Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Drīzumā varētu sakārtot pacienta gribas regulējumu

Labrīt

Dālderis: 200 miljonu sadalē prioritāte būs depo, skolu un slimnīcu remontam

Liela daudzveidība. Nacionālam kino centram iesniegti 14 spēlfilmu projekti

Kas gaidāms Latvijas kino? Nacionālais kino centrs vērtē filmu projektus

Liela daudzveidība gan satura, gan formas ziņā raksturo spēlfilmu projektus, ko 9. martā filmu veidotāji prezentēja Nacionālā kino centra ekspertu komisijai. Daļa projektu veltīta vēstures tēmām un izcilām personībām, bet visvairāk tomēr ir mūsdienu tematikai veltītu darbu. Kopumā iesniegti 14 spēlfilmu projekti, no kuriem finansiālo iespēju dēļ būs iespējams atbalstīt mazāk nekā pusi.

Filmas “Pēdējais vārds” centrā ir nelokāmais brīvības cīnītājs Gunārs Astra un viņa tiesas prāva 1983. gadā. Astras lomā – operas solists Krišjānis Norvelis. Filmas režisors ir Armands Zvirbulis, scenārija autors – Lauris Gundars, kurš uzsver, ka filma balstīta patiesos notikumos, tomēr nav biogrāfisks vēstījums: “Šie cilvēki rīkojās un teica to, ko sirds jūt, ļoti labi zinādami, ka par to pienāksies sods – šis ir tas būtiskākais vēstījums. Kādēļ mums tas ir svarīgs?

Tādēļ ka mēs šodien un tagad beidzot varam samēroties paši ar savām vērtību sistēmām un skalām un samēroties ar to, cik daudz mūsu dzīvē nozīmē meli –

mazi meli, lieli meli, cik viegli ir dzīvot tad, ja tu kaut ko “neredzi”. Tās bija ļoti lielas likmes šajos 80. gados, un tās ir tikpat lielas arī šodien.”

Reālas vēsturiskas personības ir vēl vairāku citu filmu projektu centrā – Dāvis Sīmanis strādā pie projekta “Marijas klusums”, kas vēsta par Latvijā dzimušo leģendāro mēmā kino un teātra aktrisi Mariju Leiko. Bet Ilzes Kungas-Melgailes darbs “Dzīve pārtraukta” veltīts Atmodas aktīvistes Itas Kozakevičas personībai.

Lielākā daļa tomēr ir mūsdienu tematikai veltītu filmu projektu. Jurijs Skorobogatovs veido kriminālkomēdiju “Uzticības persona” par mūsdienu finanšu afērām, Liene Linde darbu par mūsdienu trīsdemitgadnieku paaudzi, bet piecas režisores sievietes strādā pie projekta “Histērijas”, kas būs piecu latviešu rakstnieču īsstāstu ekranizējumi.

Formā viseksperimentālākie ir Mārča Lāča projekts “Revolūcija”, kas veltīts Latvijas teātra videi, un Ivara Tontegodes drāma ar zinātniskās fantastikas elementiem “Vērpēji”, kas atspoguļo mūsdienu jauniešu dzīvi, kas arvien vairāk jau notiek pilnīgi atšķirīgā realitātē no mums ierastās.

“Filma par to, ka cilvēks ir tik ļoti nomaldījies informācijas un dezinformācijas haosā, ka nespēj vairs atrast savas dzīves patieso kodu. Viņš vienkārši to ir aizmirsis.

Un filma ir par koda meklējumu,” pastāstīja režisors.

Renāra Vimbas filma “Palsā gaisma” vēstīs par cilvēku atkarību no attiecībām, kas ir arī viens no atkarību veidiem, bet Pāvels Gumennikovs ir vienīgais, kurš piedāvā ģimenes filmu, kuras mērķauditorija ir bērni no 8 līdz 12 gadiem – “Izdzīvošanas skola”. Filmas pamatā ir režisora ļoti personiskas sajūtas, kas saistās ar vecāku šķiršanos, kas, izrādās, ir ļoti tipiskas mūsu sabiedrībā kopumā.

“Tiekoties kopā ar mūsu sadarbības partneriem – SOS bērnu ciemata pārstāvjiem, mēs sapratām, ka Eiropā trīs no desmit bērniem ir pazaudējuši vienu vai abus vecākus līdz 18 gadu vecumam. Mēs filmas stāstā runājam par nopietniem tematiem, bet ar humoru un caur tādu aizraujošu piedzīvojumu pasauli,” savu ideju raksturoja režisors Pāvels Gumennikovs.

Pieteiktie projekti priecē ar savu daudzveidību gan saturiski, gan žanru ziņā, kā arī ar jaunu vārdu ienākšanu mūsu kino vidē – atzīst viens no spēlfilmu komisijas ekspertiem Edmunds Jansons: “Tā daudzveidība tiek rūpīgi kopta, un tas ir viens no principiem, ko mēs mēģinām veicināt kā ekspertu komisija. Un šī daudzveidība arī ir, kas ir labi. Otrs, manuprāt, tāds svarīgs aspekts – vairāk nekā puse no projektu pieteicējiem ir debitanti. Tā ir jauna paaudze, kas ir gatava un grib filmēt, un vienkārši ir jāatrod iespēja un veids, kā viņiem ļaut ienākt un sākt stāstīt savus stāstus.”

Eksperti arī atzina, ka, tā kā interesantu pieteikumu ir ļoti daudz, tad no 14 iesniegtajiem spēlfilmu projektiem izraudzīties četrus vai piecus atbalstāmos būs ļoti grūti, bet par šim mērķim atvēlēto nepilno miljonu eiro vairāk atbalstīt nevar. Un tāpēc tā būs ļoti grūta izšķiršanās.

Pērn, kad Covid-19 laiks tikko uzsākās, nozares pārstāvji bija pamatīgi apmulsuši, nespējot saprast, vai vispār vērts runāt par projektiem, kurus visdrīzāk nemaz nevarēs īstenot, bet šogad skats uz situāciju jau ir nedaudz citāds. Spēlfilmu komisijas eksperts Andis Mizišs atzīst, ka viegli nav, bet nozare tomēr turpina strādāt: “No sākuma mēs neviens nezinājām, kas ar nozari vispār notiks, un tad kaut kā nozare ļoti labi pielāgojās un saprata, ka

mēs arī šajos apstākļos varam strādāt, varam ievērot visus noteikumus un ka šī ir tā nozare, kam nevajadzēja gluži aiziet pagrīdē un gaidīt, kad Covid situācija būs beigusies.”

Eksperti iesniegtos 14 spēlfilmu projektus izvērtēs, un filmu ražošanas konkursa rezultāti tiks paziņoti pēc 22. marta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt