Latvijā uzņemtie Baltkrievijas žurnālisti: Mēs vēl arvien cīnāmies, neaizmirstiet par mums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Iedvest bailes un neļaut sabiedrībai uzzināt par valstī notiekošo – baltkrievu žurnālisti tos min kā galvenos iemeslus, kuru dēļ Aleksandra Lukašenko režīma upuru skaitā mediju pārstāvji nonāk ļoti bieži. Latvijā tiek sniegts atbalsts Baltkrievijas neatkarīgo mediju žurnālistiem, kuri cieš no represijām. Šim mērķim ir atvēlēta daļa no Latvijas valdības piešķirtajiem 150 tūkstošiem eiro, kas paredzēti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai Baltkrievijā.

Spriežot pēc tām ziņām, ko saņemam no Baltkrievijas žurnālistu organizācijām, kopš prezidenta vēlēšanu dienas, tātad nepilnos divos mēnešos, kopumā ir bijuši aizturēti jau 207 žurnālisti. Pret 54 žurnālistiem ir lietota vardarbība, 101 žurnālists ir bijis ieslodzījumā.

Varasiestādes apzināti “medī” neatkarīgo izdevumu žurnālistus, kuri cenšas atspoguļot masu protestu laikā notiekošo. Un, kaut arī žurnālistiem ir speciālas vestes ar uzrakstu “Prese” un visi nepieciešamie dokumenti, tas viņus nepasargā.

Ekrānuzņēmumā redzams, ka viens no specvienības kaujiniekiem nostājies apmēram 10 metru attālumā no zilās vestēs tērptās žurnālistu grupas, notēmējis un izšāvis pa laikraksta “Naša Ņiva” korespondenti Natāliju Lubņevsku.

“Žurnālistei darba laikā uz ielas iešāva ar gumijas lodi. Slimnīcā viņai nācās pavadīt 38 dienas. Šī žurnāliste tagad arvien vēl ārstējas mājās. Viņa ir iesniegusi prasību Izmeklēšanas komitejā, lai tiktu izmeklēts, kā tas notika, ka viņai praktiski tiešā tēmējumā tika iešauts. Lieta vēl arvien nav ierosināta. Toties izdevumam draud soda nauda par to, ka viņi it kā laikus nav informējuši par notikušo negadījumu,” stāsta organizācijas “Press Club Belarus” programmu direktore Alla Šarko.

Papildus tam sākusies vajāšana pret galveno redaktoru, kam izvirzītas kriminālapsūdzības saistībā ar kādu publikāciju. 

Šonedēļ medija statuss tika atņemts vienam no vislielākajiem un populārākajiem ziņu portāliem TUT.by. Portāls gan turpina darboties, bet prognozē, ka tā korespondenti turpmāk nevarēs oficiāli strādāt notikumu vietās, lai ziņotu par tur notiekošo. 

Neatkarīgie mediji ir ļoti novājināti. To nelielās redakcijas darbojas uz spēku izsīkuma robežas.

“Daudzi žurnālisti jau strādā diennaktīm, nespēj normāli izgulēties, ir pārstrādājušies.

Tā situācija, kāda šobrīd ir ar baltkrievu medijiem – tie ir ārkārtēji apstākļi, kādos mūsu žurnālistiem nākas strādāt.

Tās ir visdažādākās vardarbības un spiediena formas, ko varasiestādes lieto,” uzsver Alla Šarko. “Žurnālistus tiesā par to, ka tie it kā koordinējot protestus. Tiesās par lieciniekiem ir cilvēki maskās, kuri slēpjas zem svešiem uzvārdiem un citām dzīvesvietu adresēm. Tiesneši neizturas tā, kā tas tiesnešiem būtu jādara.”

Palīdzīgu roku Baltkrievijas žurnālistiem cenšas sniegt vairākas valstis. To starpā Polija, Lietuva, un arī Latvijā ir uzņemta baltkrievu žurnālistu grupa.

Drošības nolūkos gan viņu uzturēšanās vieta un identitāte ir jātur slepenībā.

Šeit viņiem tiek sniegts psiholoģisks atbalsts, piedāvāts nedēļu ilgs lekciju kurss un tā ir arī iespēja iegūt īsu atelpas brīdi, pirms doties atpakaļ uz dzimteni un turpināt strādāt savā profesijā.    

Viens no cietušajiem, kurš piekrita publiskai intervijai, ir Vitals Dubikovs. Viņš ir operators telekanālā “Belsat”, kur strādā kopā ar sievu Tanju Belašovu. 

Vitals Dubikovs par situāciju Baltkrievijā stāsta: “Ar katru reizi var redzēt, ka represijas pastiprinās. Agrāk aizturēja uz trīs stundām, tad uz trīs diennaktīm. Bet tagad jau mūsu kolēģiem dod pa 15 diennaktīm plus vēl soda nauda. Un kādam jau ir arī ierosinātas krimināllietas.

Un tu saproti, ka tā varas mašīna neapstājas, tā virzās tikai arvien uz priekšu.”

“Nepalīdz vispār nekas. Ja tu nepiederi pie valsts medijiem, tad OMON priekšā tu esi kā ar sarkanu lupatu iezīmēts,” piebilst Baltkrievijas TV kanāla “Belsat” darbiniece Tanja Belašova.

Vitals Dubikovs tika aizturēts ceļā uz filmēšanas vietu Minskas centrā, kur notika mītiņš, viņu sagrāba milicija.

Viņš stāsta: “Stipri mani nedauzīja, bet apmēram 16 stundas mums bija jāguļ zemē ar rokām, kas bija sasietas aiz muguras, un tikai tad, kad bija jau dziļa nakts, mums atļāva nostāties uz ceļiem.''

Tanja Belašova tikai par to, ka bija atnākusi noskaidrot, kas noticis ar viņas vīru, kopā ar citu aizturēto radiem nonāca cietumā, kur četrvietīgā kamerā kopā tika turēti 20-30 cilvēki

“Uz mums kliedza, rupji lamāja, pazemoja, ne uz kādiem jautājumiem neatbildēja.

Pa ceļam uz kameru mēs redzējām garu gaiteni, kur ar seju pret grīdu uz ceļiem bija nostādīti kaili vīrieši, uz kuriem kliedza, kurus sita, citiem lika vilkt nost drēbes un tad skriešus ar stekiem dzina tālāk,” atceras Belašova.

“Mums vienkārši reģistrēja datus un ieveda kamerā. Un mēs trīs dienas palikām kamerā. Vakaros un naktīs dzirdējām, ka piebrauc arestēto transports un kā vīrieši kliedz jau uz ielas. Tas bija tāds troksnis no kliedzieniem kādu 15-20 minūšu garumā. Tad atbrauca vēl viena mašīna ar ieslodzītajiem un atkal kliedzieni. Pēc tam nākamā un atkal. Un tā visu nakti.”

Tiesas sēdes ilga tikai kādas 3-5 minūtes, atklāj Vitals Dubikovs. Viņš skaidro:

“Tu ieej, tev pasaka, kādas ir tavas tiesības, tev jautā, kas notika, tu stāsti. Tiesnesis to neņem vērā un pieņem lēmumu.”

Dubikova protokolā rakstīts, ka viņš gājis kopā ar pūli un skandējis dažādus lozungus.

“Kaut gan tad, kad mani aizturēja, mītiņš pat nebija vēl sācies,” uzsver Dubikovs. “Tāpēc tas principā nebija iespējams. Un uz manām norādēm, ka esmu žurnālists, neviens nepievērsa nekādu uzmanību.”

Lieta pret Dubikovu vēl turpinās. Šobrīd viņš ir priecīgs par mirkļiem, ko var pavadīt Latvijā.

“Ir svarīgi pārslēgties un kaut kā atgūt spēkus, lai darbotos tālāk,” atzīmē Dubikovs. “Var vienkārši izdegt, nolaižas rokas, ja visu laiku esi tajā visā iekšā. Ir vajadzīga atelpa.”

Savukārt Tanja Belašova uzsver: “Mēs arvien vēl cīnāmies. Neaizmirstiet par mums, un liels paldies starptautiskajai sabiedrībai, visiem ierēdņiem un žurnālistiem, starptautiskām organizācijām, visiem, kas mums palīdz, mēs esam ļoti pateicīgi un ļoti jūtam to atbalstu.

Paldies visiem baltkrieviem ārzemēs, kuri rīko akcijas pie vēstniecībām. Tas ir ļoti redzams, un mēs to ļoti novērtējam. Paldies!”

KONTEKSTS:

Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo vēlēšanu Baltkrievijā rezultātiem. Tajās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti