Saistībā ar Krievijas īstenoto okupēto Ukrainas teritoriju prettiesisko aneksiju Latvija iesniegusi Krievijai protesta notu. Klātienē protests tika izteikts Krievijas vēstniekam Latvijā, uzsverot, ka Latvija kategoriski neatzīst un nekad neatzīs šo Ukrainas teritoriju aneksiju, un prasot pārtraukt Krievijas īstenoto pilna mēroga agresiju pret Ukrainu.
Autora ziņas
Arī Latvijas seismologi fiksējuši zemūdens sprādzienus, kas pirmdien notika Baltijas jūrā Bornholmas salas apkārtnē. Valsts drošības dienests (VVD) pēc sabotāžas gāzes vadam "Nord Stream" Baltijas jūrā ir rosinājis ieviest papildu drošības pasākumus kritiskās infrastruktūras objektos enerģētikas pārvades jomā, lai gādātu par fiziskās drošības un apsardzes pastiprināšanu. Drošības dienests gan Latvijas Televīzijai atzina – tā rīcībā nav informācijas par tiešu teroristisku vai diversijas rakstura apdraudējumu Latvijai. Tādēļ paaugstināt terorisma draudu līmeni mūsu valstī nav pamata.
Kāpēc mūsu galvaspilsēta Rīga pinas gaisa vadu mudžekļos? Kā tikt galā ar nelegāliem vadiem, kas stiepjas no ēkas uz ēku? Ne valdība, ne Rīgas dome dažādos sastāvos to nav spējusi atrisināt. Taču atzīst – atstāt kā ir, nedrīkst. Arī iedzīvotājus, namu īpašniekus un apsaimniekotājus aicina ziņot par aizdomīgiem vadiem, kas piestiprināti pie ēkām un varētu būt nelegāli.
Dusmas uz Dievu, ka jāmirst tik jaunam, ka nav iespējams atvadīties no tuviniekiem. Tādas izjūtas 1994. gadā piedzīvoja prāmja "Estonia" pasažieris Karls Ēriks Lāntē-Reintamms. Viņam izdevās izglābties, skrienot no kuģa zemākajiem līmeņiem, tomēr ilgi pēc notikuma ir palikusi sajūta, ka nav atklāti patiesie avārijas iemesli. Latvijas Televīzijas raidījumā "Aculiecinieks" Karls Ēriks dalījās ar savu stāstu.
Šodien mūžībā aizgājusī Lielbritānijas karaliene Elizabete II uzskatīta par vienu no visvairāk pasauli apceļojušajiem valstu vadītājiem. Karaliene Elizabete II pabijusi arī vizītē Latvijā.
Putina Krievija ir kauns visai krievu tautai. Tā saka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un atzīst – Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ šī ziema būs pārbaudījums Rietumu demokrātijas principiem – robežu neaizskaramībai, tautu tiesībām būt neatkarīgām un pašām lemt savu likteni. Taču spēju uzturēt šos principus spēkā un pārvarēt grūtības stiprina jautājums – vai mēs būtu gatavi būt ukraiņu vietā? Ja nē – mums nav tiesību sūkstīties.
Līdz Saeimas vēlēšanām atlikusi vairs tikai 31 diena. Jaunākie reitingu dati rāda, ka vēlētāju simpātijas ir sadalījušās ļoti plaši starp 19 politisko partiju un apvienību piedāvātajiem kandidātu sarakstiem. Prognozes liecina, ka izredzes iekļūt Saeimā ir 7 līdz 12 sarakstiem. Vēlētāju aptauju pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veicis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Ukrainas Karoga diena un valsts Neatkarības diena – abi šie notikumi šonedēļ būtu krāšņi svinēti Ukrainā. Taču visu ir mainījis Krievijas iebrukums. Ukrainas Neatkarības dienā apritēja tieši seši mēneši kopš kara sākuma. Un arī Neatkarības dienā no Krievijas raidītajiem triecieniem Ukrainā gāja bojā cilvēki. Nekas vairs nav tā, kā agrāk šajos svētkos. Bet – lai cik grūti klājies, ukraiņi apņēmīgi turas un vēl jo vairāk spēj novērtēt sevi, savu valsti un tās karogu. Viens no piemēriem ir kāda ģimene, kuras gaitām esam sekojuši jau, karam sākoties.
24. augustā Ukraina atzīmē savu Neatkarības dienu, bet pavisam citā gaisotnē, jo aprit seši mēneši, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Sākot iebrukumu Ukrainā, Krievijas vadība cerēja pāris dienu laikā ieņemt galvaspilsētu Kijivu un pilnībā salauzt ukraiņu pretošanos. Taču krietni pārvērtēja Krievijas armijas spējas un daudz par zemu novērtēja Ukrainas gatavību pretoties okupantiem.
Krievijas anektēto Krimas pussalu otrdien satricināja kārtējie sprādzieni, iznīcinot lielu Krievijas munīcijas noliktavu un nodarot postījumus dzelzceļam. Ukraina izteikusies, ka nu dzelzceļa satiksme starp Krimu un kontinentālo Ukrainu vairs nepastāv. Ukraina arī ziņo, ka šis ir bijis Ukrainas Bruņoto spēku trieciens. Sprādzieni otrdien nogranduši arī militārās aviobāzes teritorijā Simferopoles rajonā. Savukārt, turpinoties diskusijām par tūristu vīzu izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem, Somijas valdība lēmusi, ka no 1. septembra ierobežos Krievijas tūristu vīzu apjomu līdz 10% no pašreizējā apjoma.
Arvien vairāk apstiprinās fakti, ka Krievijas armijas komandieri dodas prom no okupētajām teritorijām Hersonas apgabalā, tā liecina jaunākā informācija par situāciju Ukrainā. Sākotnēji to apstiprināja apgabala pašvaldības vadītājs. Ukrainas armijai raidot triecienus pa Krievijas armijas pozīcijām, okupanti cenšas pārvietoties uz Dņepras kreiso krastu.
Ukrainas armijas triecienā Krievijas algotņu formējuma "Vagner" štābam okupētajā Luhanskas apgabala Popasnā, iespējams, nogalināti vairāk nekā 100 Krievijas algotņu, pirmdien paziņoja Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās jau 173. dienu. Ukrainas parlaments nolēmis pagarināt valstī izsludināto karastāvokli vēl uz trim mēnešiem.
Ja Ukraina karā uzvarēs Krieviju un Putina režīmu, tad arī Baltkrievijai būs iespēja tikt vaļā no Lukašenko. Tā notiekošo raksturo baltkrievu bēgļi, kas no vajāšanām patvērušies Latvijā. Kopš protestu viļņa sākuma daudziem tūkstošiem baltkrievu dzīve ir pilnībā izmainījusies. Daļa arvien vēl ir cietumos. Citi turpina slēpties. Daļa – pārcēlusies uz dzīvi ārzemēs.
Daļa Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijas ir nopietni bojāta Krievijas militārajos triecienos, un to dēļ slēgts viens no reaktoriem. Tā šodien paziņoja atomelektrostacijas operators "Energoatom". Zaporižjas atomelektrostacija ir lielākā Eiropā un pat pasaules mērogā tiek ierindota lielāko desmitniekā, tādēļ stacijas bojājumu gadījumā seku ietekme varētu būt milzīga. Bet – kā jūtas vietējie – tie, kuri dzīvo Zaporižjas apgabalā Ukrainā?
Uzvaras parkā esošo pieminekli, visticamāk, nenojauks pa posmiem, bet tā demontēšanai izmantos nogāšanas metodi. Savukārt to, kā tieši tiks organizēta pieminekļa nogāšana, vēl precizēs. Nojaukšanu sāks augustā un pieminekļa redzamo daļu – obelisku un skulptūras – paredzēts nojaukt likumā noteiktajā termiņā līdz 15. novembrim. To ceturtdien preses konferencē pavēstīja Rīgas domes pārstāvji.