Kultūras ziņas

Sveicam Maiju Einfeldi un Paulu Dambi!

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Lielā Mūzikas balva 2019. Post scriptum

Lielās mūzikas balvas laureātu un žūrijas pārdomas pēc ceremonijas

25. februārī aizvadīta augstākā valsts apbalvojuma mūzikā svinīgā ceremonija un sadalītas Lielās mūzikas balvas. Laureāti priekā par balvu saņemšanu jau domā par tālāk darāmo, bet tikmēr žūrijas pārstāvji pēc ceremonijas norāda, ka šogad Lielā mūzikas balva parāda muzikālās dzīves attīstības tendences.

Komponistu Maijas Einfeldes un Paula Dambja devums mūža garumā novērtēts ar mākslinieka Armanda Jēkabsona darināto sudraba statueti.

Pārējo balvas laureātu vārdus uzzinājām svinīgās ceremonijas laikā Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Saksofonists Aigars Raumanis, kuru žūrija atzinusi par “Gada jauno mākslinieku”, pēc balvas saņemšanas teica: “Es domāju, ka tas nebija tik svarīgi, vai nosauc manu vārdu, uzvārdu šeit, jo mēs visi trīs, kas bijām nominēti, esam ļoti labi tajā, ko mēs darām, un neatkarīgi no tā, vai mēs balvu dabūjām vai nedabūjām, mēs turpināsim darīt.” Uz jautājumu, kas jaunajam māksliniekam ir nākamais, uz ko tiekties, viņš atbildēja:

""Grammy" būtu ļoti jauki.”

Ērģelniece Iveta Apkalna balvu ieguva kategorijā “Gada koncerts” par solokoncertu 27. jūlijā, ar kuru tika atklātas jaunās Ventspils koncertzāles “Latvija” ērģeles. Viņa uzsvēra: “Ventspils ērģeles ir pelnījušas šo balvu. Es patiešām vēlētos nogriezt [no balvas] pa gabaliņam katram “Klais” firmas darbiniekam un arī jaunās koncertzāles “Latvija” ideālistiem, kas ticēja un būvēja. Mēs cēlām, cēlām un uzcēlām. Katrai balvai ir nedaudz citādāks svars, nozīme un arī virzītājspēks. Tāpēc man šķiet – balvu nevar būt par daudz.

Balvu par izcilu darbu ansamblī ieguva otrs ērģelnieks – šī gada laureāts Aigars Reinis. Atskatoties uz pērn sasniegto, mūziķis atzīmēja: “Gads iesākās, sākot Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas 150-gadi, ļoti apjomīgs projekts, un reizē arī Rīgas Doma mūzikas organizatora pienākumi, tā kā darba tiešām bija ļoti, ļoti daudz, sarežģīti, grūti, bet šobrīd tāpēc laikam esam pie tās balvas tikuši.”

Balvu “Gada jaundarbs” ieguva Gundega Šmite par darbu “Rītausmas dieve Ēosa”. Komponiste atklāja: “Šī ir mana pirmā nominācija un uzreiz arī  balva, un

vienmēr es esmu skatījusies šo balvas pasniegšanu ar tādu ļoti lielu pietāti un cieņu, un vienmēr esamu domājusi – šī statuete ir tik skaista un kādreiz gribētos to dabūt.”

Par izcilu sniegumu gada garumā balvu piešķīra Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO). LNSO direktore Indra Lūkina pēc balvas saņemšanas uzsvēra: “Tāds milzīgs prieks par to, ka tas ir tāds ilgtermiņa novērtējums, tas nav tikai viens koncerts, kas arī ir brīnišķīgi, bet tas ir tieši orķestrim, ja tā var teikt mākslā, bet par lielu darbu.”

Savukārt diriģents Ainārs Rubiķis, kurš balvu saņēma par izcilu interpretāciju, teica: “Es pateicos, ka mēs, mūziķi, tiekam novērtēti un, kā arī prezidenta kungs teica, Latvija ir mūzikas lielvalsts. Un tas būtiskākais, ka prezidenta kungs ir runājis, tauta ir dzirdējusi un Latvijas Televīzija ir ierakstījusi, un mēs, mūziķi, turēsim viņu pie vārda.”

Kategorijā “Gada uzvedums” balvu saņēma Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā, kas februāri ieguva arī sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” mūzikas kategorijā. Režisore Laura Groza-Ķibere atzīmēja: “Man liekas, ka te konteksts ir brīnišķīgs ar to, ka īsā laika posmā viena balva tika deleģēta no skatītājiem un otra ir profesionālas žūrijas vērtējums, un laikam reti tā sanāk, jo ne vienmēr iestudējumos žūrijas vērtējums sakrīt ar skatītāju vērtējumu.

Man ir tiešām laime pilnīga.”

Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" pēc ceremonijas pārdomās dalījās arī žūrijas pārstāvji Andris Vecumnieks un Armands Znotiņš, kā arī Daina Markova, kura darbojas žūrijā, kas izvērtēs 2020. gada mūzikas notikumus.

"Vienmēr Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija ir notikums. Vienmēr pēc tam mums ir, par ko runāt. Vienmēr uzjundās jautājumi, kāpēc šie un kāpēc tie un ne citi laureāti. Tas ir, man liekas, ļoti normāls process, jo patiešām tā muzikālā kvalitāte, tas radošais piedāvājums Latvijā ir ļoti plašs. Es domāju, žūrijā tiešām bijis ļoti  grūti izvēlēties," uzskata Daina Markova.

"Es personīgi esmu ļoti priecīga par Aigaru Raumani, viņš man ārkārtīgi patika un ārkārtīgi patika arī Platona Buravicka skaņdarbs. Piemēram, par Ivetu Apkalnu es esmu ļoti priecīga. Domāju, ka Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris arī patiešām pelnīti saņēma balvu, ļoti daudzas interesantas aktivitātes notika pagājušajā gadā, gan tagad arī uz priekšu notiek," vērtēja Markova. "Protams, arī par operu esmu priecīga. Esmu priecīga, ka bija divi iestudējumu izvirzīti."

"Mums kā žūrijai, kas nominēja 21 muzikālo notikumu, māksliniekus, vismaz man personiski nav kauns ne par vienu no nominantiem,

to es gribu pateikt, ka tā tiešām ir kvalitāte, turklāt, manuprāt, pietiekami daudzveidīga un raiba Latvijas mūzikas dzīves pārskatāmība radās," atzina Andris Vecumnieks.

"Es gribētu pateikt, ka Mūzikas balvas pasniegšana, tas tiešām ir notikums, par ko visi runā. Tikai es būtu priecīgs, ja runātu nevis nedēļas garumā, bet runātu nepārtraukti intensīvi visa gada garumā, tad iespējams, tieši mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā nekoncentrētos visāda veida politiskās un sociālās problemātikas risinājums, kas, starp citu, ir neatņemama Lielās mūzikas balvas sastāvdaļa, kopš vispār viņa eksistē," turpināja Vecumnieks.

"Man personiski ļoti interesanti šķita, ka arī šī Lielā mūzikas balva, atšķirībā no pagājušajām, parāda muzikālās dzīves attīstības tendences.

Piemēram, pagājušajā gadā balvu ieguva trīs klarnetisti, taču šogad divi ērģelnieki.

Un tas jau parāda, kas ir uzmanības centrā un kur ir, kur ir bijusi kvalitatīva izaugsme," analizēja Armands Znotiņš.

"Tāpat arī iepriekšējos gados, jau skatoties diezgan senu pagātni, kādreiz savā starpā konkurēja Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Radio koris, bet tagad mēs redzam, ka akcents ir pārvirzījies uz instrumentālās mūzikas pusi un daudz lielāka cerība saņemt nomināciju un balvu ir vai nu "Sinfonietta Rīga", vai Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim," pārlūkoja Znotiņš.

"Šī balva parāda, ka Nacionālais simfoniskais orķestris pēdējo gadu laikā ir sistemātiski uzaudzējis prestižu,

nonākot šogad beidzot līdz tādai situācijai, kā arī orķestra koncerti Lielajā ģildē izpārdoti tikpat lielā mērā kā "Sinfonietta Rīga" koncerti. Tas pats attiecas arī uz repertuāru. Galu galā Aināra Rubiķa balva nebūtu iespējama bez Nacionālā simfoniskā orķestra spilgta snieguma, savukārt Gundegas Šmites iegūtā balva nebūtu iespējama bez tā, ka tieši orķestris un diriģents viņu uzrunāja, domājot, ka nepieciešams kāds latviešu komponistu jaundarba pirmatskaņojums."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti