Nākotnes doktorantūras modelī plāno 1000 eiro algu doktorantiem par pusslodzes darbu augstskolā

Kā audzēt doktorantūras studiju kvalitāti Latvijā un pievilcību studentu vidū? Tas ir jautājums, pie kā jau kopš pavasara strādā starpinstitūciju darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē. Tās secinājumus apkopos konceptuālā ziņojumā, ko līdz gada beigām iesniegs valdībā. Tieši šajā ziņojumā ietvertās idejas par promocijas darbu valodu šonedēļ izraisīja viļņošanos akadēmiskajā vidē. Taču tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas, kas varētu sagaidīt nākotnes doktorantus.

ĪSUMĀ:

  • Pasaules Bankas (PB) pētījumā secina  doktorantūras sistēmā Latvijā trūkst vienotu kvalitātes standartu, doktoranti ir nepietiekami finansēti.
  • PB ieteikumi, kā to mainīt, ietverti jaunajā modelī; tas paredz būtiskas izmaiņas doktorantūras studiju īstenošanas pieejā.
  • IZM pieeja paredz atteikties no stipendijām doktorantiem un tā vietā piedāvātu atalgojumu ar krietni augstāku apjomu.
  • Jaunais doktorantūras modelis nosaka, ka 70% laika doktorantam ir jāpavada pētniecības procesā.
  • Zinātnisko institūtu asociācijas vadītājs vēlas skaidrāk definēt sadarbību starp augstskolām un pētniecības institūtiem.
  • Konceptuālo ziņojumu par jauno doktorantūras modeli valdībā plānots iesniegt līdz gada beigām.
  • Jauno doktorantūras modeli plānots ieviest pakāpeniski nākamajos 3-5 gados.

Nākotnes doktorantūras modelī plāno 1000 eiro algu doktorantiem par pusslodzes darbu augstskolāMāra Rozenberga
    Akadēmiskais personāls Latvijā ir viens no vecākajiem Eiropā – pēc 2015. gada datiem, vairāk nekā 40% bija vecāki par 50 gadiem, bet tikai 16,5% – jaunāki par 35 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ IZM sākusi darbu pie jauna doktorantūras studiju modeļa.

     

    "Tas nozīmē, ka mums tiešām ir ļoti nopietni jāstrādā pie tā, lai jauniem cilvēkiem darbs akadēmiskajā vidē būtu interesants un būtu motivējoši instrumenti, kas viņus ievirzītu šajā darbā," skaidro ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.

    Doktorantūras studiju un promocijas procesu lūdza izvērtēt Pasaules bankai (PB).

    "Būšu tieša: secinājumi bija paskarbi," saka PB izglītības eksperte, Eiropas Universitāšu asociācijas vecākā konsultante Andrē Sursoka.

    Daži no secinājumiem: doktorantūras sistēmā Latvijā trūkst vienotu kvalitātes standartu, doktoranti ir nepietiekami finansēti un tādēļ nevar laikus pabeigt studijas.

    "Promocijas process pašlaik ir atdalīts no universitātes; apmācība notiek faktiski tikai akadēmiskai karjerai; visa atbildība par doktorantu ir darba vadītājam, taču tai jābūt kolektīvai atbildībai. Doktorantūras skolas ir retas; arī sadarbība nacionālā un starptautiskā līmenī ir reta," uzskaitījumu turpina Sursoka.

    PB ieteikumi, kā to mainīt, ietverti jaunajā modelī, kas paredz būtiskas izmaiņas doktorantūras studiju īstenošanas pieejā. Piemēram, veidot un stiprināt Eiropā populārās doktorantūras skolas, kas noteiktu skaidrus standartus, uzņemšanas prasības, rūpētos arī par mācībspēku profesionālo pilnveidi, un uzlikt augstskolām pilnu atbildību par doktorantu veiktās pētniecības un promocijas darbu kvalitāti.

    "Nākamā lieta, kas ir ļoti būtiska un kas pašlaik nepadara doktorantūras studijas īpaši pievilcīgas – tas ir doktorantu finansiālais nodrošinājums. Mūsu pieeja paredz atteikties no stipendijām doktorantiem un tā vietā piedāvātu atalgojumu ar krietni augstāku apjomu, nekā tas ir pašlaik stipendijām," atklāj Dace Jansone.

    Pašreizējo apmēram simt eiro vietā nākotnē tie varētu būt tūkstoš eiro par pusslodzes pētniecisko darbu augstskolā. Jaunais doktorantūras modelis nosaka, ka 70% laika doktorantam ir jāpavada pētniecības procesā.

    "Ja doktorants ir darba attiecībās ar universitāti, bet pētniecības institūcija, kurā viņš veic savu pētījumu, ir tikai servisa pakalpojumu sniedzējs, tad tā ir viena attieksme," komentē Valsts zinātnisko institūtu asociācijas vadītājs Osvalds Pugovičs, "bet, ja mēs esam sociāli, juridiski un visādi citādi atbildīgi par šo jaunieti un viņš ir mūsu darbinieks, tā ir pavisam cita attieksme un cita doktorantūras kvalitāte."

    Darbu pie doktorantūras studiju kvalitātes celšanas viņš vērtē ļoti atzinīgi, taču vēlētos redzēt skaidrāk definētu sadarbību starp augstskolām un pētniecības institūtiem.

    "Mums ir spēcīgi institūti ar izciliem zinātniekiem, kas jau faktiski vada doktora darbus arī šodien. Piemēram, Organiskās sintēzes institūts 10 gados ir sagatavojis 60 doktorus. Un mēs vēlētos piedalīties šajā procesā ne tikai kā padomdevēji, bet kā pilntiesīgi locekļi. Mēs vēlētos būt šo konsorciju dalībnieki tādā veidā, ka mēs piedāvājam savu pētniecisko pieredzi, savu zinātnisko infrastruktūru, lai šie jaunieši savu darbu pētniecisko daļu var īstenot pie mums," norāda Pugovičs, kurš ir arī Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes loceklis.

    Attiecībā uz skaļākās diskusijas raisījušo promocijas darbu valodas jautājumu ministrijā norāda – starptautiskajiem recenzentiem jāspēj tos izvērtēt pilnībā, nevis tikai no īsa kopsavilkuma. Tādēļ angļu valoda ir būtiska. Taču darba oriģinālvaloda tomēr būtu izvēles jautājums. Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons lēš, ka pašlaik angliski top apmēram trešā daļa disertāciju.

    Konceptuālo ziņojumu par jauno doktorantūras modeli valdībā plānots iesniegt līdz gada beigām. Jauno doktorantūras modeli plānots ieviest pakāpeniski nākamajos trīs līdz piecos gados.

    Jaunā doktorantūras modeļa prezentācijas ieraksts:

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti