Panorāma

Austrālija ziņo par kiberuzbrukumiem

Panorāma

Kandava – pret sadarbību vienā novadā ar Tukumu

Vai bāriņtiesu reformas atrisinās problēmas?

Tiesībsargs un bāriņtiesas kritizē LM piedāvāto bāriņtiesu reformu

Bāriņtiesā iecerētas būtiskas reformas, lai spētu labāk rūpēties par bērnu interesēm. Tomēr Tiesībsarga birojā un Bāriņtiesu asociācijā saskata virkni trūkumu pieteiktajā reformā.

Piedāvā reformu

Tam, cik liela nozīme ir bērnu tiesību aizsardzības speciālistu darbam, liecina pirms vairākiem gadiem veiktais Latvijas skolu psihologu pētījums. Tajā secināts, ka 80% gadījumu bērnu uzvedības problēmu saknes ir meklējamas ģimenē, kur starp cēloņiem ir, piemēram, vecāku savstarpējie konflikti. Taču tikai 13% gadījumu vecāki pamana, ka bērnam ir problēmas un rīkojas. Bet 82% bērnu palīdzību saņem tikai tad, kad to pamana pedagogi vai citi speciālisti.

Un bāriņtiesas ir tās, kuru ziņā ir atbildīgākās un jūtīgākās izšķiršanās, kas bieži var ietekmēt visu bērna turpmāko dzīvi. Taču izrādījies, ka tikai 40% bāriņtiesās strādājošo šis amats ir pamatdarba vieta. Labklājības ministrijā uzskata, ka, strādājot nepilnas slodzes darbu, nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu un bērna labākajām interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanas procesu, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole un tiesībsargs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) norāda uz iecerēm par uzlabojumiem: “Ļoti bieži vispār tajā visā stāstā pazūd bērns un viņa intereses. Tas, ko mēs esam izdarījuši, tiks veidota centrālā bērnu tiesību aizsardzības iestāde uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bāzes.”

Centrālā bērnu tiesību aizsardzības iestāde pārraudzīs bāriņtiesas, darbiniekiem būs jāiziet sertifikācija. Tā cer panākt vienlīdz kvalitatīvus lēmumus visā valstī. Tiks likvidēta arī nevienlīdzība finansējumā, kad, piemēram, Vārkavā uz vienu bērnu bāriņtiesa tērē 111 eiro, bet Rēzeknē tikai 12 eiro.

Tiesībsarga kritika

Tiesībsarga birojā gan uzskata – ar visu uzskaitīto ir par maz. Ja reiz notiek reforma, tad kāpēc tā neskar problēmas sakni?

“Tiesībsarga ieskatā, šī tik ārkārtīgi svarīgo jautājumu izlemšana par cilvēku privāto dzīvi, vai bērnam palikt ģimenē, vai tikt šķirtam no ģimenes, šim svarīgajam cilvēktiesību jautājumam būtu jābūt tomēr tiesas kompetencē, par to būtu jālemj tiesai,” saka Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Ministrijā skaidro, ka nolemts virzīties pakāpeniski. “Mēs bijām plānojuši to kā centralizētu modeli, tātad paņemam no pašvaldībām ar visu finansējumu. Bet tas nav tik īsā laikā realizējams modelis. Bet tas gan paliek kā nākotnes modelis,” saka Petraviča.

Bāriņtiesu kritika

Viskategoriskāk pret ministrijas prezentēto reformas ziņojumu ir noskaņotas bāriņtiesas.

Uz to norāda Bāriņtiesu asociācijas priekšsēdētāja, Smiltenes bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere: “Nevienā brīdī šajā ziņojumā nav bērns bijis centrā, ir tikai iestāžu darbība centrā. Nu, iespējams, doma laba bija šim bērnu tiesību aizsardzības speciālistam kā bērna pārstāvim. Bet atkal šis priekšlikums nenāk ar konkrētu skaidrojumu, cik tiem speciālistiem jābūt. Iespējams, ka tas ir tāds pozitīvs un tai pat laikā neskaidrs jautājums.

Bet šajā ziņojumā nevienā brīdī nevar redzēt, ka bērns ir centrā, vairāk centrā ir sistēma un iestāde.”

Ministre atzīst – tas, ka bāriņtiesām reforma nepatīk, viņai esot saprotams. “Tā ir reforma, kas skar viņus, un viņi nezina, cik darbinieku paliks darbā, cik darbinieku zaudēs darbu, kādā veidā tas izmainīs viņu tālāko dzīvi. Būs nepieciešama sertifikācija, būs kursos jāiet, tās zināšanas jāatjauno ik pa laikam. Kā tas būs, ka viņi būs funkcionālā pakļautībā ne vairs savai pašvaldībai, kas ir iecēlusi darbā, bet būs pakļautībā bērnu tiesību aizsardzības iestādei.

Līdz ar to mums būs tiesības arī sodīt tos bāriņtiesu darbiniekus, kuri būs, iespējams, pieņēmuši lēmumus citādāk, nevis bērnu interesēs.

Līdz ar to, protams, viņiem ir šaubas un ir daudz nezināmā šobrīd,” saka Petraviča.

Ministre arī sola, ka viss tikšot skaidrots un laika vēl pietiek. Prmajām lielajām izmaiņām jānotiek aptuveni pēc gada, kad sāks darbu atbilstoši jaunajam  pašvaldību sadalījumam ievēlētie vietvaru deputāti.

KONTEKSTS:

Uz to, ka bērnu tiesību aizsardzība Latvijā ir drīzāk deklaratīvs paziņojums, nevis reāli darbi, savā revīzijā norādījusi Valsts kontrole. Kritika veltīta gan VBTAI par nepietiekamu uzraudzību, gan bāriņtiesām. Līdzīgus pārmetumus šīm iestādēm veltīja arī labklājības un tieslietu ministri. 

Šogad jūnijā Labklājības ministrija valdībā iesniegusi ziņojumu, kas paredz reformēt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu. Ministrija piedāvā samazināt bāriņtiesu skaitu un uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) institucionālās bāzes veidot Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti