Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Brīvdienām jāsagatavojas

Panorāma

Rīga pie izpilddirektora tiks ātrākais februārī

Veselības aprūpes sistēmas pārkaršanā vaino mediķu trūkumu

Veselības aprūpes sistēmas «pārkaršanu» saista ar ilgstošu mediķu trūkumu

Palielinoties Covid-19 pacientu skaitam, veselības aprūpes sistēma turpina pārkarst. Slimnīcās ir izsmeltas iespējas līdzšinējā apjomā turpināt sniegt plānveida pakalpojumus tiem pacientiem, kuri cieš no citām slimībām. Tā atzinusi valdība. Un lēmusi, ka no 3. decembra tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionāros un dienas stacionāros.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) ir vislielākā daudzprofilu slimnīca Latvijā. Tās sastāvā ir pieci stacionāri, un četros no tiem ir atvēlētas vietas Covid-19 pacientiem. Viņu aizņemto gultu skaits pašlaik ir 180. It kā maz, salīdzinot ar 2000 gultām, kas kopā ir Austrumu slimnīcas stacionāros. Taču, kad Covid-19 vēl nebija, gada laikā šīs 2000 gultas izmantoja vairāk nekā 70 000 pacientu. Un apmēram tikpat lielam skaitam tas būtu nepieciešams šogad. 

Piemēram, Gaiļezera stacionārā ik dienu ierodas daudz tādu pacientu, kuri nav Covid-19 slimnieki, bet kam palīdzība ir vajadzīga ne mazāk. Un tā ir būtiska atšķirība no pavasara, kad ambulatorie pacienti netika apkalpoti vispār, jo slimnīcai nācās pielāgoties darbam Covid-19 apstākļos tā, lai nepieļautu, ka ar vīrusu vēl papildus inficējas tie, kas jau tā cieš no citām kaitēm.

Par to domājot, tika noteiktas sarkanās līnijas, cik gultu slimnīcas var atļauties atdot Covid-19 slimniekiem. To skaits tagad tiek lēsts jau ap 700.

“Ik pa brīdim izskan dažādi gultu skaitļi, tad tie bija 250, tad 400, tad 525. Un tas, ko es noteikti gribu pateikt sabiedrībai, ka, protams, mēs varam arī visas Latvijas slimnīcas pārvērst par Covid-19 slimnīcām un visas gultas pārdēvēt par Covid-19 gultām. Bet, protams, ir jāsaprot, ka

katra jauna atvērtā Covid-19 gulta faktiski nozīmē to, ka mums gan personāls ir jāpārdislocē no citu ārstniecības pakalpojumu sniegšanas, gan arī jāsamazina to gultu skaits, kurās atrastos un ārstētos, un saņemtu palīdzību pacienti, kuriem nav Covid-19 infekcija.

Tā ka šis ir savienoto trauku princips,” skaidroja RAKUS ārstniecības direktors, ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis.

Dažās citās Eiropas valstīs Covid-19 pacientus lielā skaita dēļ izvietoja un aprūpēja, piemēram, sporta stadionos izveidotās pagaidu slimnīcās. Taču Latvijā tas nav risinājums, uzskata Veselības ministrijā. Jo slimnieku izvietošana nebūtu problēma. Problēma ir tā, ka trūkst mediķu.

“Tiem cilvēkiem arī papildus ierīkotajās, nepiemērotās vietās slimnīcās ir nepieciešams skābekļa nodrošinājums, ir nepieciešama medicīniska uzraudzība. Un mums nav tā personāla!

Mēs varam atvērt kaut vai katrā lielās pilsētas stadionā slimnīcas. Bet kurš strādās ar tiem pacientiem?

Tātad tas jau nav risinājums nekādā veidā. Ne risinājums, ko kāds vēlētos savam tuvam cilvēkam,” norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).

To apstiprināja arī RAKUS ārstniecības direktors Plaudis: “Protams, šī problēma ir personāls. Bet šī problēma nav radusies ar Covid-19. Tas arī ir jāsaprot, ka medicīnas sistēma ir gadiem ilgstoši plicināta un badināta, ja tā var teikt. Un gan ārsti strādā vairākās darbavietās, gan arī māsas strādā vairākās darbavietās. Un, protams, ja mums personāls vai māsa izkrīt inficēšanās vai karantīnas dēļ, tas varbūt attiecas uz trim vai četrām [darba vietām]. Tā kā patiesībā tas personāls ir atslēgas vārds šobrīd neapšaubāmi.”

Tādēļ tieši mediķu trūkums, nevis gultu neesamība, ir iemesls, kāpēc augošais Covid-19 pacientu skaits tagad spiež atlikt palīdzības sniegšanu pārējiem.

“Cilvēkiem, kuriem ir akūtas palīdzības vajadzības, tās tiks sniegtas, protams. Bet nav garantēts, ka Rēzeknes iedzīvotājam tas noteikti būs Rēzeknes slimnīcā. Iespējams, Rēzeknes slimnīca ir pilna ar Covid-19 pacientiem un inficētiem mediķiem, un ir jāved tālāk cilvēki uz Daugavpili. Vai Pārdaugavā dzīvojošajiem šobrīd nav garantijas, ka viņš patiesi “Stradiņos” varēs saņemt šo palīdzību, varbūt būs jāved uz Jūrmalu,” skaidroja ministre.

Viņķele arī uzsvēra, ka pandēmija ir situācija, kur mēs katrs ar savu attieksmi varam padarīt šo par mazāku problēmu. “Vienkārši tādās kategorijās ir jāpadomā. Un tas var skart mūsu tuvos, mūsu draugus, mūs pašus galu galā,” piebilda ministre.

Cik patlaban no Covid-19 pacientiem paredzētajām gultām katrā no slimnīcām vēl ir brīvas, Veselības ministrija neizpauž. Tā esot ierobežotas pieejamības informācija. Zināms ir, ka aptuveni 68% no Covid-19 gultām visā valstī ir jau aizpildītas.

Bet, kas jādara tiem pacientiem, kuri bija pieteikušies uz plānveida stacionārajiem pakalpojumiem un tagad tos nesaņems? Veselības ministrijā skaidro, ka slimnīcas ar šiem pacientiem sazināsies un katru informēs.

Savukārt tos, kuri vēlas pieteikties, pagaidām lūdz uz slimnīcām nezvanīt un lieki nenoslogot darbiniekus.

Ministrija atgādina arī, ka valdības lēmumi par pakalpojumu ierobežošanu neattiecas uz privātajām ārstniecības iestādēm, kuras plānveida pakalpojumus joprojām  turpinās sniegt.

Bet ambulatoro pakalpojumu sniegšana visos stacionāros turpināsies bez izmaiņām.

Un bez izmaiņām visi stacionāri kā līdz šim turpinās nodrošināt tos pakalpojumus, kas ir neatliekami:

  1. akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
  2. onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte;
  3. veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar onkoloģiju, HIV/AIDS, tuberkulozi, psihiatriju, lipīgām ādas slimībām un seksuāli transmisīvām slimībām, traumatoloģiju;
  4. akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus, kuru atlikšana var radīt invaliditātes risku vai darbspēju zudumu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana var ievērojami pasliktināt funkcionēšanas spējas;
  5. pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, – ķīmijterapiju, bioloģisko medikamentu terapiju, orgānu aizstājējterapiju;
  6. staru terapiju;
  7. veselības aprūpes pakalpojumus hematoloģijā;
  8. metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
  9. to pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana;
  10. invazīvo kardioloģiju;
  11. invazīvo radioloģiju;

KONTEKSTS:

Līdz ar  strauju Covid-19 izplatību Latvijā tiek prognozēts Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugums. Tāpēc nolemts laiku visās slimnīcās ierobežot plānveida pakalpojumus stacionārā un dienas stacionārā.

Tāpat rudenī valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā ir stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt. Un valdība decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2”  princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt