Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Kas ir sabiedriski nozīmīgs paziņojums?

Grib, lai LTV un Latvijas Radio bez maksas pārraida sabiedriski nozīmīgus paziņojumus

Vai “The Rolling Stones” koncerts ir sabiedriski nozīmīgs, lai par to bez maksas informētu Latvijas iedzīvotājus? Un – vai sabiedriski nozīmīgi būtu ļaut Satversmes tiesas tiesnešiem vai ministriem iegūt bezmaksas ētera laiku paziņojumu sniegšanai iedzīvotājiem? Tie ir jautājumi, uz kuriem cenšas atbildēt Saeimas deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tur top jaunais likums, kas regulēs Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio darbību. Komisijas deputāti otrdien nobalsoja, ka abiem sabiedriskajiem medijiem pēc iespējas jānodrošina, ka bez maksas tiek skaidrotas Satversmes pamatvērtības un sniegti citi sabiedriski nozīmīgi paziņojumi. Ko īsti tas nozīmē, un pie kādām sekām tas var novest? 

Iecere, ka bez maksas varētu pārraidīt sabiedrībai nozīmīgus vēstījumus, paziņojumus, sludinājumus un aicinājumus, esot radusies Saeimas deputātam un Mediju politikas apakškomisijas sekretāram Ritvaram Jansonam (Nacionālā apvienība).

"Nu – pieņemsim, ja Satversmes tiesa nākošgad uz jubileju tiešām, kad ir apaļā jubileja Satversmei, skaidro, kas ir Satversmē noteiktas cilvēku brīvības, tiesības. Nu – kas var liegt šādu skaidrojumu? Tas tikai būtu apsveicams," stāstīja Jansons.

Protams, ja Satversmes tiesa pati to rullīti uztaisa, studijā ieskaņo par saviem līdzekļiem un nodod televīzijai.  

Deputāts atzīst, ka viedokļu apmaiņa ir bijusi arī ar Valsts prezidenta institūciju un Kultūras ministriju, kam ir līdzīgs uzskats par tādu raidlaika izmantošanas modeli. Un otrdien Artusa Kaimiņa vadītajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāti atbalstīja šādu formulējumu: "Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pēc iespējas nodrošina bezmaksas raidlaiku Satversmes pamatvērtības izskaidrojošiem vēstījumiem, sabiedriski nozīmīgiem paziņojumiem un sludinājumiem un aicinājumiem uz labdarību, kas atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadlīnijām."

LTV vairāku iemeslu dēļ pret to iebilst.

"Paziņojumi tādā formulējumā, kā tagad ir piedāvāts, mūsuprāt, nav savienojami ar sabiedriskā medija pienākumu nodrošināt viedokļu daudzveidību. Jo paziņojumi pēc būtības ir vienpusēji. Tie neveicina diskusiju. Tie deklarē," norādīja LTV programmu direktore Rita Ruduša.

Otrs LTV iebildums – ka nebūs precīzi nosakāms, kurš paziņojums ir pārraidāms ēterā un kurš ne. 

Tajā pašā laikā LTV arī atzīst, ka izglītojošā funkcija tai ir ļoti svarīga. Un tā tiek pildīta. Piemēram, analītiskajos raidījumos, arī dokumentālajās filmās, tai skaitā par Satversmi. Tam ir jābūt televīzijas saturā, nevis paziņojumos, uzskata LTV programmu direktore.

"Mēs varam iedomāties tādu situāciju, kad, neprecīzi formulējot vadlīnijas attiecībā uz šādiem paziņojumiem, piemēram, situācijā, kas ir reālā ziņu situācija – Rīgā notiek Baltijas praida gājiens, un mēs ziņu sižetos par to runājam. Bet tai pašā laikā vadlīnijas mums uzliek par pienākumu skaidrot Satversmes pantu, kurš paģēr, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Un, neprecīzi un šauri interpretējot šo Satversmes normu, no tā varētu izrietēt, ka, teiksim, tāds gājiens ir antikonstitucionāls. Šis, protams, ir pārspīlēts scenārijs, bet tādu nevar izslēgt," stāstīja Ruduša.

Ieceres autors problēmu nesaskata. Viņš uzsver, ka ne piemērā ar praidu, ne citos gadījumos paziņojumus nav domāts izvietot ziņu raidījumos. "Tas nav ziņu blokā, tas ir starp raidījumiem," norādīja Jansons. Pēc viņa domām, tikt pie ētera laika nemaz arī nebūs tik vienkārši.

"Ministrija nekādā gadījumā nevar iedot rullīti un teikt – redz, cik labus darbus mēs izdarījām, redz, cik labs ir mūsu ministrs! Bet Veselības  ministrija, piemēram, var dot šo informāciju, ka ir jāvalkā maskas, jo ir tādas un tādas konsekvences," stāstīja Jansons.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesores, mediju ekspertes Anda Rožukalnes vērtējums par topošo likuma normu ir noraidošs.

"Tas var novest pie ļoti daudziem pārpratumiem un milzīgi liela darba jaunajai sabiedrisko mediju padomei, lai šos pārpratumus novērstu. Sliktākajā gadījumā tas var novest pie tā, ka būs ļoti daudzi spēlētāji – biedrības, institūcijas, kas mēģinās ietekmēt sabiedrisko mediju saturu ar domu, ka viņu dažādi paziņojumi ir sabiedriski nozīmīga informācija, kam ir jādod bezmaksas raidlaiks.

Līdz ar to var vispār tikt iedragāts tas, kas ir sabiedrisko mediju pastāvēšanas mērķis un pamats – pašiem neatkarīgi strādāt sabiedrības interesēs un pašu ieskatā sadarboties ar citām institūcijām.

Un, protams, redakcionālā neatkarība. Kāda būs proporcija – neatkarīgs saturs un tāds, ar ko kāds vēlas sev iegūt raidlaiku tāpēc, ka šim kādam X ir cēli mērķi un centieni?" sacīja Rožukalne. 

Galīgais lēmums par strīdīgo priekšlikumu gaidāms jau drīzumā, kad Saeima Sabiedrisko mediju likumu plāno pieņemt 3. lasījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt