Kultūras ziņas

Kora "Sõla" diskotēka "Esi reāls!"

Kultūras ziņas

Sākas īsfilmu festivāls "2Annas"

Neatkarīgais teātris "Skatuve". In Memoriam

Neatkarīgais teātris «Skatuve» pamet telpas un beidz pastāvēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Neatkarīgais teātris “Skatuve” Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, beidz pastāvēt. Teātra telpas, kas pieder pašvaldībai, jau daudzus gadus ir bēdīgā stāvoklī, bet teātrim, kas nomā telpas, naudas remontam nav. Tādēļ ir panākta vienošanās par “Skatuves” telpu atbrīvošanu.   

Gandrīz trīs gadu desmitus pēc dibināšanas teātra “Skatuve” ēra ir noslēgusies. 1991. gadā Maskavas forštatē bijušā kinoteātra “Daina” telpās ierīkotais neatkarīgais teātris bija viens no vecākajiem Latvijā. Vēl senāka bija tikai “Kabata”.

“Skatuves” mamma visus šos gadus bija režisore Anna Eižvertiņa, kuru LTV satika teātra telpās dienā, kad bija ieplānota to nodošana pašvaldībai, kas ir telpu juridiskais īpašnieks.

Teātrim bija iekrājies parāds par telpu nomu, tāpēc pašvaldība līgumu nepagarināja.

“Es esmu piekususi, tas ir viens no iemesliem, kāpēc es vācos ārā. Otrs iemesls – pašvaldībai ir vajadzīga nauda, viņi šo māju pārdos izsolē. Vai te ir teātris, vai kaut kas cits, nezinu, kas te būs, neko nezinu. Gan jau būs labi, mēs vienkārši dalām mantu tagad,” sacīja Eižvertiņa.

“Es otrreiz kapitālo remontu pacelt nevaru savos gados un ar savu pensiju. Līgumu ar mums nepagarināja, un ar to arī viss beidzās,” atzina Eižvertiņa.

Savulaik šajā teātrī profesionālās gaitas sāka aktieri Kaspars Znotiņš, Indra Roga, Dita Lūriņa, Baiba Broka un Mārtiņš Meiers. Un “Skatuvei” bija būtiska loma Latvijas teātra asinsritē.

“Arī jaunajiem režisoriem tas bija placdarms, kur arī Regnārs Vaivars ir iestudējis, arī Džilindžers, ja es nekļūdos,” norādīja teātra kritiķis Atis Rozentāls.

“Tas ir bijis teātris ar tādu ļoti konsekventu programmu. [..] Mērķis iestudēt kaut ko tādu, kas latviski līdz šim nav bijis tulkots vai arī bijis ļoti sen un nav rādīts gadu desmitiem. Tā bija tāda ļoti nopietna misija, ko šis teātris bija uzņēmies,” sacīja Rozentāls.

“Tāpat es domāju, ka nevar noliegt to, ka jaunajiem māksliniekiem bija ļoti nozīmīgi sevi parādīt tajā brīdī, bet tad ir jautājums, kāpēc tomēr laika gaitā, situācijai mainoties, šī plūsma no “Skatuves” aizvirzījās nost, jaunie režisori drīzāk izvēlējās citus teātrus, nevis “Skatuvi”, un pēdējie gadi ir tādi, ka faktiski izrādes tur vairs nenotika,” piebilda Rozentāls.

Teātra kritiķis Atis Rozentāls atminas, ka “Skatuves” telpas nekad nav varējušas lepoties ar izcilu tehnisko stāvokli un ka pirms izrādēm derēja uzvilkt vilnas zeķes vai uz mākslas baudīšanas brīdi mēteli atstāt mugurā. Tāpat varot diskutēt par šīs vietas piemērotību teātrim vispār, tomēr tas “Skatuvei” piešķīris zināmu alternatīvismu.

“Protams, ka ļoti svarīgi, ka tā bija Maskavas forštates, Latgales priekšpilsētas kultūrtelpa. No tāda viedokļa arī tas ir zaudējums, bet pēdējie gadi jau bija faktiski tādi, ka šī ēka jau bija ārpus šīs aprites, tur nenotika publiski pasākumi, tur varbūt notika kaut kādi aktiermeistarības kursi, bet izrādes tur nerādīja.

Un tas ir jāatceras, ka šinī gadījumā tā trauksme bija jāceļ mazliet agrāk, un bija kādam jājautā Annai Eižvertiņai – kā mēs tev varam palīdzēt,” sprieda Atis Rozentāls.

Pirms piedāvājuma par Tabakas fabrikas telpām kādu laiku “Skatuves” pārņemšanu apsvēra arī Latvijas Kultūras akadēmija, taču pārāk neatšķetināmi izrādījās juridiskie šķēršļi. 

“Mēs mēģinājām, mēs piesaistījām Rīgas domi, izpilddirekciju, [..] visādos veidos mēs mēģinājām pārņemt, bet – viena lieta, ka mēs ar saviem finanšu līdzekļiem to nevarētu rekonstruēt, tas ir pārāk izpuvis, un apkures sistēma tur nepieciešama. Rīgas dome bija solījusi mums līdzekļus, ka varētu to izremontēt un tad pēc tam maksātu komunālos, visu, kas ar uzturēšanu saistīts,” stāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.

“Tur apkārt ir īpašnieki [..] Tās īpašuma attiecības ir tik sarežģītas. Mēs pret Rīgas domi neiesim un līdzekļus neieguldīsim juridiskās lietas sakārtošanā,” norādīja Muktupāvela.

“Uztveriet to kā loģisku lietu, jo kaut kas piedzimst, kaut kas izaug un kaut kas nomirst,” aicināja teātra “Skatuve” direktore un mākslinieciskā vadītāja Eižvertiņa.

 “Ir izaudzinātas vairākas aktieru paaudzes, arī režisori, kas izgājuši cauri šai mājai, un es uzskatu, ka es savu darbu esmu padarījusi un nu varu atpūsties,” viņa piebilda.

Kaut arī Rīgas pilsētas būvvalde, pamatojoties uz ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, līdz konstatēto defektu novēršanai rekomendē atturēties no visu teātra telpu tālākas ekspluatēšanas, Rīgas pašvaldība “Skatuves” telpas plāno izsolīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti