NMPD skaidroja, ka brigāžu sūtīšana uz izsaukumiem tagad ir kļuvusi iespējama, tikai nemitīgi sazinoties ar slimnīcām, lai noskaidrotu, kur varētu būt kāda brīva vieta. Tās nepieciešamas ne tikai Covid-19 pacientiem, bet arī terapeitiskajiem – tiem, kuri sirgst, piemēram, ar astmu vai sirds ritma traucējumiem un citām kaitēm. Situācija mainās ik mirkli.
Patlaban vietu skaits terapeitiskiem pacientiem ir ierobežots:
- Vidzemes slimnīcā,
- Jūrmalas slimnīcā,
- Jēkabpils slimnīcā,
- Ogres slimnīcā,
- Rēzeknes slimnīcā,
- Balvu slimnīcā,
- Limbažu slimnīcā.
Lai problēmu risinātu, tie terapeitiskie pacienti, kuri jau ir kaut cik atlabuši, tiek pārvietoti uz zemāka līmeņa stacionāriem, lai atbrīvotu vietas tiem, kuru stāvoklis ir akūtāks.
Gādājot vietas Covid-19 slimniekiem, piemēram, Jelgavas slimnīcā jau labu laiku vairs neuzņem bērnus. Bet Vidzemes slimnīcā un Ogres slimnīcā – neiroloģiskos, piemēram, insulta pacientus. Tos, riskējot ar dārgo laiku, nākas vest uz Rēzekni vai Rīgu. Tukumā neuzņem akūtās ķirurģijas pacientus. Ventspils slimnīcā joprojām Covid-19 slimnieku dēļ visiem pārējiem pacientiem ir bloķēta intensīvās terapijas nodaļa. Tas nozīmē, ka reanimējami pacienti, piemēram, pēc smagas autoavārijas, jāved uz Liepāju.
NMPD vadītāja Liene Cipule skaidroja: “Tā situācija ar Ventspils slimnīcu – viņa ir īstenībā vispār nepieļaujama, kāda ir notikusi. Ka tur reanimācija faktiski ir paralizēta. Bet tas arī tāds ļoti sāpīgs jautājums, jo, protams, tie Covid pacienti, kas atrodas Ventspils slimnīcā, viņi arī pelnījuši šo intensīvo aprūpi, un līdz ar to izcelt viņus kā grēkāžus attiecībā pret neatliekamo palīdzību būtu arī ne pārāk pareizi.”
Problēmas samilzušas arī ar paliatīviem pacientiem, kuriem jau pirms pandēmijas vietu trūka.
Covid-19 situācija izgaismo vājos punktus visā veselības sistēmā un atgādina par sen vajadzīgām, bet nenotikušām reformām.
“Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielā “āža kāja” ir nevis neatliekamās palīdzības nodrošināšana, bet tieši hronisko pacientu, paliatīvo pacientu aprūpe un viņu palīdzības nodrošināšana. Jo lielu daļu šo slimnīcu gultu aizņem pacienti, kuri ir smagā veselības stāvoklī ar daudzām hroniskām saslimšanām – guļoši, aprūpējami, kopjami. Un mums nav ļoti laba sistēma tieši attiecībā uz šiem pacientiem. Atsevišķos gadījumos veca gadagājuma tiešām dekompensēts pacients vēl dabū Covid. Viņam var šī situācija risināties stacionārā vairāk kā 3–4 nedēļas. Bet viņa prognozes nav augstas. Un, teiksim, viņam novirzīt neatliekamo gultu, šo augsta līmeņa ārstēšanās gultu nav pareizi. Bet īstenībā arī nogādāt viņu nav kur,” norādīja Cipule.
NMPD gan atzina – līdz šim visos gadījumos risinājumi tomēr tiekot atrasti.
“Tas vēstījums, ko mēs gribam dot, arī pacienti lai neuztraucas, – mēs viņus aizvedīsim līdz galam, neviens nepaliks mašīnā, nevienu nevedīs atpakaļ mājās,” atzīmēja dienesta vadītāja.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, bet 17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
