Kultūršoks

Kultūršoks: «Ārkārtējās situācijas sekas un to novēršanas plāns kultūras iestādēs»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kā vērtējams Zuzāna lēmums atcelt šogad plānoto finansējumu kultūras norisēm»

Kultūršoks: «Ārkārtējās situācijas sekas neatkarīgajā kultūras vidē»

Neatkarīgā kultūra ārkārtējā situācijā: Ierastā dzīve neatsāksies 14. aprīlī

Ja nebūs valsts atbalsta, trīs ceturtdaļas pasākumu nozares uzņēmumu atlaidīs 70% darbinieku. Šādu viedokli pauž Latvijas Pasākumu producentu asociācija. Pašnodarbināto un mikrouzņēmuma režīmā darbs ir pilnībā apturēts. Raidījums “Kultūršoks” turpina skaidrot ārkārtējās situācijas radītās sekas kultūras jomā, šoreiz – par nevalstiskajām kultūras organizācijām un brīvmāksliniekiem. Valdība izstrādājusi kritērijus visu nozaru uzņēmumu atbalstam, taču par atbalstu pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem vēl tiks lemts. Tikmēr paši mākslinieki pārliecināti – 14. aprīlī ierastā dzīve neatsāksies.

ĪSUMĀ:

  • Visvairāk satrauc neziņa par to, cik ilgi ārkārtējā situācija varētu ieilgt un cik ātri pēc tās beigām atsāktos kultūras dzīve.
  • Tas ietekmē ne tikai privātos iztikas līdzekļus, bet arī iestāžu ilgtermiņa plānus, jo sponsori nespēj prognozēt savas iespējas piešķirt iepriekš solīto finansējumu.
  • Biļešu pircēji nesteidz izpirkt pat rudenī plānotos pasākumus.
  • Izstrādāti valdības kritēriji dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu saņemšanai visām nozarēm.
  • Pašnodarbināto un autoratlīdzību saņēmēju atbalsts vēl neskaidrs.
  • Tikmēr mākslinieki meklē alternatīvus veidus, kā sasniegt skatītāju.

Grupas “The Sound Poets” mūziķis Jānis Aišpurs ieskicē, kā ārkārtējā situācija ietekmējusi mūziķu darbu: “Mūsu darba augļi, ienākumi, no kā mēs dzīvojam nākamo periodu, gatavojamies nākamajām lietām, šobrīd tas viss ir pārcelts uz nenoteiktu laiku, respektīvi, visas mūsu investīcijas, tādā biznesa valodā runājot, ko mēs esam investējuši, lai gūtu peļņu, šobrīd tas viss ir iesaldēts, kaut kāda daļa ir zudusi.”

Neatkarīgā teātra “Dirty Deal Teatro” vadītāja, producente Anna Sīle skaidro – pirmās vēsmas par tuvojošos situāciju bija jūtamas jau februāra beigās: “Mums bija paredzēta viesizrāde Milānā, un tur tajā mirklī vienā dienā mums atsūtīja oficiālu dokumentu, ka neviens no kultūras pasākumiem vairs nedrīkst notikt, bet tieši tajā pašā mirklī krava ar scenogrāfiju ļoti cītīgi brauca pa Itāliju, un faktiski ir skaidrs, ka šīs izmaksas – kurš viņas segs? Tad mēs solidāri sapratām, ka mēs vismaz šīs izmaksas un arī citus transporta izmaksas segsim uz pusēm.”

Sīle atzīmē – “Dirty Deal Teatro” laikā no 13. marta līdz 14. aprīlim nenotiek aptuveni 27 izrādes.

Anna Sīle, Samira Adgezalova, Zane Brikmane

Satrauc neziņa par ārkārtējās situācijas ilgumu un kultūras dzīves atsākšanos

Turklāt kultūras pārstāvji nelolo cerības, ka līdz ar 14. aprīli kultūras dzīve atsāksies.

“Pilnīgi viss ir apstādināts un apstādinātas tādā ziņā, ka pārcelts kaut kad vēlāk – vai jūnijs vai septembris, tas viss šobrīd ir pilnīgi neskaidrs un nezināms, jo neviens īsti netic, ka 14. aprīlī pēkšņi visi skries ielās un no pulksten septiņiem būs pilni transporti un atkal skriesim uz darbiem un stresos par to, kas šodien jāpaspēj izdarīt līdz pieciem,” skaidro kinoteātra “Kino Bize” vadītājs Māris Prombergs.

“Visdrīzāk ir runa līdz maijam, jūnijam. Tā kā pēc tam sākas vasaras sezona, tad kinoteātriem iet runa pat līdz septembrim, tā kā tas ir aptuveni pusgads dīkstāvē.”

Fondam “Mākslai vajag telpu” nācies visus šogad plānotos lielos projektus “iesaldēt”, stāsta fonda vadītāja Katrīna Jaunupe. Viņa arī atzīmē – situāciju neskaidru rada arī fonda atbalstītāju nespēja prognozēt savas iespējas piešķirt iepriekš solīto finansējumu.

“Līdz ar to mums nākas visus projektus iesaldēt uz gadu,” uzsver Jaunupe.

Savukārt mūzikas nama “Daile” direktore Anda Zadovska atklāj, ka arī biļešu pircēju aktivitāte ir ļoti zema: “Tie koncerti, kas ir ļoti labi apmeklēti un uz kuriem parasti biļetes nevar dabūt, kuri septembrī ir tirdzniecībā – šobrīd ir nopirktas divas biļetes no tā brīža, kad ir paziņots šis ārkārtas stāvoklis.”

Neatkarīgos māksliniekus sevišķi satrauc neziņa par to, cik ilgi ārkārtējā situācija varētu ieilgt un kā kultūras aina izskatītos pēc tās.

Aktrise Samira Adgezalova uzsver: “Tas ir skaidrs, ka, teiksim godīgi, mēs jau visi reāli sapratām to jau nedēļu atpakaļ, kad tas nesāksies 15. aprīlī, nesāksies ierastā dzīve. Brīvmāksliniekiem tas ir tā, ka tu saņem tieši par to, ko tu esi izdarījis un cik tu esi izdarījis. Un, ja tagad viss ir pilnīgā dīkstāvē un tā darba nav, tad brīvmākslinieks nesaņem tieši neko.”

(No kreisās) Anna Sīle, Samira Adgezalova

Arī dramaturgs, aktieris, režisors Kārlis Anitens norāda: “No vienas puses, man ir jāpabaro sava ģimene un tiem, kas varbūt internetā saka, nu jā, jūs, radošie, ejiet strādāt. Nu, pirmkārt, es esmu strādājis visu laiku, esmu maksājis nodokļus. Ja pat man ir jāiet zemkopībā, celtniecībā vai tirdzniecībā, es to varu izdarīt. Es esmu audzis laukos, un es māku lauku darbus, tas mani nebaida,

bet mani baida kas cits – vai pēc trim, četriem, pieciem, neviens mēs nezinām, pēc cik mēnešiem, būs, kam atgriezties.”

Izstrādāti kritēriji dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu saņemšanai visām nozarēm

Pagājušajā nedēļā Latvijas pasākumu producentu asociācija un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācija, nosūtot vēstuli, lūdza valdību nozari atzīt par “Covid-19” krīzes tiešu upuri. Tapusi arī nozares uzņēmumu aptauja, aplēsti dīkstāves zaudējumi, proti, tuvāko divu mēnešu laikā nozare ieņēmumos zaudēšot vismaz 10 miljonus eiro.

Latvijas Pasākumu Producentu Asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis skaidro: “Mums ir aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību ar vienu Ministru kabineta rīkojumu pasākumu organizatoriem šobrīd ir aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību. Līdz ar to mums bija vēlme, lai mēs tiktu izcelti no kopējā fona, lai mūs sadzird un saprot, ka jārīkojas ātri.”

26. martā valdība apstiprinājusi kritērijus dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu saņemšanai ikvienas nozares uzņēmumam līdz trim gadiem.

Valdība vienojusies par atbalstu uzņēmumiem, kuru apgrozījums krīzes dēļ krities par 30%, bet atsevišķos gadījumos – par 20%, salīdzinot ar situāciju 2019. gada martā.

Mūzikas nama “Daile” direktore Anda Zadovska valdības kritērijus neuzskata par atbilstošiem, skaidrojot, ka kultūras jomā lieli pasākumi krasi ietekmē apgrozījumu konkrētos mēnešos.

“Jo tur jāskatās katrs gadījums individuāli, jo mums ir tā specifika, ka, piemēram, Ances Krauzes, Raimonda Paula jauno programmu mēs tieši šī gada marta sākumā aizvedām uz lielajām koncertzālēm,” atzīmē Zadovska. “Nu es ļoti ceru, ka mūsu gadījumu izskatīs individuāli, jo mēs tiešām esam godīgi nodokļu maksātāji. Varbūt lai nosauktu kādu ciparu – no pagājušā gada sākuma līdz šī gada februāra beigām esam valstij nomaksājuši 250 000 aptuveni nodokļos, tas ir, vidēji 20 000 mēnesī.”

Pašnodarbināto un autoratlīdzību saņēmēju atbalsts vēl neskaidrs

Arvien Ministru kabinetā nav skatīts jautājums, kā dīkstāves laikā atbalstīt radošos cilvēkus, kuriem ir pašnodarbinātā statuss.

Pianists Vestards Šimkus stāsta: “Nākas secināt, ka kultūras jomā strādājošie pret šādām “force majeure” situācijām faktiski nav pasargāti īsti nekādā mērā, ja vien viņi nestrādā algotu darbu. Arī es esmu brīvmākslinieks, pašnodarbinātais, kas ikdienas iztiku veido no koncertu honorāriem un līgumdarbiem.”

Kultūras ministrija iepriekš izstrādāja kritērijus, pēc kādiem būtu nozares dīkstāves periodā atbalstāmi radošie cilvēki.

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš uzsver: “Šie noteikumi attieksies uz pilnīgi visiem pašnodarbinātajiem, kuriem ir iestājusies dīkstāves situācija, un mēs ļoti ceram, ka mums izdosies nākamnedēļ tikt līdz Ministru kabinetam un panākt, ka tie sāk strādāt.

Kultūras nozarē mēs esam rēķinājuši, ka šādi cilvēki pēc VID datiem ir nedaudz virs tūkstoša.

Šim risinājumam ir jābūt samērīgam ar to atbalstu, kas tiek sniegts citiem uzņēmējdarbības veicējiem, tie ir 75% no iepriekš gūtajiem ieņēmumiem, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.” Viņš arī atklāj, ka atbalstu saņemt varēšot divus mēnešus.

Grupas “The Sound Poets” mūziķis Jānis Aišpurs skaidro, ka arī mūziķi grupā darbojas kā pašnodarbinātie:

“Mums ar grupu gan ir uzņēmums, bet tik un tā mēs esam arī pašnodarbinātie, jo viens ir mūsu ienākumi kā mūziķiem, ir grupas veidotie pasākumi, koncerti, gan arī katrs no mums piedalās vēl kādos citos projektos vai kā solo mākslinieks. Un tad mēs slēdzam autoratlīdzības līgums un viss, mēs saņemam autoratlīdzību.”

Šī brīža risinājums mūziķim esot tāds pats kā citiem Latvijā – nogaidīt, dzīvot no iekrājumiem un minimizēt izdevumus.

Jānis Aišpurs

Arī grupas “Dagamba” mūziķis Valters Pūce atklāj – pagaidām zināms drošības spilvens esot, bet jebkuri iekrājumi kādā brīdī beigsies: “Tādēļ mēs ļoti gaidām valsts pabalstu.”

Tikmēr mūzikas nama “Daile” direktore Anda Zadovska norāda: “Runājot par to valsts pabalstu, tas viss ir ļoti brīnišķīgi, ka valsts saka, mēs jūs pabalstīsim mums ir miljardi, bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka valsts – tas jau nav nekāds cilvēks ar personas kodu, tas ārējais parāds, kas tagad ir aizņemts, viņš jau būs jāatdod mums, nodokļu maksātājiem un tā, kā es gribētu vērst uzmanību uz to, ja mēs vairāk nebūsim, tad ir jautājums – kas šo parādu atgriezīs un kas to nodokļu budžetu pildīs.”

Mākslinieki meklē alternatīvus veidus, kā sasniegt skatītāju

Atrodoties piespiedu dīkstāvē, mākslinieki meklē alternatīvus veidus, kā sasniegt skatītāju. “Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle skaidro:

“Man liekas, ka mums pašlaik ir milzīgs uzdevums domāt par to, kādā veidā piekļūt skatītājam ar pilnīgi citādākiem veidiem, kā iepriekš. No otras puses, teātris ir ļoti, ļoti dzīva māksla.

Un dzīvais ir tas, kas mūs visvairāk aizkustina, kur mēs no dzīvās mākslas mēs arī ļoti bieži varam iegūt vislielāko katarsi, un tas mums, māksliniekiem, ir ārprātīgi liels izaicinājums, kādā veidā arī nedevalvēt šīs dzīvās mākslas vērtību, pārslēdzoties uz kaut ko pavisam citādāku.”

Piemēram, interneta tiešraidē no Liepājas kultūras nama “Wiktorija” nedēļas vidū skatītājiem bija iespēja vērot Goda teātra izrādi “Bļitka”. Pirms tam līdzīgs eksperiments, tiešraidē straumējot grupas “Līvi” koncertu.

Pasākumu režisore un producente Maija Kalniņa atzīmē: “Tieši “Līvu” koncerts bija tas, kas parādīja, ka cilvēkiem ir ļoti svarīgs “šeit un tagad moments”, jo “Līvu” koncerts bija kā dāvana Liepājai un liepājniekiem visā pasaulē dzimšanas dienā, un, ievērojot spēles noteikumus, ka skatītāji nevar būt klātesoši, tika nolemts to rādīt tiešraidē, un neviens no mums nebija paredzējis, ka būs tik liela atsaucība un cilvēki būs tik priecīgi redzēt, un tas arī rosināja domāt tālāk, ka, iespējams, ka varam šajos laikos ne tikai sēdēt, skatīties ziņas un šausmināties, bet arī to, kas mums ir jādara un arī izdzīvot. Tāpēc mēs šodien pārdodam biļetes.”

Aktieris Kaspars Gods uzskata, ka klātienes kultūras pasākumu piedāvāšana tiešraidē būs saistošs piedāvājums arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Viņš skaidro: “Visi zina, ka pēdējās izrādes ir parasti izpārdotas un arī ekskluzīvi koncerti.

Šī ir normāla piekabe, ko var piekarināt klāt jebkuram pasākumam un pārdot biļetes visiem, kas to grib redzēt.”

KONTEKSTS:

Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti