Odita Krenberga

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Medmāsa no Mariupoles: Izbeidzās medikamenti un cilvēki puva dzīvi
Medmāsa no Mariupoles: Izbeidzās medikamenti un cilvēki puva dzīvi
Mariupole ir kļuvusi par vienu no simboliem Krievijas nežēlībai. Ap 150 tūkstoši pilsētnieku tiek turēti aplenkumā – bez elektrības, gāzes, ūdens padeves un pārtikas piegādēm. Medikamentu trūkst pat slimnīcām. Ar kādu medmāsu, kam izdevies no Mariupoles izkļūt, sarunājās Latvijas Televīzija.
Tokmakas iedzīvotājs: Krievijas okupanti pilsētā sākuši teroru
Tokmakas iedzīvotājs: Krievijas okupanti pilsētā sākuši teroru
Krievijas armijai atstājot teritorijas ap galvaspilsētu Kijivu, arvien lielāks spiediens, un ne tikai militārs, ir Ukrainas dienvidaustrumos. Krievijas ieņemtajā Ukrainas pilsētā Tokmakā okupanti saimnieko jau aptuveni mēnesi. Bet pēdējās dienās arvien aktīvāk – gan ar tā sauktā "referenduma" rīkošanu, gan ar naudas piedāvāšanu, gan ar iebaidīšanu un teroru – cenšas salauzt iedzīvotāju pretestību okupācijas varai. Par to intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) stāstīja kāds pilsētas iedzīvotājs.
Černihivas iedzīvotāja: Krievijas uzbrukumu apsīkums ukraiņus dara uzmanīgus
Černihivas iedzīvotāja: Krievijas uzbrukumu apsīkums ukraiņus dara uzmanīgus
Krievijas armijai atstājot Ukrainas galvaspilsētas Kijivas apkārtni, pienākušas ziņas arī par okupantu izdarītām laupīšanām. Dažādas Ukrainas iedzīvotājiem nozagtās mantas, tai skaitā automašīnas, okupanti atkāpdamies ved pāri Baltkrievijas robežai. Tikmēr iedzīvotājiem, kas pārcietuši uzbrukumus, tagad ir brīdis atelpai. Daudzi baidās, ka Krievijas armija var atkal atgriezties. Par to Latvijas Televīzijai pastāstīja arī kāda Černihivas iedzīvotāja. 
Mariupoles iedzīvotāja: Cilvēki mirst ceļā pēc ūdens
Mariupoles iedzīvotāja: Cilvēki mirst ceļā pēc ūdens
Pārtikas, medikamentu un ūdens tūkums Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē ir radījis pilsētā humāno katastrofu. Mirušie cilvēki guļ uz ielām un zem drupām, Latvijas Televīzijas stāstīja no Mariupoles izglābusies iedzīvotāja Ira.   
Sumu iedzīvotāja Jūlija: Katru dienu dzīvojam kā pēdējo
Sumu iedzīvotāja Jūlija: Katru dienu dzīvojam kā pēdējo
Sumi bija Ukrainā viena no tām pilsētām, kur Krievijas armija iegāja jau pirmajā kara dienā. Taču noturēt pilsētu savā varā okupantiem neizdevās. Tā vietā Sumus jau nedēļām ilgi mēģina žņaugt ar aplenkumu. Kaut ar pārtraukumiem darbojas tā sauktie "zaļie koridori", tomēr ik pa laikam ir apgādes traucējumi, kad trūkst pārtikas, medikamentu, ūdens. Krievijas karaspēka raidītie šāviņi turpina graut un nogalināt. Par dzīvi pilsētā stāsta kāda iedzīvotāja, kam laimīgā kārtā izdevies no Sumiem izkļūt. Taču viņas vecāki joprojām vēl ir tur.
Harkivas iedzīvotājs: Briesmīgi, bet pierodam pie apšaudēm
Harkivas iedzīvotājs: Briesmīgi, bet pierodam pie apšaudēm
Tas ir briesmīgi, bet sākam pierast pie apšaudēm. Dzīve tik un tā turpinās. Cilvēki vienkārši cenšas izdzīvot tādos apstākļos, kādi pašlaik ir. Daudziem nav apkures, elektrības gāzes un pat ūdens. Kad bija sniegs, to kausēja un dzēra. Pilsētas dienesti cenšas atjaunot sprādzienos pārrautās komunikācijas, bet Krievijas uzbrukumu dēļ to nevar paveikt ātri. Tā Latvijas Televīzijai stāsta kāds Harkivas iedzīvotājs. 
Odesā dzīvojoša krieviete: Nozīmīgi, lai cilvēki nav vienaldzīgi
Odesā dzīvojoša krieviete: Nozīmīgi, lai cilvēki nav vienaldzīgi
Ukrainas slavenā ostas pilsēta Odesa – kultūras un arhitektūras pērle – ir viena no tām, ko Krievijas karaspēks līdz šim vēl ir saudzējis, bet arī šo pilsētu var iznīcināt. Tā atzīst viena no Odesas iedzīvotājām Aļona Kovpaka. Viņa Latvijas Televīzijai pastāstīja par odesiešu ikdienu kara laikā, kā arī uzsvēra – nozīmīgi, lai cilvēki nebūtu vienaldzīgi.
No gūsta atbrīvotais Melitopoles mērs: Krievijas okupācija mūs nav salauzusi
No gūsta atbrīvotais Melitopoles mērs: Krievijas okupācija mūs nav salauzusi
Ukrainas pilsēta Melitopole ir viena no pirmajām, ko Krievija okupēja jau pašā kara sākumā. Tomēr pilsētnieku pretestības gars nav salauzts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Punkti uz i” sacīja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs. Krievija bija saņēmusi gūstā Fedorovu, tomēr ukraiņiem, piesaistot rietumvalstu atbalstu, izdevās viņu apmainīt pret deviņiem Krievijas obligātā dienesta karavīriem.
No Krievijas armijas aplenktās Mariupoles aizbēgusī: Pilsētu ar labu neatdosim
No Krievijas armijas aplenktās Mariupoles aizbēgusī: Pilsētu ar labu neatdosim
Mariupole, Krievijas iekārotā Ukrainas ostas pilsēta, guļ drupās. Bet nepadodas un arī uz Krievijas armijas ultimātu šorīt nolikt ieročus Ukrainas atbilde bija tieša un lakoniska – nē. Mariupole turpina dzīvot Krievijas armijas aplenkumā, bez humānajiem koridoriem, iedzīvotājiem trūkst elektrības, gāzes un ūdens apgādes, daudzus mirušos nākas apbedīt masu kapos. Krievijas armija radījusi elli zemes virsū. Bet ir cilvēki, kam no šīs elles izdevies izsprukt, šķērsojot okupantu kontrolēto teritoriju.
Vai Putins varētu nonākt uz apsūdzēto sola par kara noziegumiem? Vērtē tiesību eksperti
Vai Putins varētu nonākt uz apsūdzēto sola par kara noziegumiem? Vērtē tiesību eksperti
Kaut gan pašlaik Krievija turpina postīt Ukrainas valsti un nogalināt tās iedzīvotājus, jau kopš ''specoperācijas'' pieteikšanas brīža un pirmajām apšaudēm tiek domāts par to dienu, kad Krievija tiks saukta pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem. Bet cik reāli ir nosēdināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz apsūdzēto sola? 
Krievu žurnālists Kiseļovs: Putina propaganda trāpa viņam pašam
Krievu žurnālists Kiseļovs: Putina propaganda trāpa viņam pašam
Krievijas propaganda visļaunāko joku izspēlējusi ar pašu prezidentu Vladimiru Putinu. Tā Krievijas ilūzijas par viegli uzvaramu karu Ukrainā raksturo Jevgēņijs Kiseļovs – žurnālists, kurš plaši pazīstams gan Krievijā, gan Ukrainā. Viņš ir starp piesardzīgiem optimistiem, kuri uzskata, ka Putina režīms jau tagad pakāpeniski drūp.
Kariņš: Nevienai valstij nav tādas naudas, lai atlīdzinātu Krievijas sāktā kara izraisīto cenu pieau...
Kariņš: Nevienai valstij nav tādas naudas, lai atlīdzinātu Krievijas sāktā kara izraisīto cenu pieaugumu
Mums būs jāsadzīvo ar lielāku cenu pieaugumu, kas vērojams pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un valsts gādās par atbalsta mehānismu konkrētām iedzīvotāju grupām. Vienlaikus nevienai valstij nav tādas naudas, lai atlīdzinātu kara izraisīto cenu pieaugumu, sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Ukraiņu Mikolajivas apgabala mērs arī karā ir optimists
Ukraiņu Mikolajivas apgabala mērs arī karā ir optimists
Lai ukraiņi spētu pretoties Krievijas karaspēkam, liela nozīme ir ne tikai Ukrainas armijai, bet arī visiem, kas strādā aizmugurē. Piemēram, pašvaldībām. Tās cenšas palīdzēt iedzīvotājiem visdažādākajos veidos. Ļoti nozīmīgs atbalsts var būt arī īstā brīdī pateikts vārds. Tāpat kā Ukrainas prezidents, arī pašvaldību vadītāji ik dienu runā ar saviem iedzīvotājiem. Skaidro situāciju. Kliedē izmisumu. Ļoti populārs ir kļuvis Mikolajivas apgabala gubernators Vitālijs Kims.
Ukrainas karavīrs: Krievijas spēki atriebjas sievietēm un bērniem
Ukrainas karavīrs: Krievijas spēki atriebjas sievietēm un bērniem
Karam pret Ukrainu sākoties, tika evakuēts Latvijas goda konsulāts Slovjanskā. Konsula palīgs Volodimirs Streļcovs, nogādājis drošībā konsulāta karogus un darbiniekus, atgriezās kaujā. Šobrīd viņš karo Doneckas apgabalā un saka – ir sajūta, ka karojam nevis ar armiju, bet teroristiem, jo pret civiliedzīvotājiem Krievijas armija ir ļoti nežēlīga, vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).
Ukrainas Dnipro iedzīvotāja: Uzvarēsim vai arī pazudīsim no zemes virsas
Ukrainas Dnipro iedzīvotāja: Uzvarēsim vai arī pazudīsim no zemes virsas
Krievija kopš kara sākuma bija likusi cerības uz to, ka daudzviet Ukrainas pilsētās un ciemos iedzīvotāji labprātīgi padosies un atdos varu okupantiem bez cīņas. Tā tomēr nav noticis, lai gan piedāvājumi arvien vēl tiek izteikti. Dnipro (agrāk: Dņepropetrovska – red.) ir trešā lielākā Ukrainas pilsēta. Tā spēja noturēties un atsist ienaidnieku jau 2014. gadā un esot gatava arī tagad. Latvijas Televīzija (LTV) sazinājās ar Dnipro iedzīvotāju, skolotāju un palīdzības centra brīvprātīgo Irinu Minevrinu, kura stāstīja – nav iespējams iedomāties, ka pilsētas aizstāvji varētu nolikt ieročus.
Zaporižjas aizstāvjiem Ukrainā sāk trūkt munīcijas
Zaporižjas aizstāvjiem Ukrainā sāk trūkt munīcijas
Zaporižja ir liels apgabala centrs Ukrainas dienvidos ar aptuveni 700 tūkstošiem iedzīvotāju. Pilsētas apgāde ir traucēta, Krievijas armija ieņēmusi vairākas nelielas apdzīvotās vietas tās apkārtnē, to skaitā Energodaru. Zaporižja turas, lai gan pienāk ziņas, ka tās aizstāvjiem pietrūkst munīcijas, bruņu vestu un aizsargķiveru. Latvijas Televīzija sarunājās ar brīvprātīgo kara psiholoģi Lusiju Volteru, kura strādā Zaporižjas palīdzības centrā.
REPORTĀŽA: Kijevas apkārtnē gan bailes, gan apņēmība aizstāvēties
REPORTĀŽA: Kijevas apkārtnē gan bailes, gan apņēmība aizstāvēties
Kijevas apkārtnē iedzīvotāji jau daudzkārt pārcietuši, ko nozīmē kara šausmas. Naktī aiz bailēm nav iespējams aizmigt, tāpēc cilvēki cenšas kaut cik izgulēties pa dienu un nezina, ko atkal nesīs nākamā nakts. Tomēr, neraugoties uz grūtībām, teritoriālās aizsardzības vienības ir gatavas aizstāvēt savu zemi un ļaudis. Palīdz arī dziesmas. Tāda ir dzīve kādā ciematā pie Vasiļkovas, kas ir aptuveni 60 kilometrus no Kijevas.
Kijevā problēmas ar pārtikas un degvielas piegādēm
Kijevā problēmas ar pārtikas un degvielas piegādēm
Kijevā trešdien pamazām sāka just problēmas ar pārtikas un degvielas piegādēm. Daudzas līdzšinējās loģistikas ķēdes ir pārrautas. Tā pastāstīja Kijevas televīzijas žurnālists Bohdans Burjaņenko.
Ukrainas uzņēmējs: Kijevā noskaņojums ir kaujiniecisks
Ukrainas uzņēmējs: Kijevā noskaņojums ir kaujiniecisks
Kad sāk naktī gaudot trauksmes sirēnas, jābūt gatavam saģērbties 30 sekundēs un minūtes laikā būt bumbu patvertnē. Tāda pieredze ir Kijevas iedzīvotājam Igoram Koroļenko. Viņš ir uzņēmējs, kurš darbojas aviācijas nozarē. Pēc tautības krievs, ar ģimenes saknēm Krimā, bet nešaubīgs Ukrainas patriots.
Hersonas domes deputāte aicina veidot «zaļo koridoru» palīdzībai iedzīvotājiem
Hersonas domes deputāte aicina veidot «zaļo koridoru» palīdzībai iedzīvotājiem
Ukrainas pilsēta Hersona ir okupēta, un Krievijas armija pilsētas pārvaldei neļauj sniegt pat visnepieciešamāko palīdzību iedzīvotājiem – to Latvijas Televīzijai apstiprināja Hersonas domes deputāte Jevgēnija Belaja. Viņa uzskata – glābt pilsētu no katastrofiskām sekām var,  tikai izveidojot tā saukto “zaļo koridoru”, lai nodrošinātu nepieciešamās piegādes un ļautu strādāt palīdzības dienestiem.
Uzņēmējiem iesaka pārliecināties, vai viņu partnerus neskar Krievijai noteiktās sankcijas
(papildinā...
Uzņēmējiem iesaka pārliecināties, vai viņu partnerus neskar Krievijai noteiktās sankcijas (papildināts)
Pret Krieviju ieviesto sankciju mērķis ir nevis sodīt, bet gan piespiest Krieviju mainīt savas darbības virzienu. Par to šodien preses konferencē paziņoja Ārlietu ministrijas Sankciju nodaļas vadītāja Sabīne Janisela. Viņa arī norādīja, ka uzņēmējiem būtu īpaši jāpārliecinās, vai viņu sadarbības partneri netiek pakļauti šiem ierobežojumiem.
Ekonomists: Sankcijas pret Krieviju atstās ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku
(papildināts)
Ekonomists: Sankcijas pret Krieviju atstās ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku (papildināts)
Rietumu sankcijas Krievijai atstās pietiekami lielu ietekmi arī uz Latviju, intervijā Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā par karu Ukrainā sacīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš prognozēja, ka Latvijā gaidāms bezdarba pieaugums vairākās nozarēs. Tāpat arī imports no Krievijas būs izaicinājums, norādīja Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.
Jaunā realitāte Krievijā: Atcelti avioreisi un rindas pie bankomātiem
(papildināts)
Jaunā realitāte Krievijā: Atcelti avioreisi un rindas pie bankomātiem (papildināts)
Reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsākto karu Ukrainā, Rietumi noteikuši Maskavai virkni sankciju, kas rada arvien lielāku haosu Krievijā, ietekmējot arī ikdienas dzīvi iedzīvotājiem. Atcelti avioreisi un rindas pie bankomātiem ir daļa no jaunās realitātes, kurā Krievijas iedzīvotājiem bijis jāpamostas savas valsts prezidenta uzsāktā kara dēļ.
Kijevas televīzijas žurnālists: Panikas nav
Kijevas televīzijas žurnālists: Panikas nav
Kijevai smagākā situācija ir rietumos no pilsētas, kur Krievija sev kā placdarmu tālākai virzībai grib iegūt Hostomeļas lidostu ar tās ļoti lielo kravas lidmašīnām paredzēto skrejceļa joslu. Ukrainas galvaspilsētā turpinās Krievijas iesūtīto diversantu meklēšana. Par to ziņo ukraiņu televīzijas žurnālists Bohdans Burianenko. Ievērojot pilsētā noteikto komandantstundu, viņš turpina darbu Kijevas centrā kādas mājas pagrabā.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd