Neatkarīgas ziņas no Baltkrievijas turpina pienākt, lielā mērā pateicoties baltkrievu spēcīgajai informācijas tehnoloģiju nozarei ar daudziem prasmīgiem profesionāļiem, kuri prot apiet Lukašenko režīma mēģinājumus bloķēt internetu. Tādēļ var sazināties arī ar baltkrievu žurnālistiem.
Zinot par represijām, viņi gan izvēlas vārdus ļoti piesardzīgi. Piemēram, LTV sarunas biedram – vienam no Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas vadītājiem līdzās novietotais plakāts runā daiļrunīgāk. Tas vēsta – “nu jūs jau paši visu saprotat”.
“Ēterā atkal tika parādīti absolūti meli! Par to, ka Marija Koļesņikova un viņas līdzgaitnieki ir nolēmuši aizbēgt no Baltkrievijas, nelegāli šķērsot robežu un ar automašīnu mēģināja izlauzties caur pierobežas joslu. Tie ir pilnīgi meli! Mēs jau zinām, ko paziņoja Marija Koļesņikova, cilvēki, kurus ar varu tur centās izvest. Bet baltkrieviem visu laiku tiek uzspiests tāds priekšstats, ka viņi bēg no Baltkrievijas, nelikumīgi šķērsodami robežu,” stāstīja Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Gareckis.
Citu gadījumu min profesore, mediju eksperte (Rīgas Stradiņa universitāte) Anda Rožukalne: “Teiksim, paziņojums, ka nogalinātais jaunais puisis Aleksandrs ir pats uzspridzinājis rokā it kā kādas petardes, bet īstenībā ir video, kur ir redzams, ka viņš ir nošauts”.
Izpētot ierakstu ir konstatēts, ka liktenīgajā brīdi Aleksandram rokās nebija ne petaržu, nekā cita.
Bijušais Zviedrijas vēstnieks Baltkrievijā Stefans Ēriksons pirms astoņiem gadiem tika izraidīts no Baltkrievijas par atbalstu prodemokrātiskai opozīcijai. Tagad viņš Rīgā vada Ziemeļvalstu padomes biroju un atzīst – tā kā Baltkrievijā nav īstu vēlēšanu un īsta parlamenta, arī valsts medijos nav objektīvu ziņu.
Viņaprāt, spilgts piemērs, kā tas tiek panākts – žurnālisti Deniss Dudinskis un Dmitrijs Kohno. Abi piedalījās protestos un par tiem atbalstoši rakstīja sociālajos tīklos. Līdz brīdim, kad tika aizturēti un piespiesti atzīties.
“Es pats personīgi pārliecinājos, ka mana ziņkārība doties uz nelikumīgiem un nesankcionētiem gājieniem man ir izvērtusies administratīvā arestā,” paziņoja Kohno.
“Ar savu piemēru gribu brīdināt par sekām tos, kas taisās doties uz nelikumīgajiem mītiņiem, akcijām un gājieniem. Tam būs sekas, tam noteikti būs sekas,” Baltkrievijas medijos paziņoja Dudinskis.
“Mēs nezinām, ko viņiem teica cilvēki, policija, un ne tikai policija, dažādi dienesti, jūs saprotat. Un visiem cilvēkiem ir ģimene, ir bērni, bet… Ka tas var notikt mūsu laikā – tas ir šausmīgi, protams!” uzsvēra Ēriksons.
“Lieta tāda, ka, mediju darbiniekus mūsu valstī tagad vajā. Man kopā ar bērniem nākas slēpties. Pēc iestudētā aresta, kad aizturēja manus kolēģus, kuri arī aizgāja no televīzijas, es uztraucos par savu drošību. Tāpēc cenšos lieku reizi neparādīties,” tie ir argumenti, ar ko LTV e-pastā interviju atsaka viena no žurnālistēm, kas aizgāja no Baltkrievijas televīzijas.
“Ja runā par to, kā Baltkrievijā strādāja valsts mediji, tad pirmajās dienās pēc vēlēšanām, kad bija vismasveidīgākās protesta akcijas un kad Minskas ielās skanēja šāvieni, vara sniedza ļoti maz informācijas. Runāja par to, ka vienkārši huligāni pa nakti ir sarīkojuši grautiņus. Pēc vairākām dienām sabiedrībā un neatkarīgu izdevumu interneta lapās sāka parādīties kadri ar smagām piekaušanām. Tie bija vienkārši šausmīgi, asiņaini, sadauzīti cilvēki. Bet tas viss nebija redzams valsts televīzijā. Un tad daudzi valsts televīzijas darbinieki nolēma aiziet no darba, jo viņiem neļāva parādīt patiesību,” stāstīja Gareckis.
Lai aizvietotu aizgājušos un nodrošinātos pret streika iespēju, no Krievijas tika importēti propagandas kanāla “Russia Today” darbinieki. Un mainījās arī taktika.
“Tagad protesti netiek noklusēti, faktiski jau vairākas nedēļas pa valsts televīzijas kanāliem visu laiku runā par protestiem. Tie pat ir ziņu izlaidumu augšgalā – kā pirmā vai otrā ziņa. Bet visu laiku tiek uzspiesta šī stingrā kritika pret protestiem kā tāda klišeja – ka protesti tiek vadīti no ārvalstīm, ka visiem demonstrantiem ir samaksāts, ka viņi ir alkoholiķi, narkomāni, liekēži, tiek rādīti kaut kādi kadri ar alkoholiskiem dzērieniem, kas rokās cilvēkiem, kuri it kā ir akciju dalībnieki – visu laiku kaut kādi margināli,” stāstīja Gareckis.
Varas kontrolētie mediji publikai tagad piedāvā, piemēram, ne vairs tikai vietējo vai Krievijas, bet arī citu valstu ekspertu viedokļus, piemēram, par to, ka opozicionāru ieceres var sagraut visu labo, kas radīts Lukašenko laikos.
Bet, cik nopietni ir tā sauktie eksperti, var spriest pēc tā, ka Latviju pārstāv eiroskeptiķis Normunds Grostiņš, kurš nodēvēts par politologu, un viņa secinājums ir, ka Rietumi lieto Baltkrievijā “visizsmalcinātākās krāsaino revolūciju metodikas”.
Ziņu izlaidumos Lukašenko opozīcija tiek attēlota kā vājas, no Rietumiem apmaksātas personas, kas bēg no savas valsts, jo pastrādājušas noziegumu, cenšoties sagrābt varu, piemēram, fragmentā par Baltkrievijas valsts prezidenta amata kandidātes Svetlanas Tihanovskas vizīti pie Polijas premjerministra.
Ekspertes ieskatā Baltkrievijas mediji ir jautājuma priekšā par to, kurā pusē palikt.
“Tas, ko var redzēt par Baltkrievijas medijiem – ka tie ir kļuvuši līdzīgi kā Latvijas neatkarības atgūšanas laikā, kad mediji nostājas noteiktās vērtībās, ka tie atbalsta sabiedrību. Un ka tie veicina pārmaiņas sabiedrībā, nevis tikai reflektē. Vai nevis tikai nodod informāciju, bet kļūst par aktīviem spēlētājiem, lai veicinātu šīs pārmaiņas. Un tas ir ļoti būtiski, ka žurnālistiem un arī citiem profesionāļiem ir jāsāk pārvērtēt, ar ko viņi nodarbojas tieši attiecībā pret šo notikumu pavērsienu. Tad kā būs? Kas ir mūsu loma? Kāpēc mēs šeit strādājam? Vai mēs aizsargājam vienu vardarbīgu līderi, kurš nekautrējas to demonstrēt nekaunīgi un ciniski, redzamas un neredzamas stratēģijas izmanto. Vai mēs esam mierīgu pārmaiņu procesa aizstāvji un cīnīsimies par savām tiesībām būt tajā pusē,” pauda Rožukalne.
Eksperti nedomā, ka tas būs straujš process.
Lukašenko sev atbalstu redz ne jau tikai vietējā mediju auditorijā, kas, piemēram, kādā video it kā nejauši satikti uz ielas, slavē savu vadoni. Viņam izšķiroša var būt Krievijas spēcīgā aizmugure. Un caur Krievijas varas medijiem šonedēļ paustais Lukašenko vēstījums bija brīdinājums arī Kremlim.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
