Ja iecere īstenotos, tad, piemēram, Latvijas Televīzijā galvenais redaktors tiktu izraudzīts tā: kandidātu virzītu televīzijas valde, tomēr amatā varētu nonākt tikai tāds cilvēks, kuru būtu apstiprinājusi jaunveidojamā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Savukārt tajā būtu trīs locekļi, no kuriem vienu izraudzījusies Saeima, otru Valsts prezidenta institūcija un trešo nevalstiskās organizācijas. Tātad – divi no trim, kas ieceļ sabiedriskā medija galveno redaktoru, varētu būt politiķu izvēlēti.
Latvijas Televīzija to uzskata par nepieļaujamu. "Mums kā sabiedriskam medijam ir ārkārtīgi svarīgi divi principi, kas ir redakcionālā neatkarība un institucionālā autonomija. Abi principi ir arī iekļauti Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumā par sabiedrisko mediju pārvaldību. Ja galveno redaktoru apstiprina padome, tad abi šie principi ir pārkāpti,” norādīja LTV programmu direktore Rita Ruduša.
Arī Eiropas Raidorganizāciju asociācija (EBU) jau agrāk ir paudusi kritiku, ka valsts ietekme sabiedriskajos medijos sniegtos tālāk par padomes iecelšanu. “Šai iesaistei nevajadzētu sniegties līdz mediju vai to redakciju vadības līmenim. Eiropas Padome to pasaka ļoti skaidri. Tas radītu apjukumu un politiskas iejaukšanās risku, no kura noteikti būtu jāizvairās,” iepriekš norādīja EBU Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstu reģionālā koordinatore Radka Betčeva.
Tikmēr Žurnālistu asociācijā uzskata, ka medijos galvenais redaktors ir pat svarīgāks amats nekā valde.
"Galvenais redaktors ir tas, kurš izdomā idejas, kurš kopā ar komandu tās realizē. Tie ir cilvēki, kas ir uz viena viļņa. Un ir ļoti svarīgi, lai šī simbioze būtu tāda cieša un svarīga un būtiska no paša sākuma. Un tāpēc, pat ja izdodas atrast pašu foršāko kandidātu un viņu apstiprina politiķu ieceltā padome, tad vienmēr kaut kāds konflikts jau būs ielikts iekšā," skaidroja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.
Uz to norādīja arī bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis, producents un žurnālists Gints Grūbe: “Balstoties uz kaut vai to pieredzi, kāda ir bijusi sabiedriskajos medijos – gan radio, gan televīzijā –, viennozīmīgi varu teikt, ka cilvēks, kurš tiks iecelts politiski šādā galvenā redaktora amatā, atradīsies neizbēgami konfliktā ar visu kolektīvu. Vai ar 400 Latvijas Televīzijas darbiniekiem vai ar 200 Latvijas Radio darbiniekiem.”
Taču gan Valsts prezidents un viņa padomniece Sarmīte Ēlerte, kurai agrāk ir bijusi liela pieredze medijos, gan arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) turpina aizstāvēt politiskas ietekmes iespēju galvenā redaktora izvēlē. Par to, cik liela ir priekšlikuma aizstāvju interese, var spriest pēc tā, ka Mūrniece komisijas sēdei pievienojās tikai uz to brīdi, kad bija jālemj šis viens – galvenā redaktora – jautājums.
Viņasprāt, ir pietiekami, ka mediju valdēm būs tiesības kandidātu izvirzīšanā. "Valde izvirza. Valde pasaka – mēs vēlamies vai redzam, ka šis būs labs kapteinis. Viņa rokās kompass būs jūtīgs, komanda viņam uzticas un uz priekšu! Un padome ir tā, kas saka – jā. Kāpēc lai padome teiktu nē? Ja nu vienīgi ir lielas problēmas ar šo cilvēku. Tad padome var teikt – pagaidiet, pagaidiet, mēs vēlamies par šo cilvēku parunāt! Tieši tāpat kā Saeima apstiprina tiesnešus," skaidroja Mūrniece.
Taču ar balsojumu četri pret četri atbildīgā komisija tā arī nevienojās, kuru no variantiem atbalstīt. Par to, lai galvenā redaktora iecelšanā gala vārds būtu padomei, nobalsoja Ināra Mūrniece, Artuss Kaimiņš, Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija), Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Pret balsoja Māris Kučinskis (ZZS), Dace Rukšāne-Ščipčinska ("Attīstībai/Par"), Linda Liepiņa (pie frakcijām nepieder) un Boriss Cilevičs ("Saskaņa").
Tā kā deputātiem komisijas sēdē par galvenā redaktora iecelšanas procedūru tā arī vienoties neizdevās, izšķiršanās tiek gaidīta kādā no nākamajām plenārsēdēm, kad jauno likumprojektu plānots pieņemt galīgajā lasījumā.
Tad arī rezultāts rādīs, cik liela ir politiķu griba stiprināt mediju neatkarību Latvijā, uzskata RSU profesore, mediju eksperte Anda Rožukalne.
“Un šī cīņa ap to, kurš būs pēdējais, kurš pateiks “jā” vai “nē” redaktoram, ir tikai cīņa par to – vai nu dod lielāku brīvību, vai tomēr saglabā kontroli. Kas jau ir saglabāta caur to, ka tik neveikli ir atrisināts vai vispār nav atrisināts šis finansējuma jautājums,” norādīja eksperte.
Proti, patlaban neatkarīgi no tā, kā tiks izraudzīti galvenie redaktori, Saeimas rokās arvien vēl paliek jautājums par to, vai un cik daudz naudas sabiedriskajiem medijiem piešķirt.
KONTEKSTS:
Septembrī Saeima 2. lasījumā atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu (sabiedrisko mediju) un to pārvaldības likumprojektu. Līdz 17. septembrim politiķi varēja iesniegt priekšlikumus likumprojekta skatīšanai 3. lasījumā. Atbildīgajā Saeimas komisijā pieļāva, ka 3. lasījumā likumprojektu varētu skatīt oktobrī un likumprojekts varētu stāties spēkā 2021. gadā.
