Pamazām atsākas klātienes kultūras pasākumi, tomēr līdz ar jaunajiem drošības noteikumiem tie nes līdzi arī jaunus izaicinājumus pasākumu rīkotājiem un skatītājiem, bet dažkārt pat mēdz sagādāt arī nepatīkamus pārsteigumus, kas aizēno visu pasākuma norisi.
Autora ziņas
Pazīstamais fotogrāfs Aivars Liepiņš ir uzmanīgs vērotājs, kuram savos darbos izdodas atklāt lietu un cilvēku dziļāko kodolu, tādēļ viņa fotogrāfijas ir tik uzrunājošas. Divas ļoti interesantas viņa autordarbu kolekcijas no 8. jūlija būs iespēja apskatīt izstādē Fotogrāfijas muzejā. Izstāde “Man patīk dzīvot uz salas” būs veltīta divām nozīmīgām salām fotogrāfa dzīvē – Kundziņsalai Rīgā, kas ir autora bērnības zeme, un Siksalai Teiču dabas rezervātā, kas bija viņa miera patvērums saspringtā dzīves posmā. Kundziņsalai veltītās fotogrāfijas Aivars Liepiņš parādīs pirmo reizi, bet Siksalai veltītais cikls jau daudzkārt ceļojis pa pasauli un pirms dažiem gadiem to savam krājumam iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Viņas dzejā ir ļoti liels, dvēseli drebinošs un šķīstījošs vēstījums – tā aktrise Dace Bonāte saka par dzejnieci un folkloras teicēju Broņislavu Martuževu. Šis vēstījums cauraudīs arī dzejnieces piemiņas koncertu "Karsta mana jauna dziesma", kas notiks 3. jūlijā Lubānas pilsētas estrādē. Lubānas novadā dzejniece dzīvoja, vietējie cilvēki ar viņu ļoti lepojas, un viņas piemiņas koncerti vasarā tur jau kļuvuši par tradīciju. Šogad koncertā satiksies divas spilgtas mākslinieces, kurām Martuževas daiļrade ir personiski ļoti tuva, – dziedātāja Aleksandra Špicberga un aktrise Dace Bonāte. Piedalīsies arī džeza mūziķi Atis Andersons un Kaspars Kurdeko. Koncerts būs skatāms arī tiešraidē portālā LSM.lv.
“Nekad neesmu juties tik pazemots no valsts puses,” tā par nodokļu reformu, kas stājas spēkā no šodienas, 1. jūlija, daudzu radošo cilvēku vārdā saka pazīstamais diriģents un kultūrvietas “OratoriO” līdzdibinātājs Ainārs Rubiķis. Reforma it kā tiek veikta ar mērķi nodrošināt radošo personu sociālo aizsardzību, taču praksē tā draud ar būtisku ienākumu sarukumu, kas var graujoši atsaukties uz kultūras nozari, kas jau tā ir smagi cietusi no Covid-19 pandēmijas sekām.
Dažādu laikmetīgās mākslas veidu sastapšanās vieta nu jau vairākus gadus ir Tallinas ielas kvartāls, kur darbojas kultūrvieta “Tu jau zini Kur”. Šogad tur vienā no angāriem durvis vērusi arī jauna izstāžu zāle, kurā īpaši gaidīti dažādi eksperimentāli projekti, kas māksliniekiem ļauj izpausties brīvi un ar plašu vērienu.
No cilvēka, kurš veltījies pasaulīgiem niekiem, līdz svētajam, kura devums aktuāls vēl pēc 500 gadiem – tā pavisam īsi var raksturot Ignācija Lojolas personības izaugsmes ceļu. Tas atspoguļots viņa autobiogrāfijā “Svētceļnieka piezīmes”, kas tikko klajā nākusi arī latviešu valodā. Grāmata palīdz labāk saprast arī jezuītu ordeņa aizsākumu, jo Lojola bija šī ordeņa dibinātājs, kā arī viņa slavenākā darba “Garīgie vingrinājumi” tapšanas ceļu.
Man tā ir bezgalība, kurā visu laiku var kaut ko jaunu atrast un ieraudzīt, – tā par Jāņu svinēšanu saka bioloģe, filozofe un praktizējoša folkloriste Aīda Rancāne. Tautas tradīciju kopšana viņai ielikta gluži vai šūpulī, bet viņa savas zināšanas aizvien pilnveido un dāsni dalās tajās ar citiem. Īsi pirms svētkiem internetā viņa aizsāka jaunu sarunu ciklu “Aīdas istaba”, un pirmā saruna bija veltīta Jāņu tradīcijai, tās norises jēgai un simbolikai.
Šķīvis bērnu ēšanas paradumu uzlabošanai, spēle pedagogiem skolēnu agresijas cēloņu izpratnei, aplikācija jaunajiem dārzniekiem “Garā pupa” – tie ir daži no diplomdarbiem, ar ko Mākslas akadēmiju šogad absolvējuši Dizaina nodaļas studenti. Daļu no viņu darbiem šogad ir iespēja aplūkot visplašākajam skatītāju lokam, jo tie eksponēti Rīgas centra ēku skatlogos. Lai tos redzētu, ir jādodas uz dažādām vietām Vaļņu ielā, Dzirnavu ielā un Krišjāņa Barona ielā. Kopumā darbi atspoguļo, ka jaunie dizaineri daudz domā par sociālo problēmu risināšanu, kā arī par vides saglabāšanas un ekoloģijas jautājumiem. Izstāde, kam dots nosaukums “Skat'logā”, pilsētvidē būs eksponēta līdz jūlija vidum, un tā ir ievads Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas 60 gadu svinībām rudenī.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sestdien, 19. jūnijā, būs Zāļu diena. Tajā darbosies tirdziņš, zirga pajūgā pa muzeju ceļos “Teikas muzikanti”, apmeklētājus aplīgos Medeņu ģimene, bet pirtnieks Māris Kupčs stāstīs par jāņuzālēm un Jāņu pirti, kam varēs sekot līdzi muzeja “Facebook” konta tiešraidē.
18. jūnijā Torņakalnā, Lutera baznīcas pagalmā, atklās Dvēseļu dārzu. Tā būs piemiņas vieta grūtniecības laikā vai īsi pēc dzemdībām mirušajiem bērniem neatkarīgi no vecāku reliģiskās piederības. Piemiņas vietas izveide īstenota par ziedojumiem, tās arhitektonisko ietvaru veidojusi arhitekte Dace Putniņa, piemiņas vietu – tēlnieks Kristaps Gulbis.
Visdrīzākajā laikā ir nepieciešams atkal aktualizēt Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību, jo tas no visiem lielajiem kultūras infrastruktūras projektiem ir visgatavākais, bet nepelnīti atstāts novārtā, uzskata projekta virzītāji. Par tā tapšanu runā jau 30 gadu garumā, vairākkārt ideja jau pietuvojusies mērķim, bet allaž gadījies kāds šķērslis, kas to apstādinājis. Šobrīd jau ir pilnībā gatavs muzeja tehniskais projekts, tāpat ir vairāki citi pateicīgi faktori, kas atkal varētu “iekustināt” muzeja tapšanu.
Kultūras hibriditātei jeb mijiedarbībai ar citām kultūrām un nozarēm būs veltīta Mākslas akadēmijas starptautiskā konference, kas notiks 16. un 17. jūnijā tiešsaistes formātā. Tajā būs ļoti plašs tēmu loks, sākot no vēsturiskās arhitektūras analīzes līdz mākslas tendencēm globālās pandēmijas apstākļos.
Siguldas spieķa darināšanas prasmes, Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē, nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā – tās ir dažas no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām. Kopumā sarakstā šobrīd iekļautas 24 vērtības, bet saraksts katru gadu ir atvērts jauniem pieteikumiem. Būt sarakstā nozīmē tradīcijas nozīmības un savdabības izcelšanu, kā arī tās dzīvu pastāvēšanu, jo sarakstā iekļauj tikai tās tradīcijas, kas joprojām tiek koptas.
No nākamās nedēļas, 15. jūnija, iedzīvotājiem atkal būs iespēja klātienē apmeklēt publiskus pasākumus. Ja sākotnēji bija paredzēts, ka tos varēs apmeklēt tikai vakcinētas un Covid-19 pārslimojušas personas, tad pirms trim dienām valdība nolēma zaļo gaismu dot arī cilvēkiem ar negatīvu Covid-19 testu. Šai gadījumā tikai būs jāievēro daudz stingrāki nosacījumi nekā, ja pasākumu apmeklētu tikai vakcinēti iedzīvotāji.
"Purvīša balvu 2021" par personālizstādi “Kvantu matu implanti” saņēma māksliniece Amanda Ziemele. Balva par mūža ieguldījumu tika pasniegta gleznotājai Maijai Tabakai, savukārt skatītāju balsojuma balvu saņēma Skuja Braden par izstādi "Samsāra".
Gaidot Aleksandra Čaka 120. jubileju, Čaka muzejs gatavo virkni pasākumu, kam kulminācija iecerēta izcilā rakstnieka un dzejnieka jubilejas mēnesī – oktobrī. Bet jau 11. jūnijā muzejā atklās izstādi, kas ļaus iepazīt jaunus faktus par Čaka dzimtu. Izstādes nosaukums – “Vidzemes valdzinājums. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka tēva Jāņa Čadaraiņa dzimtas saknes”.
No ceturtdienas, 10. jūnija, līdz svētdienai četrās kultūras vietās notiks pilotprojekti, kuru mērķis ir pārbaudīt praksē dažādus scenārijus pēc iespējas drošākam kultūras pasākumu apmeklējumam. Divas no projektā iekļautajām kultūrvietām varēs apmeklēt tikai vakcinēti un izslimojuši cilvēki, savukārt otras divas – līdzās jau minētajām grupām arī nevakcinēti cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu.
Leģendārajām “Skroderdienām Silmačos” šogad aprit trīs ievērības cienīgas jubilejas. 120 gadu kopš Rūdolfs Blaumanis lugu uzrakstīja, 100 gadu kopš tās pirmizrādes Nacionālajā teātrī un 35 gadi kopš Druvienā notika pirmais grandiozais lugas brīvdabas uzvedums. Droši vien, ka citkārt jubilejas atzīmētu ar plašu vērienu, kas šovasar nav iespējams. Taču Gulbenes novada kultūras dzīves rīkotāji tomēr raduši savu oriģinālu risinājumu – pasākumu “Skroderdienas zem zvaigžņotām debesīm”, kura laikā dažādās novada vietās uz lielā ekrāna izrāda pirmās Druvienas izrādes ierakstu.
Tikko klajā nācis romāns “Straupes pilskungi”, kas ir divu autoru un dzīvesbiedru – Virdžīnijas Lejiņas un Jāņa Lejiņa kopdarbs. Jānis Lejiņš labi pazīstams kā vērienīgās triloģijas “Zīmogs sarkanā vaskā” autors, bet Virdžīnija Lejiņa – kā populārā televīzijas seriāla “Likteņa līdumnieki” veidotāja. Abu jaunā, kopīgi rakstītā grāmata arī izaugusi no filmas scenārija, kas tapa 2007. gadā, bet ko filmā, diemžēl, neizdevās īstenot. Uzskatot, ka scenārijs ir gana aktuāls joprojām, autori to lēma “uzfilmēt” uz papīra.
Šogad aprit 13 gadu, kopš izveidots Latvijas kultūras kanons, kas ir mūsu nozīmīgāko kultūras vērtību izlase. Līdz šim tajā nemainīgi bija 99 vērtības septiņās kultūras nozarēs. Taču tik tikko kanona aprises paplašinātas ar vēl vienu jaunu sadaļu – "Ainavas". Ekspertu grupa spraigu diskusiju rezultātā tajā iekļāvusi astoņas kanoniskas Latvijas ainavas, kas jo īpaši spilgti atspoguļo Latvijas skaistumu un daudzveidību.
Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē atklāta izstāde “Es, rakstāmmašīna”, kurā var iepazīt muzeja rakstāmmašīnu kolekciju. Tajā ir 30 priekšmetu, kuru īpašnieki ir ievērojami rakstnieki, valodnieki, aktieri un muzeju darbinieki. Senākā un arī viena no elegantākajām ir Raiņa savulaik Šveicē iegādātā rakstāmmašīna, bet jaunāko elektronisko modeļu īpašnieks ir Anšlavs Eglītis.
Lai veicinātu ikviena darba devēja rūpes par savu darbinieku, Sabiedrības integrācijas fonds ievieš jaunu iniciatīvu “Ģimenei draudzīga darba vieta”. Daļa iestrāžu pārņemta no iepriekš esošās Labklājības ministrijas programmas “Ģimenei draudzīgs komersants”, taču jaunās programmas mērķis ir uzrunāt jebkuru darba devēju. Ceturtdien, 3. jūnijā, paziņoti pirmie statusa “Ģimenei draudzīga darba vieta” saņēmēji.
"Mani joprojām nebeidz sajūsmināt Rīga," atzīst skatītāju iemīļotā gleznotāja Alise Mediņa. Viņai jau ir daudz Rīgai veltītu darbu, un nu tiem piepulcēsies paši jaunākie, radīti pēdējā pusgada laikā. Rīga tajos šoreiz redzama rāmāka un klusāka nekā līdzšinējos viņas darbos, taču krāsu nianses un noskaņu gradācijas kopumā ir ļoti daudzveidīgas un izteiksmīgas.
Vieta cilvēkiem, kuri dzīvē vēlas pārmaiņas un grib līdzdarboties labākas pasaules radīšanā – tā par nesen izveidoto Dzīves kvalitātes dizaina institūtu “Viskaļi” saka viena no tā līdzdibinātājām Zane Ruģēna. Institūta izveide ir viens no biedrības “Free Riga” projektiem, kas jau aptuveni septiņus gadus nodarbojas ar tukšu ēku atdzīvināšanu, atverot tās dažādām radošām darbībām.
Latvijas Kultūras akadēmijā nemainīgi populārākās ir aktiermākslas studijas, ierasti uz vienu budžeta vietu savstarpēji konkurē no 7 līdz 10 studētgribētājiem. Aktierus uzņem reizi divos gados, bet pērn paredzētā uzņemšana pandēmijas dēļ izpalika. Šovasar savukārt Kultūras akadēmija atkal gaida jaunos talantus, aicinot uz iestājeksāmeniem no 12. līdz 19. jūlijam. Jaunais kurss būs atšķirīgs ar to, ka tajā gatavos aktierus diviem teātriem – Rīgas Krievu teātrim un Nacionālajam teātrim, tādējādi Kultūras akadēmijas prorektors Elmārs Seņkovs to raksturo kā apvienoto vai bilingvālo kursu.
Šogad 100 gadu aprit diviem ļoti nozīmīgiem Latvijas arheologiem – Vladislavam Urtānam un Annai Zariņai. Kā personības viņi bija ļoti atšķirīgi, bet abus vieno neatsverams ieguldījums Latvijas arheoloģijas attīstībā. Viņiem būs veltīti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ikgadējie zinātniskie lasījumi, kas notiks 14. maijā virtuālajā vidē un kuriem līdzi sekot ir aicināts ikviens interesents. Dienu iepriekš atvēršanas svētkus piedzīvos apgāda “Zinātne” izdotā “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata”, kas arī domāta visplašākajam lasītāju lokam. Grāmata ir gandrīz 700 lappušu bieza, un tajā koncentrētā veidā apkopota visa nozīmīgākā informācija par Latvijas arheoloģiju.
Sestdien, 15. maijā, Latvijā būs ikgadējā Muzeju nakts. Atšķirībā no pagājušā gada, kad šo pasākumu atcēla, šogad 60 Latvijas muzeji atkal tajā piedalīsies, piedāvājot šī brīža situācijai atbilstošas norises. To vidū būs virtuāli ceļojumi, tiešsaistes stāsti, kā arī pasākumi āra vidē. Muzeju nakts tēma šogad ir “robežas”.