Panorāma

Paaugstina slieksni pašizolācijas prasībai

Panorāma

Panorāma

Par Rīgas mēru ievēlēts Mārtiņš Staķis

Mārtiņš Staķis kļūst par Rīgas mēru

Rīgas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē piektdien, 2. oktobrī, aizklātā balsojumā Rīgas mēra amatā ievēlēts Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!" (AP)), kuru šajā amatā virzīja četri politiskie spēki – AP/"Progresīvo" apvienība, "Jaunā Vienotība" (JV), Nacionālā apvienība (NA)/Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP). 

Arī ar opozīcijas balsīm

Jānis Kincis

Četru politisko spēku koalīcijai Rīgas domē ir 39 no kopumā 60 deputātu balsīm. Rīgas domes sēdē piedalījās kopumā 57 deputāti – uz sēdi nebija ieradies Ints Ķuzis ("Jaunā Vienotība"), Edmunds Cepurītis (AP/"Progresīvie") un Mihails Kameņeckis ("Saskaņa"). Par Staķi Rīgas mēra amatā nobalsoja 46, bet pret bija 11 deputāti.

Staķis par mēru kļuva arī ar opozīcijā esošo „Gods kalpot Rīgai” un Latvijas Krievu savienības frakciju balsīm, pret balsoja vienīgi „Saskaņas” frakcija. Uz jautājumu, kā nolēmuši nobalsot par Staķa kandidatūru, „Gods kalpot Rīgai” frakcijas deputāts Oļegs Burovs atzina: „Es domāju, ka mums tiešām vajadzētu atzīt, ka Staķa kungs pārstāv partiju, kas dabūja visvairāk mandātu, un mums nav pamata viņu neatbalstīt. Par šo balsojumu mēs neko neprasām pretī. Redzēsim. Šobrīd galvenais pēc iespējas ātrāk pabeigt vērtēt cilvēku pēc vārdiem, jāsāk vērtēt pēc darbiem. Mums vajag sākt darboties.”

Mārtiņš StaķisJānis Kincis

"Ir laiks restartēt Rīgu," pēc balsojuma sacīja Staķis, pateicoties par atbalstu un paužot gatavību sākt darbu.

Pagaidu administrācijas vadītāja Edvīna Balševica pasniegto amata ķēdi Staķis gan kaklā neuzlika, jo nepatīkot tādas ārišķības, bet solīja to uzlikt, ja pēc pieciem gadiem tiks pārvēlēts amatā. „Ļoti saviļņojošs brīdis, liels paldies par dāvāto uzticību. Saku lielu paldies arī tiem, kuri veltīja man kritiku. Spēcīga opozīcija – tas ir demokrātijas ieguvums,” sacīja Staķis.

Pirmie darbi un cīņa ar Covid-19

Jau piektdien, 2. oktobrī, plkst. 17.15 sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, lai varētu turpināt darbu pie Rīgas domes jaunās vadības izveides.

Staķis uzrunā pirms balsojuma atzīmēja, ka koalīciju veidos četri ideoloģiski dažādi politiskie spēki, kas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēja ar atšķirīgām programmām, taču visas partijas ir vienisprātis – Rīgā ir nepieciešamas "gudras un izlēmīgas pārmaiņas".  

Pēc uzrunas no Rīgas domes opozīcijas sekoja deputātu jautājumu birums par Rīgu un tās attīstību, tostarp par sabiedrisko transportu, veselības aprūpes pakalpojumiem, bērnudārzu pieejamību, ceļu infrastruktūru.

Staķis uzsvēra, ka pirmais lielais darbs būs Rīgas 2021. gada budžeta izstrāde.

Līdz ar valsts budžetā plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali arī Rīgas pašvaldības budžeta izstrāde būs sarežģīts process. 

Pirmo darbu sarakstā jau nākamās nedēļas sākumā plānota Civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā jāvērtē scenārijs par Covid-19 izplatību, lai saprastu, vai Rīgā arī draud līdzīgi strauja izplatība kā Daugavpilī vai Kuldīgā. "Mūsu uzdevums ir panākt to, lai skolas darbojas un lai mācību process turpinās, lai mums pietiek aizsarglīdzekļu gadījumā, ja jāiet uz tādu situāciju, kāda tagad ir Daugavpilī un citās pilsētās. Mums jāgatavojas, ka sabiedriskajā transportā un publiskās vietās būs jāvalkā maskas, tiks atceltas, visticamāk, interešu izglītības nodarbības un treniņi. Un, protams, īpaša uzmanība tiks pievērsta veselības aprūpes iestādēm un pansionātiem, kur uzturas cilvēki no riska grupām," norādīja Staķis.

Tālejošāki plāni ir Rīgas domes vadības sarunas ar potenciālajiem investoriem. Mēram ir jau ieplānotas pirmās tikšanās ar potenciālajiem investoriem no Skandināvijas un Baltkrievijas par darbības uzsākšanu Rīgā. Staķis vēl nezināja teikt, kā pašvaldība organizēs saziņu ar ārvalstu uzņēmējiem, taču šis process būšot tiešā mēra pārziņā. 

Staķis atbildēja arī uz jautājumiem par saimnieciskām lietām. Tuvāko gadu laikā plānota tipveida daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programma, piesaistot attiecīgu Eiropas Savienības fondu finansējumu. Problēma ar autostāvvietu trūkumu daudzdzīvokļu namu pagalmos nav ātri risināma, tā saistāma ar sabiedriskā transporta pakalpojuma attīstību, tāpat atkarībā no pieejamā finansējuma būtu jābūvē daudzstāvu autostāvvietas dzīvojamo namu tuvumā. 

Plānoti 3 vicemēri un 11 padomnieki

Staķim jautāts arī par domes administrāciju un vadību. Kā zināms, Staķim būs trīs vicemēri – Vilnis Ķirsis (JV), Linda Ozola (JKP) un Edvards Smiltēns (NA/LRA), kurš, pavadot pusi pilnvaru termiņa amatā, mainīsies ar Eināru Cilinski (NA/LRA).

Ķirsim būs trīs padomnieki, Smiltēnam divi, bet Ozolai – viens. Arī katram domes komitejas vadītājam būs divi algoti padomnieki.

Sabiedrība zināšot, cik viņi saņems algā un kādi būs viņu pienākumi. Tas atšķiršoties no iepriekšējos gados konstatētās prakses ar daudzajiem partijām pietuvinātajiem konsultantiem pašvaldības kapitālsabiedrībās, kuri bieži vien nespēja atbildēt, ar ko nodarbojas.

Savukārt Staķa birojā būs pieci padomnieki. Rīgas mēra biroja vadītāja būs pašreizējā kompānijas "Accenture" darbiniece, bijusī "Delnas" padomes locekle Evija Celma. Sabiedrisko attiecību padomnieks būs kādreizējais žurnālists Aleksis Zoldners. Padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un apkaimēm būs Vladislava Šķēle, padomniece Rīgas domes darba jautājumos būs Ieva Graudiņa, bet juridiskā padomniece – Dace Spaliņa, kura iepriekš strādājusi Aizsardzības ministrijā.

Mārtiņš Staķis kļuvis par 11. galvaspilsētas mēru kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un ārkārtas vēlēšanu rezultātā gaidāmais nepilnu piecu gadu darba termiņš ir ilgākais, kāds bijis Rīgas mēram.

KONTEKSTS: 

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās domē iekļuva 7 no 15 sarakstiem, bet pārliecinoši uzvarēja “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, tai sekoja “Jaunā Vienotība”, Nacionālo apvienību/Latvijas Reģionu apvienību, Jauno konservatīvo partiju ir 39 no 60 deputātu vietām Rīgas domē, un šie spēki veidos jaunu domes koalīciju, mēra amatam virzot Staķi. Savukārt opozīcijā atstāti "Gods kalpot Rīgai", "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība.

Trešdien, 30. septembrī, Rātsnamā četru sarakstu AP/"Progresīvo", "Jaunās Vienotības", NA/LRA un JKP pārstāvji parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu un rīcības plānu.

Sadarbības līgumā, ko parakstīja topošo frakciju vadītāji un vicemēri, uzskaitīti deviņi galvenie sadarbības virzieni. Tie ir laba pārvaldība, kvalitatīva izglītība bez bērnudārzu rindām, augstvērtīgs piedāvājums kultūrā, mobilitātes uzlabošana un infrastruktūras atjaunošanas plāns.

Tāpat galveno darbības mērķu vidū nosaukta pilsētvide, kas ir ērta un atvērta dzīvotpriekam, ambiciozi mērķi vides aizsardzības jautājumos, jauni piedāvājumi mājokļu politikā, sociālās aizsardzības attīstība, kā arī ekonomikas attīstība un investīciju piesaiste.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt