Svētdien, 28. jūnijā, Ventspilī tiks atklāta Rīgas līča regate, kas vienlaikus būs arī Latvijas atklātais jūras burāšanas čempionāts. Regate ilgs piecas dienas, un tai varēs sekot līdzi tiešsaistē.
Autora ziņas
Sestdien, 27. jūnijā, pulksten 16.30 ar ērģelnieces Ilonas Birģeles koncertu ''Mūzika dvēselei'' savu skanējumu koncertversijā pēc ilgāka pārtraukuma uzsāks arī Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles ērģeles.
Dzeja, mūzika, nopietni un nenopietni stāsti 26. jūnijā skanēs Jurim Kronbergam veltītajā vakarā “Jura Kronberga dzeja un draugi”. Tas notiks kafejnīcā “Andalūzijas suns”, un tiešsaistē tam pievienoties aicināts ikviens Jura Kronberga dzejas mīļotājs. Pasākums iecerēts kā uzmundrinājums izcilajam dzejniekam un tulkotājam, kurš šobrīd atrodas Zviedrijā un ir ļoti smagi slims. Viņa situācija dažādās nozīmēs ir ļoti sarežģīta, viņam vajadzīgs arī finansiāls atbalsts, tādēļ cilvēki ir aicināti palīdzēt ar ziedojumiem.
Vecumnieku novada Kurmenē šīs nedēļas nogalē sākušās Pēterdienas svinības ar ļoti plašu programmu, veltītas Kurmenes Svētā Pētera katoļu baznīcas 150. jubilejai. Pasākumi turpināsies līdz pat 5. jūlijam.
Šajās dienās – no 24. līdz 26. jūnijam tiešsaistē notiek Berlīnes Folksbīnes (Volksbühne Berlin - vācu: Tautas skatuve) teātra rīkotais festivāls “Postwest”, kurā piedalās arī trīs projekti no Latvijas. 25. jūnijā tiešsaistes pirmizrādi tajā piedzīvos Ģertrūdes ielas teātra (ĢIT) projekts “Taņas dzimšanas diena. Berlīne”. Formas ziņā tā veidota pēc populārās Rīgas izrādes parauga, bet saturiski tas ir pilnīgi cits stāsts, kas rosina domāt par diviem lieliem notikumiem – Baltijas ceļu un Berlīnes mūra krišanu un to atstātajām pēdām mūsu visu kopējā vēsturē un šodienā.
Rīgas tūristu gidi ir viena no profesijām, ko krīze skārusi ļoti smagi. Saistībā ar starptautiskā tūrisma apstāšanos, pēdējie trīs mēneši viņiem bijuši pilnīgs tukšais periods. Arī tagad pēc ārkārtas situācijas atcelšanas, gidu dzīvē nekas īsti nav mainījies, jo tūristu plūsmas uz Rīgu tikpat kā nav un visdrīzāk vēl ilgāku laiku nebūs.
Ar milzu interesi jau tagad tiek gaidīta spēlfilma, kuras pirmizrāde plānota pēc trim gadiem, 2023.gada vasarā, un tas ir stāsts par mūsu pirmajiem Dziesmu svētkiem. Pirmizrādes laiks nav izvēlēts nejauši, jo tieši 2023.gadā tradīcijai apritēs 150.jubileja, un Rīgā risināsies 27. Vispārējie Dziesmu svētki. Filma sauksies ''Zeme, kas dzied'', un tās idejas autors un režisors ir Māris Martinsons. Viņš pats arī veido filmas scenāriju ciešā kopsadarbībā ar Daini Īvānu.
Vecrīgas jumtu īpašais šarms bijis iedvesmas avots fotomākslinieces Ineses Kalniņas jaunajai izstādei ''Pār-Rīga''. Autore izstādē nenodarbojas ar jumtu dokumentēšanu. Viņas darbi veidoti kā kolāžas, kurās jumtu motīvi savienoti ar dažādiem viņai personiskiem simboliem, kas kopumā veido asociatīvus noskaņu stāstus, kuros katrs skatītājs aicināts ieraudzīt ko tuvu tieši viņam.
“Viņš nekad nebūs “viens no daudziem”, bet vienmēr pats sava ceļa gājējs!” – šādus vārdus rakstniekam un publicistam Artūram Snipam veltījis rakstnieks Alberts Bels. Tāds Snips atklājas arī savā jaunajā, tikko klajā nākušajā grāmatā “Rīgas portfelis”, kurā apkopoti dažādu gadu darbi – publicistika, esejas un citi – kas joprojām izskan ļoti aktuāli un spilgti.
17. jūnijā pēc renovācijas un pārbūves darbiem durvis apmeklētājiem vērs Rīgas Porcelāna muzejs, kas atrodas Vecrīgā, Konventa sētā, un kam šogad aprit 20. jubileja. Līdz šim muzejs darbojās pagrabstāvā, bet pēc pārbūves tas ieguvis papildu platību arī pirmajā stāvā, kur izveidots jauns muzeja ieejas mezgls, kā arī telpas radošajām aktivitātēm. Arī pagrabstāvā esošās ekspozīciju zāles ir atjaunotas un nomainīti vitrīnās skatāmie priekšmeti.
Uz filozofiskām pārdomām par dabu un cilvēka vietu tajā rosina jaunā izstāde “Spēles Dieva dārzos”, kas no 16. jūnija skatāma kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Tās autori ir divi mākslinieki Sanda Zeme un Jānis Gutāns-Grasis, kuri abi ir tā dēvētās zemes mākslas pārstāvji. Latvijā tas ir vēl joprojām reti izplatīts žanrs, savukārt daudzviet citur pasaulē gana aktuāls. Kaimiņvalstī Lietuvā, piemēram, jau 15 gadus notiek zemes mākslai veltīti festivāli.
Īru rakstnieka Džeimsa Džoisa pirms gandrīz 100 gadiem sarakstīto romānu "Uliss" mēdz dēvēt par 20.gadsimta literatūras šedevru, modernisma etalonu, kas atstājis neizdzēšamas pēdas pasaules literatūrā. Taču līdzās cildinātājiem tam ir arī plašs noliedzēju loks, kas to atzīst par visu laiku garlaicīgāko un murgaināko romānu. Latviešu valodā Džoisa veikumu varam iepazīt izcili meistarīgajā Dzintara Soduma tulkojumā. Gan šim tulkojumam, gan citām "Ulisa" ietekmēm uz latviešu valodu un kultūru būs veltīta konference, kas notiks 16. jūnijā Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Konferences diena nav nejauša, jo 16. jūnijā daudzviet pasaulē atzīmē tā saukto Blūma dienu, jo romāna darbība norit tieši šajā datumā un tās galvenais varonis ir Dublinas ebrejs Leopolds Blūms.
Žaņa Lipkes memoriālā šodien notiks diskusija par topošā izglītības centra ''Drosmes māja'' nepieciešamību Latvijā. Diskusijā piedalīsies ļoti dažādu nozaru eksperti, un ar to tiks uzsākta arī līdzekļu vākšanas kampaņa topošajam centram.
Jau vairāk nekā 10 gadu komiksu kultūras lauciņu Latvijā kopj izdevniecība “kuš!”. 2007. gadā bija ļoti grūti atrast māksliniekus, kas strādā šajā žanrā, bet tagad jau vairāk nekā 30 mākslinieki spilgti un regulāri tajā izpaužas, un tas ir galvenokārt pateicoties tieši “kuš!” aktivitātēm. Tiesa gan, Latvijā viņu veikums varbūt ir pat mazāk zināms nekā citviet pasaulē, jo dažādu iemeslu dēļ “kuš!” izdevumi jau ilgstoši iznāk tikai angļu valodā.
Naftas, elektrības un digitālās pasaules vairs nav, katra nācija dzīvo atbilstoši saviem ideāliem, un latviešiem tā ir viensēta, dabai pietuvināta vide un tradicionālās vērtības. Apmēram tāda ir Paula Bankovska jaunajā romānā “Pasaules vēsture” aprakstītā situācija, kāda pasaulē valda tālā nākotnē, aptuveni 3000. gadā.
Skaista, saturā un formā daudzslāņaina, arī noslēpumaina ir Ata Ieviņa personālizstāde “Faraona dārgumi” Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Atis Ieviņš vairāk pazīstams kā fotogrāfs, bet kopš Mākslas akadēmijas laikiem viņa sirdslieta ir gleznošana, un nu viņš, aktīvās darba gaitas beidzis, tai var nodoties ''ar pilnu krūti''. Turklāt viņš to dara netradicionālā veidā, eksperimentējot ar materiāliem, faktūrām un izgudrojot jaunas tehnikas. Savu jaunāko izgudrojumu viņš nodēvējis par “foto sietspīdi”.
"Visa viņa dzeja turas uz atkailinātības nots" – tā par Māra Čaklā daiļradi saka rakstniece Gundega Repše. Bet dzejnieks Jānis Peters Māri Čaklo dēvē par vienu no izcilākajām personībām 20. gadsimta Latvijas kultūrā.
Viens no ļoti spilgtiem muzikāliem akcentiem vasaras sākumā jau desmit gadus bijis Rīgas festivāls. Lai arī šogad festivāla rīkotāji nevar īstenot visas plānotās ieceres, arī šogad festivāls tomēr būs. Tas sāksies 8. jūnijā un izskanēs trīs ļoti dažāda rakstura koncertos Jūrmalā un Rīgā. Koncertos muzicēs Vestards Šimkus, “Trio Angelicus” un sitaminstrumentu ansamblis “Perpetuum Ritmico”.
Iestājoties siltākam laikam, ievērojami pieaug bērnu traumatisms – šādu kopsakarību gadu no gada novēro mediķi un glābēji. Īpaši augsta riska zonā ir nepieskatīti bērni, kas atrodas pie ūdeņiem. Bet traumas tiek gūtas arī saskarē ar karstiem griliem, pārvietojoties ar dažādiem braucamrīkiem, lēkājot pa batutiem un baudot citus vasaras priekus.
Latvijas iedzīvotāju un arī ārvalstu viesu ļoti mīlēts un allaž kupli apmeklēts ir ikgadējais Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošais gadatirgus. Tam vajadzēja notikt šodien un rīt, bet, ņemot vērā šī brīža apstākļus, tas pārcelts uz augusta sākumu. Taču – tā kā tieši šī gada jūnijā leģendārajam gadatirgum aprit 50. jubileja – brīvdabas muzejs sarūpējis īpašu tam veltītu izstādi, kas piedāvā ieskatu raibajā tirgus vēsturē un atmosfērā.
Sestdien, 6. jūnijā, pēc trīs mēnešu klusēšanas savas durvis vērs Rīgas Doms, piedāvājot pasākumu ''Muzikālas vakara pastaigas Rīgas Domā''.
Filmas "Mātes piens" veidotāji publiskojuši pirmo video rullīti jeb tīzeri un ir gatavi uzsākt filmas ražošanu. Ja apstākļi ļaus uzsākt filmēšanu rudenī, tad tā savu pirmizrādi piedzīvos 2022. gadā. Filmas režisore ir Ināra Kolmane, un darbs top kopsadarbībā ar Lietuvu un Čehiju.
Kā veldze pēc sarežģītā laika – tā par jauno izstādi, ar ko sestdien, 16. maijā, durvis atkal vērs Tukuma Mākslas muzejs, saka tā vadītāja Inese Klestrova. Izstāde sola piedāvāt daudz gaišuma un dzīves apliecinājuma, jo tajā vienkopus būs skatāmi divu izcilu meistaru – Leonīda Āriņa un Alekseja Naumova gleznas. Izstādes nosaukums ir ''Saules pusē'', jo abu mākslinieku darbus apvieno saules motīvs.
Aizraujošus dialogus starp dažādām valstīm, kultūrām un autoriem piedāvā projekts “Bērnu Eiropa”, ko ar Eiropas Savienības programmas atbalstu īsteno izdevniecība ''Liels un mazs''.
13. maijs ir rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma dzimšanas diena. Un kopš 2013. gada šajā dienā Ikšķiles novada pašvaldība pasniedz Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā. Iepriekšējo gadu laureātiem, kuru vidū ir arī Jānis Rokpelnis, Inga Ābele, Nora Ikstena un Knuts Skujenieks, tagad pievienojies kinokritiķis un kinozinātnieks Viktors Freibergs. Viņam balva pasniegta pieticīgā, bet tādēļ ne mazāk svinīgā ceremonijā, ievērojot visus drošības un pulcēšanās noteikumus.
Vēl pirms pulcēšanās ierobežojumu ''mīkstināšanas'' ģitārists Mārcis Auziņš bija sagatavojis Latvijā pirmā autokoncerta projektu. Nu viņš šo ieceri var īstenot praktiski, jo autokoncerti un autokino seansi ir viens no kultūras pasākumu veidiem, kam valdība devusi “zaļo gaismu” pēc Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanas.
11. maijā sākas un visu šo nedēļu notiks Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotais digitālais festivāls, ar kuru augstskola aizsāks savas 30. jubilejas svinības. Festivāls atgādinās gan nozīmīgus akadēmijas pagātnes notikumus, gan runās par to, ko kultūras nozarei nozīmē ārkārtas situācija.
Sākot no 8. maija, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) skatītājiem piedāvā ieskatu operas žanra dzimšanā – audiovizuālu lekciju ciklu “Operas sākumi” digitālajā vidē, medijus informē LNOB pārstāvji.
Vai Rietumu un Austrumu kultūrām ir iespējams pa īstam saprasties? Vai brīvības jēdziens austrumniekiem nozīmē to pašu, ko mums? Vai brīvība vispār ir objektīvs vai subjektīvs jēdziens? Tie ir daži no jautājumiem, kurus savā lugā “Irānas konference” uzdod pasaulē pazīstamais krievu dramaturgs Ivans Viripajevs.
Būšu nevis kā revolucionārs, bet gan drīzāk kā saudzīgs un rūpīgs dārznieks – šādi savu gaidāmo darba stilu raksturo jaunais Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja vadītājs Kaspars Vanags.
Ar siltu sirsnību un humoru radītā mākslinieces Anetes Meleces grāmata “Kiosks” turpina savu slavas ceļu pasaulē. Šonedēļ kļuva zināms, ka starptautiskā bilžu grāmatu izdevēju platforma “dPICTUS” to jau otro gadu pēc kārtas ierindojusi 100 pasaules izcilāko jaunāko bilžu grāmatu sarakstā.
Pēc skaļi izskanējušās rezonanses par Rīgas Filmu fonda darbības apdraudējumu kino ļaužu dialogs ar Rīgas domes pagaidu administrāciju bijis veiksmīgs, un fonds jau maija vidū atsāks savu darbību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
