Dienas ziņas

J. Radzeviču atstādina no RD izpilddirektora amata

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcels uz gadu

Skolēnu dziesmu un deju svētkus Covid-19 dēļ atliek par gadu

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tiks pārcelti uz nākamā gada vasaru, otrdien paziņoja izglītības un zinātnes ministre, svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa precizēja, ka tie paredzēti 2021. gada 5. - 11. jūlijā.

ĪSUMĀ:

  • Skolēnu dziesmu un deju svētki pārcelti uz nākamā gada jūliju Covid-19 izplatības un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ.
  • Tā kā mediķi un policisti nodarbināti cīņā ar Covid-19, nevarētu nodrošināt īstus svētkus.
  • Repertuārā varētu būt izmaiņas, varēs piedalīties arī topošie absolventi.
  • Ministre pārliecināta, ka nauda svētkiem nākamgad būs.
  • Svētku rīkotāji līdz mācību gada beigām sola detalizētu informāciju; skolēnus aicina izmantot platformu "Tava klase".
  • Mežaparka Lielajā estrādē būvniecības darbi turpinās, tos plānots pabeigt līdz šī gada 18. jūnijam.
  • Bērni par svētku pārcelšanu noskumuši.

Svētkus pārcels

Šuplinska norādīja, ka lēmums pieņemts, izvērtējot visus iespējamos riska faktorus – gan medicīniskos saistībā ar Covid-19, gan to, ka ārkārtējās situācijas dēļ pārtraukti koru un deju kolektīvu mēģinājumi.

"Svētku rīkošanā svarīgākais ir sabiedrības, jo īpaši dalībnieku drošības jautājums. Covid-19 neprognozējamā epidemioloģiskā attīstība un ārkārtējā situācija Latvijā un pasaulē ievieš būtiskus ierobežojumus un izmaiņas visās sabiedrības funkcionēšanas jomās. Rīcības komiteja šodien pieņēma vienprātīgu lēmumu pārcelt svētkus uz nākamā gada vasaru, ņemot vērā gan medicīniskos, gan cilvēkresursu, gan organizatoriskos aspektus, tajā pašā laikā respektējot dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktības nozīmi. Ceram, ka šī ziņa neskumdinās potenciālos dalībniekus, bet ļaus noskaņoties svētkiem ar jaunās izglītības platformas "Tava klase" starpniecību. Tā būs iespēja izdejot un izdziedāt arī dziesmu un deju svētku repertuāru," sacīja Šuplinska.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, ģenerālis Artis VelšsMāra Rozenberga

    Ministre uzsvēra, ka visi iesaistītie piekrituši pārcelt svētkus uz nākamo gadu. Svētku operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs uzsvēra, ka mediķu un policistu prioritāte pašlaik ir cīņa ar Covid-19. Tādējādi nebūtu iespējams kvalitatīvi sagatavoties svētkiem, lai tie būtu droši.

    "Pārcelšana nepieciešama, lai varētu kvalitatīvi, nesteidzīgi, profesionāli sagatavot svētkus, lai tie tiešām būtu svētki," uzsvēra Velšs.

    Finansējums būs

    Ministre norādīja, ka, pārceļot svētku norisi, tiks iezīmēta arī tiem vajadzīgā nauda nākamā gada budžetā. "Finanšu ministrija apliecināja, ka līdzīgi kā vēlēšanas arī dziesmu svētki ir likuma sastāvdaļa," sacīja Šuplinska. Viņa tādējādi ir pārliecināta, ka finansējums nākamā gada dziesmu un deju svētkiem būs. Ministre vēl nevarēja atbildēt, kā šis izmaiņas ietekmēs nākamos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, bet pauda cerību, ka svētki nākotnē notiks jau paredzētajos laikos.

    "Uz šo brīdi piešķirti 4,7 miljoni dziesmu svētku norisei. Un šajā brīdī tiek apkopota informācija gan par skatēs iztērēto, gan par to, kas mākslinieciskā repertuāra vajadzībām jau ir izmantots, un tiek lēsts, ka īstenībā šī summa varētu būt ap 200 000 eiro," par finansēm pastāstīja Šuplinska.

    Dziesmu svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns atzina, ka saturiskajā programmā ir iespējams izmaiņas, lai bērniem būtu interesanti, kā arī svētku repertuārs nezaudētu aktualitāti. Tajā pašā laikā paredzēts, ka arī skolēni, kuri šogad absolvēs pamatskolu vai vidusskolu nākamgad varēs piedalīties svētkos, ja vēlēsies.

    Svētku izpilddirektore Bērziņa pieļāva, ka daļai deju kolektīvu, kuri sniegumu skatēs jau parādījuši, tas nākamgad vairs nebūs jādara. Līdz mācību gada beigām viņa sola detalizētu informāciju par plāniem.

    "Svētku rīkotāju komanda jau ir uzsākusi darbu, lai precizētu ar svētku pārcelšanu saistītos organizatoriskos jautājumus. Dziesmu un deju svētki ir milzīgs mehānisms ar daudzām būtiskām sastāvdaļām – mākslinieciskās programmas un to aktualitāte pēc gada, skašu rīkošana un nolikumi kontekstā ar svētku pārcelšanu, valsts dotācijas pārdale, norišu vietu pieejamība un citi. Visus procesā iesaistītos par detaļām informēsim līdz mācību gada noslēgumam. Šobrīd vēlos pateikties visiem dalībniekiem, kas cītīgi gatavojušies svētkiem –

    līdz šim skatēs redzētais pārliecina ar augsto māksliniecisko sniegumu, pedagogiem, vecākiem, pašvaldībām un rīkošanā iesaistītajiem par līdz šim paveikto," sacīja Bērziņa.

    Koncerta “Dziesmubērns” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols par svētku rīkotāju pieņemto lēmumu un saviem turpmākajiem plāniem pastāstīja: “Katrā ziņā repertuāru pielāgosim tā, lai tās būtiskākās vērtības mums paliek, un, ja gadījumā būs kādas dziesmas, ko mēs gribētu pamainīt, vai varbūt kādas aktualitātes, kas ir uz nākamo gadu, tad mēs tādas varam paspēt šobrīd iekļaut.

    [..] Tā kā mūsu koncepcijas pamatā ir dziesmu bērns, viņš nekur nepazudīs, jo bērni dziedās, gatavosies, mūsu inovatīvais jauninājums, kas būtu uz šiem dziesmu svētkiem, ar ko arī šis Mežaparka koncerts būtu īpašs, ir Mežaparka atjaunotā Lielā estrāde, ko varbūt būtu iespējams vēl pa gadu vēl vairāk sakārtot, uzlabot.”

    Estrāde top

    Tikmēr svētku norises vietā darbi turpinās, un būvnieki ir apņēmības pilni darbus Mežaparka Lielajā estrādē

    pabeigt līdz šī gada 18. jūnijam.

    Pilnsabiedrības "LNK, RERE" projekta direktors Valdis Koks Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka būvnieku darbu svētku rīkotāju lēmums neietekmē:Mēs koncentrējamies uz saviem darbiem un līgumu, un turpinām darbus veikt pilnā apjomā, kā līdz šim. Procentuāli droši vien varētu teikt, ka ir ap 9-10% palikuši darbi, kas veicami šajā mūsu līguma apjomā.”

    Līdz ar svētku pārcelšanu aktuāls ir jautājums arī par Mežaparka estrādes rekonstrukcijas otro kārtu, kas savulaik speciāli tika sadalīta divās daļās, lai nebūtu jāpārceļ šā gada skolēnu svētki. Rīgas domē Latvijas Radio norādīja, ka pirmās daļas darbi tiks pabeigti termiņā līdz šai vasarai, bet arhitekti un būvnieki plāno, ko no otrās daļas varētu pabeigt nākamā gada laikā. Taču pašlaik nav skaidrs, vai tam būs finansējums.

    Kā sola pasūtītāji – visu posmu rekonstrukcijas gala termiņš paliek nemainīgs, un tas ir 2023. gads.

    Bērni noskumuši

    Rīgas Teikas vidusskolas skolēnu tautas deju ansambļa "Skabardzēni" vadītāj Rūta Lauce pastāstīja, ka bērni par svētku pārcelšanu ir ļoti noskumuši.

    "Vecākie bērni sūta emoji sejiņas – skumīgas sejiņas, ar asarām. Tā mēs laikam arī jūtamies," pastāstīja Lauce.

    Par skolēnu šī gada gaidītāko svētku pārcelšanu uz nākamo vasaru deju kolektīva bērni un vadītāja uzzināja, skatoties LTV otrdien pārraidīto preses konferenci.

    "Tā otra sajūta ir briesmīga. Nu, tāda pat emocionāla, jo divus gadus tika ieguldīts darbiņš un ar bērniem ir strādāts, ar veselām sešām grupām ir strādāts. Bērniem ir daudz stāstīts, daudz mācīts, ir ieguldīts neizmērojams darbs," stāstīja Lauce.

    Skates Rīgas deju kolektīviem bija ieplānotas pagājušajā piektdienā un aizvadītajās brīvdienās. Teikas vidusskolas bērni tās ļoti gaidījuši. "Gatavi bijām, atlika vēl pēdējās astītes, blūzītes un bruncīšiem pēdējās pogas piešūt," sacīja Lauce.

    "Man ir diezgan žēl. Mēs esam strādājuši jau divus gadus pie šiem svētkiem un ir saprotams, ka ir pieņemts pareizais lēmums!" Ar sapratni un reizē vilšanos atbildīgo amatpersonu lēmumu uzņem arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktā kora dziedātāji. Viņu vidū arī 11. klases skolniece Dārta Cīrule.

    "Ir jau bijuši modulēšanas koncerti, ir dzirdēts, cik labi tas viss kopā skan, tāpēc negribas to visu palaist vējā," sacīja skolniece.

    Ieva Bērziņa, kura Rīgas Kultūru vidusskolā vada folkloras kopu "Krulla", un bērnu un jauniešu centrā "Laimīte" - folkloras kopu "Ciguzis" uzskata, ka līdz vasari iekavēto tik un tā neatgūtu.

    "No vienas puses, protams, ir bēdīgi, jo esam gatavojušies, un tas ir liels notikums. No otras puses, tas fons, kas ir sabiedrībā un visā pasaulē, ir daudz satraucošāks. Manuprāt, tas, ka svētki tiks svinēti nākamgad, ir adekvāts un pareizs lēmums. Visiem no mums ir kļuvis mierīgāk.

    Ja līdz šim mums visiem bija jautājums – kā nu būs, ko nu darīs, kā nu ķers un sagrābs, kad atgriezīsimies tiešajā mācību procesā, tad tagad ir skaidrs, ka īsti kur skriet nav.

    Ir drīzāk jāuztur bērni pie moža garastāvokļa un jābūt ar viņiem kontaktā. Ir jārūpējas, lai viņi neizsamistu šajā brīdī, kad pasaulē daudz pozitīvu lietu nenotiek. (..) Jebkurā gadījumā man ir daudz svarīgāk, ka mana un manu audzēkņu ģimenes, draugi un paziņas veiksmīgi pārdzīvo šo koronavīrusa krīzi. Kad tas būs garām, tad svinēsim svētkus," sacīja Bērziņa.

    KONTEKSTS:

    Latvijā pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums apstiprināts 2. martā. Slimības izplatības ierobežošanai Latvijā no 13. marta līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne dažādu ierobežojumu, tai skaitā atcelti visi publiskie un kultūras pasākumi.

    Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 izplatības ierobežošanai tika pārtrauktas arī jūlija sākumā plānoto XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku skates, konkursi, kopmēģinājumi un citi pasākumi.

    XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānota no 6. līdz 12. jūlijam.

    Dziesmu svētku organizatori iepriekš uzsvēruši, ka lēmumā par svētku norisi svarīgākā būšot sabiedrības drošība. Zināms arī, ka svētku rīkotāji strādāja pie trīs rīcības scenārijiem – svētku norise kā plānots, svētku pārcelšana uz vēlāku laiku šovasar un svētku pārcelšana uz tālāku nākotni –, kuru īstenošana atkarīga no ārkārtējās situācijas attīstības.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Dziesmu un deju svētki
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti