ĪSUMĀ:
- AT Senāts vienā lietā nosprieda: deklarācijas punktā ziņas par kapitāla daļām nebija jānorāda.
- Prokurors: Sanāk, ka uz citu vārdu reģistrētie īpašumi vispār vairs nav jānorāda.
- “Delna”: Spriedums bija nepatīkams pārsteigums.
- No AT lēmuma var secināt: deklarācijās līdz 2015. gadam patiesie labuma guvēji nebija jānorāda.
- KNAB vērtējumos atturīgs: Nepieciešams sagaidīt gala nolēmumu.
- AT skaidro: Lēmums ir tikai par vienu šauru deklarācijas punktu – kapitāldaļām.
- AT: Tas nav attiecināms uz visu deklarāciju un tur sniedzamajām ziņām.
Augstākās tiesas senatori – Anita Poļakova, Inguna Radzeviča un Aivars Uminskis – ir pieņēmuši lēmumu lietā par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, atzīstot, ka strīdīgajā deklarācijas punktā ziņas par piederošām kapitāla daļām vispār nebija jānorāda.
Lieta ir saistīta ar “Latvenergo” amatpersonām.
Bet Senāta lēmumam var būt daudz tālejošākas sekas, intervijā LTV atzīst Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja.
“Es tā saprotu, ka faktiski jebkura reģistrācijai pakļauta manta, nekustamais īpašums, transportlīdzeklis, kas tiks reģistrēts no amatpersonas puses uz svešas personas vārda, lai noslēptu šo savu faktisko mantisko stāvokli, valsts amatpersonas deklarācijā nav jānorāda. Tas ir tas, ko es nolasu no šī Senāta lēmuma,” secina Leja.
“Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa atzina, ka “mums šis Senāta lēmums bija pārsteigums, kā ļoti daudziem, kas cīnās pret korupciju Latvijā”.
“Mēs daudzus gadus runājam par to, ka mēs daudz ko darām, lai uzlabotu cīņu pret korupciju tai skaitā, bet šis ir viens no tiem atsevišķiem gadījumiem, kad mēs redzam, ka runas ir viens, bet darbi ir kaut kas cits,” norādīja Tauriņa.
No Senāta lēmuma var secināt, ka amatpersonu deklarācijās par laiku līdz 2015. gadam, kad tika grozīts Interešu konflikta likums, patiesie labuma guvēji vispār nebija jānorāda, un sanāk, ka deklarācijas zaudē jēgu.
“Kāpēc mums deklarācija vajadzīga? Vai deklarācija ir vajadzīga, lai vienkārši apkopotu, kas ir rakstīts Zemesgrāmatā vai kādā citā reģistrā? Manuprāt, nē! Deklarācija bija vajadzīga, lai amatpersona atklātu patieso situāciju, kas viņam pieder juridiski, pastarpināti. Un es tā lasu, un tā es arī saprotu,” sacīja Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savos komentāros par iespējamām sekām pagaidām ļoti atturīgs, vien norādot, ka “tiesvedība konkrētajā lietā vēl nav noslēgusies. Lai izdarītu visaptverošos secinājumus par iespējamu tiesas argumentācijas ietekmi uz noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu nākotnē, nepieciešams sagaidīt gala nolēmumu”.
“Redzēsim, kā apgabaltiesa lems, bet runa ir par jautājuma būtību. Manuprāt – svarīgi runāt par deklarācijas mērķi, saprast, kāpēc deklarācija ir vajadzīga. Nevar pieļaut, teiksim, vērtēt to situāciju tikai burtiski,” sacīja Judins.
Augstākajā tiesā skaidroja – tas, ka Senāts atzinis, ka apelācijas instances tiesas secinājumi par pienākumu deklarācijas publicējamās daļas 4. punktā norādīt faktiski (saimnieciski) piederošas kapitāla daļas, ir nepamatoti, nekādā ziņā nav attiecināms uz visu deklarāciju un tur sniedzamajām ziņām, bet tikai uz vienu deklarācijas punktu.
“Šis 4. punkts, par kuru mēs izteicām secinājumu lēmumā, runāja tikai par vienu – par kapitāla daļām. Un tādēļ secināms, ka tur pat netiek prasīta informācija par cita veida labumiem.
Un tādēļ man nav saprotams, kā secinājumu konkrēti par kapitāldaļām varētu unificēt tādējādi, ka personai vispār nekas nevienā punktā no patiesā labuma nav jānorāda,” neizpratni pauda AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.
“Vēl gribētu piebilst, ka tieši tādēļ, ka tas mūsu atzinums bija ļoti šaurā sadaļā, patiesībā tas radīja... Tas bija pārsteigums, ka viņš izsauca tādu rezonansi un tiek attiecināts uz deklarācijas saturu pilnā tās apjomā. Bet nu ir tā, kā ir!” sacīja Poļakova.
Tikmēr apsūdzētās amatpersonas Senāta lēmumu nekavējas jau izmantot savā labā. Piemēram, tiesājamais Aivars Lembergs to pieminēja savā pēdējā vārdā.
“Lūdzu šo Senāta ļoti svarīgo nolēmumu precīzi tēmā, precīzi par tiem pašiem formulējumiem, par to pašu strīdu, kas ir manā apsūdzībā, un to vērtējumu, ko Senāts ir devis, atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu notiesājošo, lūdzu ņemt vērā, pieņemot savu nolēmumu,” sacīja Lembergs.
Lemberga lietā spriedums gaidāms nākamajā pirmdienā.
