Lukašenko: Es vienkārši tāpat neaiziešu

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko negrasoties atkāpties no amata par spīti jau gandrīz mēnesi ilgušajiem plašajiem protestiem valstī. To viņš otrdien, 8. septembrī, paziņojis intervijā Krievijas valdības kontrolētajiem medijiem.  

ĪSUMĀ:

  • Lukašenko sniedza pirmo plašo interviju kopš vēlēšanām.
  • Viņu iztaujāja nevis vietējie, bet Krievijas finansētie mediji.  
  • Lukašenko pieļāva, ka varbūt pārāk ilgi atrodoties amatā.
  • Bet viņš neredzot nevienu citu, kurš spētu nodrošināt stabilitāti Baltkrievijā.
  • Lukašenko: Es vienkārši tāpat neaiziešu. Vienkārši tāpat to visu nepametīšu.
  • Lukašenko gatavs veikt konstitucionālo reformu.
  • Lukašenko: Opozicionāre Koļesņikova grasījusies bēgt uz Ukrainu.
  • Koļesņikovas tēvs to noliedz, viņa esot solījusi palikt Baltkrievijā.  

Lukašenko: Es vienkārši tāpat neaiziešuUldis Ķezberis

    Lukašenko otrdien sniedza pirmo plašo interviju kopš 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām un tām sekojošajiem plašajiem protestiem pret balsojuma rezultātu viltošanu.

    Taču viņu neizjautāja Baltkrievijas mediji, bet gan žurnālisti no Krievijas valdības finansētajiem medijiem. Viena no viņiem bija starptautiskā televīzijas kanāla “RT” galvenā redaktore Margarita Simonjana.

    26 gadus valdījušais Lukašenko intervijā esot atzinis, ka varbūt pārāk ilgi atrodoties amatā, tomēr viņš neredzot nevienu citu, kurš pašlaik spētu nodrošināt stabilitāti Baltkrievijā.

    “Es vienkārši tāpat neaiziešu. Es ceturtdaļgadsimtu esmu nodrošinājis labklājību Baltkrievijai. Vienkārši tāpat to visu nepametīšu. Turklāt, ja es aiziešu, tad manus sabiedrotos sagriezīs gabalos,” Lukašenko teikto citē ziņu portāls “Tut.by”.

    Baltkrievijas vadītājs arī sacījis, ka ir gatavs veikt konstitucionālo reformu, pēc kuras varbūt varētu sarīkot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas.

    Tajā pašā laikā Lukašenko neesot gatavs runāt ar opozīcijas izveidoto Koordinācijas padomi, jo viņš nepazīstot cilvēkus, kuri to veido.

    Aleksandrs Lukašenko sniedz interviju krievu medijiem. 2020. gada 8. septembris.

    Baltkrievu mediji gan norāda, ka tā nav patiesība. Piemēram, viens no Koordinācijas padomes locekļiem ir bijušais kultūras ministrs Pāvels Latuško.

    Krievijas žurnālisti Lukašenko uzdevuši jautājumus par specvienības OMON nežēlīgo izrēķināšanos ar pēcvēlēšanu protestu dalībniekiem. Baltkrievijas prezidents atbildējis, ka atsevišķos gadījumos likumsargi esot pārcentušies, tomēr viņus nevarot kritizēt par savas valsts aizsargāšanu.

    Lukašenko izteicies arī par Koordinācijas padomes redzamākās locekles Marijas Koļesņikovas situāciju.

    Pēc aculiecinieku teiktā, Koļesņikovu pirmdien Minskā uz ielas nolaupīja un aizveda nezināmi cilvēki. Otrdien parādījās informācija, ka opozicionāre esot aizturēta uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas.

    Savukārt Ukrainas mediji vēsta, ka Koļesņikovu esot centušies ar varu deportēt no Baltkrievijas. Lai to nepieļautu, Koļesņikova esot saplēsusi savu pasi.

    Baltkrievijas prezidents sacījis, ka Koļesņikova esot grasījusies bēgt uz Ukrainu, bet viņas aizturēšana esot pamatota.

    Koļesņikovas tēvs Aleksandrs noliedz, ka viņa meita būtu bēgusi no valsts. Viņa esot solījusi tēvam palikt Baltkrievijā pie jebkādiem apstākļiem.

    Prezidenta vēlēšanām nepielaistā kandidāta Viktora Babariko štābs paziņojis, ka Koļesņikova atrodoties robežsardzes vienībā Gomeļas apgabalā, tomēr varasiestādes to pagaidām nav apstiprinājušas.

    Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās kandidējusī opozicionāre Svetlana Tihanovska otrdien, uzrunājot Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, aicināja pastiprināt starptautisko spiedienu uz Lukašenko, tostarp piemērojot sankcijas viņa režīmam.

    KONTEKSTS:

    Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

    Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.

    Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti