Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Nauris Puntulis: Ja apstākļi to ļaus, varētu atļaut kultūras pasākumus rīkot ārtelpās

Labrīt

Pandēmija ievieš ievērojamas korekcijas mazumtirdzniecības jaunpienācēju plānos

LMB par mūža ieguldījumu saņems izcili meistari – Imants Kalniņš un Aleksandrs Viļumanis

Godinās divus izcilus meistarus – komponistu Imantu Kalniņu un diriģentu Aleksandru Viļumani

13. martā notiks gadskārtējā Latvijas Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. Balvas par mūža ieguldījumu tajā saņems divi izcili meistari – komponists Imants Kalniņš un diriģents Aleksandrs Viļumanis. Abu devums mūsu kultūrā ir ļoti liels dārgums, abi ir arī ļoti spēcīgas un spilgtas personības. Viņu ceļi mūzikā ne reizi vien vijušies kopā, Aleksandrs Viļumanis bijis daudzu Imanta Kalniņa darbu interprets.

Aleksandrs Viļumanis ir diriģents un personība ar atvērtu sirdi, aizrautīgu temperamentu un brīnišķīgu humora izjūtu. Viņš ir mūsu Baltā nama vēstures veidotājs, arī tieši latviešu mūzikas dedzīgs popularizētājs. Divkārt bijis Nacionālās operas galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā, strādājis arī ārvalstīs.

Lielās mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova Viļumaņa devumu raksturoja: “Viņa radošajā pūrā ir ap 70 operu un 30 baletu, ar kuru atskaņojumiem klātienē un skaņu ierakstos ir izaugušas vairākas mūzikas mīļotāju paaudzes. Maestro vadībā mūsu mākslinieki ir viesojušies Krievijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Anglijā, Beļģijā, Meksikā un citur. Aleksandrs Viļumanis ir nesis Latvijas vārdu, ar panākumiem veidojot iestudējumus opernamos Pēterburgā, Maskavā, Oslo, Tamperē un citviet. 20 gadu garumā viņš ir arī iecienīto Siguldas opermūzikas svētku programmas veidotājs.”

Pats maestro Aleksandrs Viļumanis sarunā ar LR raidījumu “Kultūras rondo” atzina, ka balva viņam ir liels pagodinājums, un savā ziņā zīmīgi ir tas, ka viņš to saņem vienā reizē ar Imantu Kalniņu: “Man ar Imantu Kalniņu bija ļoti interesanta sadarbība. Es esmu diriģējis viņa “Oktobra oratoriju”, ierakstījis skaņu platē “Rīta cēlienu”. Bez šaubām, liels notikums bija opera “Spēlēju, dancoju”, mēs to iestudējām 1977. gadā, un tā izsauca ļoti lielu publikas interesi, īpaši jaunatnes vidū, un tas bija galvenais mūsu mērķis. Tāpat es esmu diriģējis vairākkārt arī 4. simfoniju, arī ārpus Latvijas.”

Kā savā humorīgajā manierē saka maestro – viņu pašu balva iedvesmo uz tālākiem radošiem nedarbiem, un šai saistībā labs piemērs viņam esot nesen par ASV prezidentu kļuvušais Džo Baidens, ar kuru abi ir vienaudži.

Tieši humors diriģenta profesijā esot viena no pašām svarīgākajām īpašībām, atzina Viļumanis: “Tas ir pats galvenais diriģentam, jo jāsaduras ar ļoti daudzām negaidītām situācijām un jāprot ar godu no tām iziet ārā. Man, piemēram,

kad mēs Lielajā teātrī studējām “Nabuko”, viens solists uzprasīja – kā man dziedāt? Es pajautāju – cik jūs saņemiet? Viņš nosauca tādu nelielu summu, es teicu – nu tā arī dziediet!”

Mīlestības komponists – ar šiem vārdiem žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova raksturo otru Lielās mūzikas balvas mūža laureātu Imantu Kalniņu. Viņa darbība aptver visplašāko muzikālo amplitūdu, viņš strādājis gan lielajos – simfonijas, operas un oratorijas žanros, gan arī radījis neskaitāmas dziesmas, kas pulcē līdzdziedātājus īpašajos pasākumos vasarā Cēsīs un daudzās citās situācijās un noskaņās.

“Ja mēs runājam par tādu kā latviskās identitātes kodu, tad viņa mūzika ir viena no šī koda galvenajām atslēgām. Un daudzi viņa darbi ir kļuvuši par spilgtiem sava laika simboliem un ir aktuāli un uzrunājoši arī šodien. Piemēram, viņa opera “Spēlēju, dancoju”, kas nesen piedzīvoja iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un digitāli ir skanējusi visā pasaulē. Vai, piemēram, 4. simfonija, kas savulaik kļuva teju vai par revolucionāru notikumu. Vai mūzika kinofilmai “Pūt, vējiņi!”, kas ikreiz suģestē arvien no jauna vai arī “Piena ceļš”, kas vienmēr atgādina par būtiskāko, par laimīgo zemi, par mājām. Mīlestības komponists – Imants Kalniņš,” pārdomās dalījās Daina Markova.

Imants Kalniņš ne tik daudz seko laikmeta aktualitātēm, cik daudz savam iedvesmas spēkam, noteicošais viņa mūzikā ir viņa sirds balss – tā par Kalniņa mūziku saka izdevniecības “Skani” vadītājs Egīls Šēfers.

Uz radio ''Klasika'' jautājumu, kas ir tās vērtības, kas viņa dzīvē aizvien palikušas nemainīgas – pats Imants Kalniņš atbildēja šādi:

“Man šķiet, ka pirmkārt tas, ka jābūt godīgam pašam pret sevi. Ka nedrīkst mēģināt pats sevi mānīt. Un, ja tev ir princips, ka tu nemāni sevi, nemuļķo sevi, tad jau ir grūti arī to otru cilvēku mānīt.

Tad rodas pretruna. Tā kā es domāju, ka pats galvenais ir būt atklātam un godīgam pret sevi un līdz ar to arī pret pārējiem cilvēkiem.”

26. maijā Imantam Kalniņam apritēs 80. jubileja, un tai par godu izdevniecība “Skani” jau šī gada sākumā laida klajā piecu kompaktdisku komplektu, kurā iekļautas visas Imanta Kalniņa sakomponētās simfonijas un koncerti. Bet 13. martā Imants Kalniņš un Aleksandrs Viļumanis saņems Latvijas Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt