Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Sāremā: No Covid-19 epicentra līdz drošākajai vietai Igaunijā

Latvija neseko Lietuvas boikotam pret Astravjecas AES

Latvija neseko Lietuvas boikotam pret Astravjecas AES

“Jūs esat mūs pārdevuši Maskavai par mūsu dzīvības cenu!” Tik skaudru pārmetumu Latvijai ir veltījis viens no Lietuvā pazīstamiem opozīcijas politiķiem, komentējot Latvijas atteikšanos boikotēt elektrības piegādes no Baltkrievijā jaunuzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES). Lietuvas premjers norāda, ka necentīsies izlauzt mums, saviem kaimiņiem, rokas. Savukārt Latvijas politiķi skaidro, ka pilnībā izprot Lietuvas bažas par būvi un lietuviešus atbalsta, taču pievienošanās Lietuvas pozīcijai nozīmētu pārāk nopietnus zaudējumus Latvijas interesēm. Kompromisa meklējumi vēl arvien notiek. 

ĪSUMĀ:

  • Latvija atsakās boikotēt elektrības piegādes no Astravjecas AES.
  • Lietuvas iedzīvotāji uztraucas par netālu no robežas esošo būvi.
  • Aktīvisti protestē pie Latvijas vēstniecības Lietuvā, sakot, ka Latvija rīkojas Krievijas interesēs.
  • Vēstnieks Bērziņš uzskata, ka protestus raisa vēlēšanu tuvums.
  • Rinkēvičs stāsta, ka atbalsts Lietuvai negatīvi atsauktos uz Latvijas interesēm.
  • Lietuvas ārlietu ministrs prognozē kompromisu, lai būtu kopīgs viedoklis.
  • Eksperts uzskata, ka vienošanās būs tikai pēc Seima vēlēšanām.
  • Latvijas pozīcija ir nodrošināt to, lai Astravjecas AES ir pēc iespējas drošāka.

No Astravjecas AES līdz Viļņai ir aptuveni 50 kilometri, bet līdz tuvākām apdzīvotām vietām Lietuvas pusē - ap 30 kilometru. Ziņa, ka kodolreaktors jau augustā varētu tikt iedarbināts, iedzīvotājiem ir ļoti aktuāla.

"Agrāk mūsu varai vajadzēja par to domāt. Tad, kad vēl tikai projekts bija. Tagad ir jau par vēlu, kad jau viss uzbūvēts," uzskata vietējā iedzīvotāja Jūlija. Tādās pašās domās ir Staņislavs: "Te neko jau vairs nevar izdarīt. Ko tad mēs [Baltkrievijas prezidentam Aleksandram] Lukašenko varam padarīt? Viņš jau būvē to uz savas zemes."

Savukārt Viktoriju Astravjecas AES nebaida: "Mums jau pašiem savulaik bija atomstacija, un kaut kā jau ar to sadzīvojām."

Vairāk kaislību ir Viļņā, kur šonedēļ piketētāji pulcējās pie Lietuvas Valsts prezidenta pils. Un vēl pirms tam ļoti neparasti bija redzēt lietuviešus piketējam pie Latvijas vēstniecības. Viens no organizatoriem ir Seima opozīcijas deputāts Žigimants Paviljonis, kurš ir arī starp dibinātājiem pret Astravjecas AES vērstajai nevalstiskajai organizācijai. Notiekošajā tā saskata Kremļa plānu, ko atbalsta arī Latvija, un tādējādi Latvija sekmē bīstamā projekta tapšanu.

"Baltkrievijā nav ekspertu, kas var Lukašenko pateikt: "Zini, nebūvē tā!" Viņi neievēro ļoti daudz minimālo rekomendāciju. Saprotiet, mums tagad nav svarīgāka jautājuma.

Man pašam ir četri bērni. Un viņi man jautā: "Kas notiks, tēvs, ja kaut kas atgadīsies?" Un es nezinu, ko lai viņiem atbild.

Jo Viļņa – tā ir puse no Lietuvas.  Attālums ir tāds, ka mēs neko nevarēsim izdarīt, ja kaut kas slikts notiks!" stāstīja Paviljonis.

Viņš uzskata, ka Latvija palīdz Krievijas interesēm, neprotestējot pret Astravjecas AES.

"Es domāju, ka Putins strādā uz Rīgu. Tas, ko jūs darāt, tās ir Krievijas intereses. Un mēs jums gribam nodot šo vēsti, lai jūs saprastu, ka tad, kad mums būs vēlēšanas un mēs nonāksim pie varas, visai tautai būs tiks slikts stereotips par latviešiem,

kuri mūs vienkārši ir pārdevuši Maskavai! Un esat to izdarījuši par mūsu dzīvības cenu!" sacīja aktīvists.

To, ka brāļi lietuvieši piketē zem Latvijas vēstniecības logiem, vēstnieks Indulis Bērziņš uztver vienkārši kā demokrātijas izpausmi.

"Šajā ielas pusē bija sapulcējušies 20 demonstranti jeb piketa dalībnieki, un policija pirms tam viņus pieklājīgi palūdza pāriet ielas otrajā pusē, kas arī notika. Šeit nebija nekādu konfliktu. Tas bija tiešām demokrātisks veids, kā tika pausts viedoklis, kam varbūt mēs, Latvija, nepiekrītam. Bet tai pašā laikā kā jebkuram viedoklim, arī šim ir tiesības uz pilnīgu pastāvēšanu," sacīja Bērziņš.

Vēstnieks piketētājus ieaicinājis uz tēju, katrs izklāstījis savu pozīciju, ko Lietuvas pusē, pēc vēstnieka domām, lielā mērā nosaka rudenī gaidāmo Seima vēlēšanu tuvums. Starp 20 piketa dalībniekiem seši bijuši Lietuvas parlamenta deputāti.

"Vēlēšanas tuvojas, un, protams, kā jau pirms visām vēlēšanām, kā visās valstīs, atsevišķi jautājumi tiek vairāk izcelti. Šis ir viens no jautājumiem, kas, protams, man ne pārāk patīk, bet tur neko nevar darīt, ka tas tiek diezgan daudz izcelts," norādīja Bērziņš.

Kopumā ņemot, vēstnieks sadarbību ar Lietuvu vērtē kā lielisku. Latvijas valdošo politiķu vidū ir uzskats, ka Astravjecas AES lietā Latvija pati pret savu gribu ir padarīta par situācijas ķīlnieci. Sākotnēji visas Baltijas valstis plānoja būvēt atomspēkstaciju Visaginā. Taču to vispirms nobremzēja starppartiju strīdi pašā Lietuvā, un pēdējo punktu pielika Lietuvas referendumā pateiktais "nē" AES celšanai uz pašu zemes. Baltkrievija nekavējās to izmantot un sāka būvēt savu. Saniknotā Lietuva, nekonsultējoties ne ar Latviju, ne citām valstīm, pieņēma Seima lēmumu bloķēt elektroenerģijas piegādi no Baltkrievijas uz Lietuvu, līdz ar to nobloķējot tālāk iespēju to saņemt arī Latvijai un Igaunijai.

Tas rada divas problēmas:

  • Kā segt elektrības deficītu līdz 2025. gadam, kad Baltijas valstis sinhronizēsies ar  Eiropas Savienības elektrotīkliem?
  • Cik dārgi varam maksāt par elektrību, ja cenas kāps?

"Lai šo deficītu brīdī, kad Lietuva slēdz elektronenerģijas padevi, attiecīgi kompensētu, gan mums, gan igauņiem, gan daļēji pašai Lietuvai ir jāmeklē alternatīva Krievijā.

Cita starpā arī ir zināms pārvads starp Lietuvu un Kaļiņingradu. Man ir grūti iedomāties, ko mēs vēl citu varētu izdarīt. Jo vienkārši slēgt pieeju un nemeklēt resursus – nu, tad tas attiecīgi būs negatīvs iespaids uz mūsu ekonomiku," uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Atbildot uz Lietuvas aicinājumiem solidarizēties boikotā pret Baltkrievijas atomstaciju, Rinkēvičs preses konferencē atgādināja, ka solidaritāte ir divvirzienu process. Kurš vainīgs pie esošās situācijas - par to Lietuvas pusē atbildību neuzņemas ne opozīcija, ne pie varas esošie.

"Kāpēc tas tā tagad ir? Kurš ar ko nodarbojas aiz muguras? Kam ir kādas intereses? Tas ir interesants jautājums. Mums šis jautājums ir jāuzdod, jāmēģina atrast risinājumus," komentēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. Viņš atzīst – arvien vēl tiek strādāts pie tā, lai Baltijas valstis tomēr panāktu vienošanos par kopīgu nostāju pret Astravjecas AES.  

"Mums ir jārīkojas kopīgi. Kā tas tiks izdarīts? Nevaru sniegt jums recepti," sacīja Linkevičs.

Pēc eksperta domām, vienošanos, visticamāk, gan varētu panākt tikai jau pēc tam, kad Lietuvā būs beigusies vēlēšanu kampaņa.   

"Droši vien jā, jo Lietuvas partijas un Lietuvas politiskajiem līderiem būs jāfokusējas uz vēlēšanu kampaņu.  Acīmredzami, ka, lai gan mūsu ārlietu politikas veidošanas priekšgalā ir prezidents, taču bez parlamenta, kurš fokusētos vairāk uz darbu, nekā uz kampaņu, tas ir daudz sarežģītāk," norādīja Austrumeiropas politikas pētniecības centra direktors Lietuvā Lins Kojala.

Latvijas pozīcija situācijā, kad Astravjecas spēkstacijas būvi vairs nevar ne apturēt, ne nojaukt, ir jācenšas panākt, lai bīstamais objekts ir iespējami drošāks.

"Mūsu pozīcija ir ļoti vienkārša. Mēs pilnībā izprotam, atbalstām un strādājam ar Lietuvas bažām, jo tās ir arī mūsu bažas par drošību šajā AES. Mūsu pieeja ir mazliet savādāka – mēs strādājam tieši ar Baltkrieviju. Mēs arī aicinām un zinām, ka šie eksperti ir bijuši no starptautiskās atomenerģijas aģentūras, lai sniegtu novērtējumu un lai Baltkrievija ieviestu šī novērtējuma standartus. Mēs zinām, ka tas notiek," stāstīja Rinkēvičs.

Politiķi arī atzīst, ka Latvijai Astravjecas AES drošība ir ne mazāk svarīga kā Lietuvai. Avārijas gadījumā tikpat bīstami kā lietuviešu Viļņai būtu arī mūsu Daugavpilij, kas atrodas ap 120 kilometru attālumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti