Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Visticamāk, četras valdības partijas strādās kopā arī domē

Rīgas domes vēlēšanās uzvar AP/P

Rīgas vēlēšanās pārliecinoši uzvar «Attīstībai/Par!»/ «Progresīvie» ar 26%

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir saskaitījusi balsis visos 156 vēlēšanu iecirkņos, un provizoriskie dati liecina, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvusi partija “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”. Kopumā 5% barjeru pārvarēja un līdz ar to arī iespēju strādāt domē ieguva septiņi politiskie spēki.

(papildināts pēc visu iecirkņu datu apkopošanas)

Vēlēšanu rezultāti

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās uzvaras laurus plūc partija “Attīstībai/Par!”/”Progresīvie”Linda Zalāne

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās uzvaras laurus plūc “Attīstībai/Par!” un ”Progresīvie” apvienotais saraksts, kas ieguva 26,16% balsu. Šis saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem.

Otrajā vietā ir “Saskaņa” ar 16,89% balsu, kas nozīmē, ka tā iegūs 12 domnieku krēslus.

Trešajā vietā ierindojas “Jaunā Vienotība” ar 15,24% un desmit domnieku mandātiem.

Pietiekamu atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru un iekļūtu Rīgas domē, rīdzinieki pauduši vēl četrām partijām. Proti, 9,64% balsstiesīgo savu uzticību snieguši partijai Nacionālā apvienība/ Latvijas Reģionu apvienība.

7,72% vēlētāju nākamās Rīgas domes vadību vēlas uzticēt partijai "Gods kalpot Rīgai".

Savukārt par Latvijas Krievu savienību balsojuši 6,52%.

Bet Jaunā konservatīvā partija ieguva 6,39% atbalsta.

Pēc 148 iecirkņu rezultātu saskaitīšanas “Attīstībai/Par!”/”Progresīvie” uzvarēja 25 apkaimēs, bet “Saskaņa” uzvarēja 10 apkaimēs – Daugavgrīvā, Bolderājā, Vecmīlgrāvī, Imantā, Zolitūdē, Dārzciemā, Maskavas forštatē,  Pļavniekos, Purvciemā, Ķengaragā.

Divās apkaimēs - Brasā un Torņakalnā, kur 2017. gadā neuzvarēja “Saskaņa”, bet gan Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīva partija, šogad pārsvars bija “Attīstībai/Par!”/”Progresīvie” sarakstam.

Līderu komentāri

Saraksta “Attīstībai/Par!”/”Progresīvie” mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis vēlēšanu rezultātus vērtēja atzinīgi, sakot, ka tas ir vērā ņemams panākums, bet vēl par uzvaru to nedēvē. Uzvara būšot tad, kad partija pierādīs vēlētājiem, ka ar savu darbu attaisno to cerības un uzticību. Viņaprāt, šīs vēlēšanas parāda, ka rīdzinieki vēlas pārmaiņas un uzticēt vadības grožus tām partijām, kas iepriekšējos gados bijušas domes opozīcijā.

„Neslēpšu, ka rezultāts ir tuvu tām ambīcijām, kuras mēs bijām uzstādījuši

jau no tās dienas, kad mēs sapratām, ka rīdzinieki patiešām vēlas, lai politiķi noliktu malā kašķus un rīvēšanos un spētu par kaut ko vienoties. Uz to mums ir jāiet. Mūsu ģenerālmēģinājums koalīcijas veidošanā ir noticis. Mēs arī valdībā esam viena no tām partijām, kas ir spējusi sadarboties un aicinājusi citus uz sadarbību. Mums jau ir pieredze ar mūsu partneriem strādāt arī valdībā. Es esmu mierīgs un pārliecināts, ka mums to izdosies izdarīt ātri un bez milzīgiem pārsteigumiem,” sacīja Staķis.

Līdzšinējās Rīgas domes varas partijas palika zaudētājos. 

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” mēra amata kandidāts Konstantīns Čekušins atzīst, ka cerēja uz lielāku vēlētāju atbalstu, bet ir gatavs strādāt gan opozīcijā, gan pozīcijā.

Viņaprāt, vēlētāji skaidri parādīja, ka nav apmierināti ar „Saskaņas” darbu iepriekšējā sasaukumā un atzīst, ka kļūdas bija un tās nu būs iespēja labot.

„Mums ir programma. Mums ir konkrēti solījumi. Mēs gribam aizsargāt mūsu sociālās programmas, un mēs to darīsim. Priekšvēlēšanu laikā mēs daudz runājām ar oponentiem, un bija skaidrs, ka mums daudz kas ir kopējs. Visi vēlas attīstīt sociālo programmu un nopietni attiecas pret izglītības jomu. Līdz ar to es domāju, ka mums būs kopējs darbs. Bet, protams, ja mēs būsim opozīcijā, tad mēs neatbalstīsim nevienas amatpersonas ievēlēšanu,” sacīja Čekušins.

Zema aktivitāte

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši tikai 40,58% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, un tā ir vēsturiski zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā vismaz kopš 1997.gada.

„Gods kalpot Rīgai" līderis Oļegs Burovs ir pārliecināts, ka zemā vēlētāju aktivitāte saistīta ne tikai ar Covid-19 laiku, bet arī ar sava veida apātiju, neticību tiem, kas bija pie varas iepriekš.

„Partijai, kas pirmo reizi startē atsevišķi vēlēšanās, tas ir labs rezultāts. Ņemot vērā, ka mums aiz muguras nav tikai labi projekti, piemēram, Mākslas muzejs, mums ir bagāža ar skandāliem, ar mūsu sadarbību kopā ar ''Saskaņu'' (30-40 krimināllietām). Tas viss ir par mums. No otras puses, es gaidīju lielāku atbalstu. Kas būs tālāk? Viss atkarīgs no tā, cik valdības veidojošām partijām būs deputātu skaits. Es pēc savas pieredzes varu teikt, ja tas būs ap 34 un vairāk, tad viņiem nav nepieciešams neviens cits partneris,” sacīja Burovs.

Kopumā šajās vēlēšanās par rīdzinieku balsīm cīnījās 15 politiskie spēki, un astoņi no tiem nepārsniedza 5% barjeru. „Aiz strīpas” pēc provizoriskiem rezultātiem palikusi Zaļo un zemnieku savienība, partija "Alternative", "Jaunā Saskaņa" un partija "KPV LV".

 

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt