Kā fēnikss no pelniem esam cēlušies augšā, lai iepriecinātu cilvēkus šajā sarežģītajā laikā – tā par savu jaunizveidoto iluzionisma teātri un muzeju "Mystero" saka pazīstamais iluzionistu pāris Dace un Enriko Pecolli. Viņu lolojums durvis vērs piektdien, 6. novembrī, ar atklāšanas pasākumu "Brīnumdari".
Autora ziņas
Novembra nogalē ceļu pie skatītājiem sāks daudzu ļoti gaidītā Jaunā Rīgas teātra daudzsēriju mākslas filma “Aģentūra”. Tās idejas autors un režisors ir teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Filma būs veidota Jaunajam Rīgas teātrim raksturīgajā intonācijā, un lomās skatītāji redzēs visus šī teātra aktierus, kā arī Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra studijas audzēkņus.
Duša cilvēka dvēselei – tā par amerikāņu autora Šona Grenana lugām saka aktrise un režisore Rēzija Kalniņa. Divus no Grenana darbiem – “Liec Dievam pasmieties” un “Alvas sieviete” viņa jau iestudējusi Dailes teātrī, un 30. oktobrī pirmizrāde būs trešajai minētā autora lugai "Tagad un tad". Ar to oficiāli tiks atklāta arī jaunā mūzikas un drāmas telpa “OratoriO”, kuras saimnieki ir Rēzija Kalniņa kopā ar dzīvesbiedru, diriģentu Aināru Rubiķi.
Nevis pakļaut sev vidi un pašmērķīgi celt vērienīgas ēkas kā kalnus, bet gan pilnīgi otrādi – piemēroties videi un būvēt ļoti atbildīgi, domājot par kopīgo labumu – tā ir viena no tendencēm mūsdienu arhitektūrā. Savā ziņā tā atspoguļojas arī šī gada Latvijas Arhitektūras gada balvas nominantu sarakstā. Tajā nav iekļuvuši tādi vērienīgi objekti kā koncertzāle “Latvija”, Muzeju krātuve Pulka ielā un daudzfunkcionālais centrs “Akropole”, toties izvirzīti vairāki neliela apjoma projekti, kuros žūrija ieraudzījusi jaunu un aktuālu domāšanas virzienu.
Aizraujošs, traģikomisks un melanholijas piesātināts ir slovāku autora Viliama Klimāčeka romāns “Karstā 68. gada vasara”, kas vēsta par tā sauktā Prāgas pavasara notikumiem bijušajā Čehoslovākijā. Autors to balstījis reālos cilvēku dzīvesstāstos, un viņu pārsteidzis, cik liels spēks joprojām piemīt šiem notikumiem, kas risinājās vairāk nekā pirms 50 gadiem.
Gana populāras joprojām ir daudzas grupas “Remix” radītās dziesmas, tapušas pirms 30 gadiem. To vidū kā Atmodas simbols ir dziesma "...pie Laika", kas 1988. gadā uzvarēja “Mikrofona” aptaujā. Gadu vēlāk grupa ierakstīja arī skaņu plati ar tādu pašu nosaukumu, kurā iekļāva vēl septiņas dziesmas ar tam laikam aktuālu tematiku, taču tās dzirdētas ļoti maz, jo plates oriģināls tika nozagts un dziesmas tādējādi bija sarežģīti digitalizēt.
Šai mūzikai ir tīra dvēseles burvība, tā ir atturīgi vienkārša, sirsnīga un dziļa – tā mūsu pirmo nacionālo operu ''Baņuta'' savulaik raksturoja Kārlis Skalbe. Šogad aprit tieši 100 gadu kopš Alfrēda Kalniņa sarakstītās operas pirmizrādes, un šo gadu laikā tā gājusi cauri dažādiem laiku griežiem, līdz ar tiem piedzīvojot arī dažādu attieksmi, intereses uzplūdus un atplūdus.
Svētdien, 25. oktobrī, Žaņa Lipkes memoriālā gaidāma pirmizrāde Istabas teātra iestudējumam "Puika ar suni". Pēc Ineses Zanderes stāsta motīviem to veidojis režisors Jānis Znotiņš. Visu personāžu lomās iejūtas aktieris Emīls Krūmiņš.
Ļoti nozīmīgs atbalsts Latvijas dievnamiem ir 2018. gadā uzsāktā sakrālā mantojuma finansēšanas programma. Pateicoties tai, aptuveni 50 dievnami ir varējuši atrisināt pašas kritiskākās situācijas, lai paglābtu ēkas no posta. Līdz šim programmai atvēlētais finansējums gan krietni atpalicis no sākotnēji solītā un bijis neregulārs, tādēļ lielāko konfesiju vadītāji un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šajās dienās nosūtījuši vēstuli Saeimai, kurā aicina valsts budžetā paredzēt ikgadēju finansējumu šim mērķim vismaz 2 miljonu eiro apmērā.
Līdz šim liels noslēpums skatītājiem bijusi Jevgeņija Paškeviča spēlfilma “Ko zina Klusā Gerda”, kaut arī pirms divām nedēļām tā jau izvirzīta “Lielā Kristapa” galvenajai balvai līdzās filmām “Dvēseļu putenis” un “Pilsēta pie upes”. Drīz noslēpums tiks kliedēts, jo ceturtdien, 22. oktobrī, filmai būs pirmizrāde Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) konkursa skatē, savukārt no piektdienas filmu sāks izrādīt Latvijas kinoteātri.
Rīgā 15. oktobrī sākās Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) ar ļoti vērienīgu filmu programmu no visas pasaules. Citviet pasaulē savukārt šoruden plaši izrāda Latvijas filmas un Latvijas kopražojumus. To vidū īpaši izceļams Vides filmu studijas veikums – divi ļoti interesanti kopražojuma projekti, kas ceļo pa dažādu valstu festivāliem.
15. oktobrī savu jauno – sesto – sezonu Kaņepes Kultūras centrā uzsāk apvienība “Sieviešu stendaps”. Atklāšanas izrāde būs veltīta vīriešiem, ko par šobrīd īpaši svarīgu tēmu atzinušas visas apvienības dalībnieces.
Par cilvēcisko un dzīvniecisko daļu mūsos, par sievišķību un vīrišķību, par mieru un agresiju būs stāsts jaunajā tēlnieka Gļeba Panteļejeva personālizstādē “Hormonija”, kas no ceturtdienas, 15. oktobra, būs skatāma galerijā “Māksla XO”. Mākslinieks uzsvēra – ja tiks ieviestas plānotās izmaiņas autoratlīdzību režīmā, šī varētu būt viņa pēdējā šāda mēroga izstāde.
Ar ļoti bagātīgu piedāvājumu arī šogad izceļas Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Tas sāksies 15. oktobrī un 11 dienu laikā izrādīs 129 filmas, kas sadalītas 10 tematiskajās programmās. Festivāls notiks kā klātienē, tā tiešsaistē, kas nozīmē, ka lielāko daļu filmu varēs redzēt arī skatītāji ārpus Rīgas.
Gribam iedrošināt ikvienu atļauties būt radošam – tā par topošo izrādi “Dilles tante” Latvijas Leļļu teātrī saka tās veidotāji. Izrādes pamatā ir Kārļa Vērdiņa tāda paša nosaukuma poēma, kas vēsta par Dilles tanti, kuras kaislība ir sacerēt pantus, tikai nav neviena paša, kas vēlētos tajos klausīties. Visnegaidītākajā brīdī tomēr pantu rakstītājai uzspīd veiksme.
Spilgta, dziļu pārdomu vērta un arī neparasta ir jaunās autores Vinetas Trimalnieces debija literatūrā – tikko klajā nākušais stāstu krājums “Piepildīts”. Viņa raksta par sirmgalvjiem un viņu dzīvi pansionātā. Turklāt dara to ar jaunam cilvēkam neparastu iejūtību un dzīvesgudrību, ko guvusi, pati strādājot pansionātā un slimnīcā.
Īsti meistardarbi ar kultūrvēsturisku vērtību ir Pāvila Šenhofa un citu mākslinieku Leļļu teātra izrādēm veidotās lelles. Diemžēl teātrim telpu trūkuma dēļ ir ierobežotas iespējas tās saglabāt. Lai šī bagātība neaizietu bojā, daļu no tās savās mājās Bolderājā ar lielu mīlestību glabā mākslinieks butafors Vilnis Jēkabsons. Viņa kolekcijā ir lelles no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām.
“Atveras, kad citi aizveras” – ar šādi devīzi piektdien, 25. septembrī, Salaspilī notiks trešais festivāls “Kartupeļpalma”, ko veido pazīstamais mūzikas žurnālists un vēsturnieks Uldis Rudaks. Devīze raksturo gan festivāla nosaukumam izraudzīto augu, gan festivāla saturu, jo tajā spēlē mūziķi, kurus lielākoties var sadzirdēt tikai tad, kad pieklust visskaļāk reklamētie mākslinieki. Ulda Rudaka izvēles kritērijs ir tikai un vienīgi oriģinalitāte un nevis mūziķu popularitāte vai komerciālie panākumi.