Pasākums būs veltīts jaunā rakstu krājuma “Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi” atvēršanai. Izdevums izseko lasīšanas fenomenam no viduslaikiem līdz mūsdienām, iekļaujot arī pēdējā gada tendences.
Izdevumu var raksturot kā panorāmisku skatu uz lasīšanu Latvijas teritorijā no pašiem pirmsākumiem, kad to darīja ļoti neliela cilvēku kopiņa klosteros, līdz pat šodienai, kad mēs katrs kaut ko lasām. Ja ne citur, tad vismaz sociālajos tīklos.
Rakstu autori ir savās tēmās vadošie literatūrzinātnieki un vēsturnieki. Krājuma kodols tapa jau 2019. gadā par godu Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadei. Tagad tas papildināts arī ar skatu uz aizvadīto gadu, kas līdz ar pandēmiju ienesa savas korekcijas mūsu lasīšanas paradumos.
Lai arī tas ir zinātnisks izdevums, tas veidots, lai būtu interesants ikvienam, jo skata lasīšanu daudz plašākā kontekstā, nekā tradicionāli ierasts, jo arī, piemēram, lasīšana telefonā ir lasīšana, skaidro krājuma sastādītāja Maija Treile.
“Es domāju – daudzi cilvēki mūsdienās varbūt uzskata, ka viņi nav lasītāji, jo joprojām ir tāds stereotips, ka lasītājs ir tas, kurš lasa romānus, kurš lasa grāmatas, bet viena no tādām būtiskām tēmām, kas izskan arī mūsu izdevumā, ka būtībā jau lasītājs ir daudz dauzdveidīgāks un ka
mūsdienās mēs varam runāt arī par lasīšanu telefonā kā par ļoti daudzveidīga satura patērēšanu, kas ir informācijas iegūšanas veids.
Un šie jautājumi ir daudz interesantāki, nekā tas pirmajā brīdī liekas,” norāda Maija Treile.
2019. gada nogalē rakstu sērija saīsinātās versijās izskanēja audio formātā Latvijas Radio raidījumā “Īstenības izteiksme”.
““Mīļais latvieti, celies nu, topi gaišs!” to varētu izvēlēties par moto ieskatam lasīšanas vēsturē latviešu zemēs 17. gadsimtā. Par to vēstīšu es, Māra Grudule.” Pētniece Māra Grudule savā esejā apskata Reformācijas ietekmi uz lasīšanu un vēl citus būtiskus faktorus, kas 17. un 18. gadsimtā Latvijā vairoja lasītāju skaitu, līdz arvien lielākai daļai cilvēku lasīšana kļuva par ikdienas dzīves sastāvdaļu.
Līdzās Mārai Grudulei eseju autori ir arī Gustavs Strenga, Pauls Daija, Lilija Limane, Kristīne Zaļuma un vēl citi, arī Anda Baklāne, kura savā esejā apskata jautājumus, kas lasīšanas saistībā nokļuvuši diskusiju krustugunīs 21. gadsimtā. Viens no tiem ir – kādas sekas varētu būt tam, ka līdz ar krīzi lasīšanas kultūrā pasliktinās cilvēku lasīt un rakstīt prasmes.
Anda Baklāne skaidro: “Dažkārt tas ticis pat uztverts kā eksistenciāli būtisks jautājums, no kura atkarīgs, kas nākotnē notiks ar modernajām civilizācijām, vai tās turpinās uzsākto zinātņu attīstības ceļu vai pieredzēs zināšanu eroziju, izglītības sistēmas sabrukumu. Vai nauda un vara drīz piederēs dažām globālām korporācijām un korumpētām valdībām, kas netraucēti manipulēs ar bezpalīdzīgām no ekrāniem atkarīgām masām?
Un tas viss gandrīz vai tikai tādēļ, ka kādā dienā bērni atteicās lasīt “Kapteiņa Granta bērnus” un “Toma Sojera piedzīvojumus”.”
Kāda ir tieši pēdējā gada pandēmijas apstākļu ietekme uz mūsu lasīšanas paradumiem – šis temats gan jaunajā rakstu krājumā, gan tā atvēršanas pasākumā būs pētnieku Ilvas Skultes un Gustava Strengas pārziņā.
Viena no tendencēm – tieši pēdējā gada laikā atkal notiek atgriešanās pie tā sauktās skaļās lasīšanas. Vēsturiski ilgus gadsimtus tā bija galvenā lasīšanas forma, jo lasīt prata ļoti neliels skaits cilvēku, bet, sākot ar 19. gadsimtu, daudzi jau sāka lasīt paši, lasot klusu pie sevis.
Par skaļās lasīšanas tradīcijas atdzimšanu stāsta Gustavs Strenga: “Tad, kad pagājušā gada martā tika ieviesti ierobežojumi arī Latvijā, daudzi teātra aktieri arī pašu teātru organizētos videoierakstos lasīja priekšā saviem klausītājiem un skatītājiem dažādus tekstus. Un mēs varam teikt, ka tā ir tāda zināma veida priekšā lasītā teksta atgriešanās, jo kādreiz, ja mēs domājam par laikmetu pirms 18. gadsimta nogales, priekšā lasīšana bija tas veids, kā lielākā daļa cilvēku uztvēra tekstu.
Tieši pandēmijas laiks zināmā mērā mums atgādina, ka priekšā lasīšana ir ļoti būtiska lasīšanas forma.
Tajā brīdī, kad nav pieejamas tādas intelektuālas izklaides kā teātris, klausīties aktieru nostādītā labā balsī priekšā lasītus tekstus ir ļoti patīkami.”
Tieši ar sarunu par lasīšanu pandēmijas laikā ceturtdien tiks atvērts jaunais rakstu krājums – “Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi”. Tiešraide būs skatāma Nacionālās bibliotēkas “Youtube” kanālā no pulksten 19.00.
Jauno izdevumu papildina spilgts vizuālais veidols ar plašu attēlu klāstu, ļaujot lasītājam iejusties dažādu laiku lasītāju lomās.
