajām savienībām – tie ir daži no mērķiem, ko iecerējis īstenot nesen par Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāju ievēlētais Ojārs Rubenis. Viņš arī uzsver, ka kopā ar jauno valdi viņi ir spēcīga komanda.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti