Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Kas ietekmē vēlētāju vēlmi balsot? Skaidro SKDS direktors Arnis Kaktiņš

Labrīt

Kultūras kanons papildināts ar Latvijas kanoniniskajām ainavām

Viena no tendencēm - cilvēki vēlas stabilitāti. Pašvaldību vēlēšanas vērtē Egils Levits

Levits: Pašvaldību vēlēšanas šogad raksturoja zema aktivitāte un vēlme pēc stabilitātes

Pašvaldību vēlēšanas šogad raksturoja zema aktivitāte un vēlme pēc stabilitātes, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Saistībā ar zemo aktivitāti Levits sacīja, ka būs jāpēta, kas ir iemesli, kāpēc cilvēki neaizgāja uz vēlēšanām. Pēc viņa teiktā, viens no variantiem varētu būt, ka cilvēku dzīvē viss ir kārtībā. Tādēļ nav vēlmes doties uz vēlēšanām. Savukārt citi pie urnām nedevās, jo domā, ka viss ir slikti tik un tā. Levits domā, ka jāizpēta, cik liela ir viena un cik liela otra daļa sabiedrības. Viņš nedomā, ka Covid-19 vai skaistais laiks bija iemesls zemajai aktivitātei vēlēšanās.

Vienlaikus prezidents norādīja, ka saistībā ar vēlēšanām nebija lielu jautājumu, kas cilvēkus varētu mobilizēt. Proti, tēmas bija praktiskas, kas cilvēkus ne pārāk uztrauc. "Tas arī nav slikti, ka populistisku uzstādījumu nav," piebilda Levits.

Prezidents arī norādīja uz faktu, ka daudzviet ievēlētas partijas, kuras jau iepriekš vadīja pašvaldību. Tas, pēc viņa domām, norāda uz cilvēku vēlmi pēc stabilitātes, jo viņi deva priekšroku vecajiem, jau pazīstamajiem vadītājiem un neuzticējās jaunajiem. Daļēji tas parāda, ka, pēc iedzīvotāju domām, pašvaldības nav strādājušas slikti.

Vēl arī Levits secināja, ka pašvaldību vēlēšanās svarīgas ir personības, nevis partiju piederība. Tādējādi jaunie noteikumi, ka kandidātam obligāti jābūt kādā partijas sarakstā nemaz nav tik labi.

Atbildot uz jautājumu par to, ko no vēlēšanām vajadzētu mācīties politiskajām partijām, Levits norādīja, ka tām būs jāizdomā, kā piesaistīt vairāk vēlētāju. "Katra politiskā spēka uzdevums ir ne tikai noturēt tos, kas iepriekšējā reizē balsoja par viņiem, bet iegūt jaunus. Tas ir liels potenciāls darba lauks politiskajiem spēkiem," sacīja prezidents.

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Centrālā vēlēšanu komisija vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt