Kultūra

Pirmo reizi grāmatā: teju viss Latvijas jūgendstila arhitektūras mantojums

Kultūra

Sibīrijā tapušās vēstules uz bērza tāss apkopotas jaunā grāmatā

Atdzims unikāli Anša Cīruļa sienu gleznojumi kādreizējā Ogres sanatorijā

Atdzims unikāli Anša Cīruļa sienu gleznojumi kādreizējā Ogres sanatorijā

Latvijā saglabājušās tikai trīs vietas, kurās apskatāmi ievērojamā grafiķa un gleznotāja Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Pirmā ir Valsts prezidenta pils Sūtņu zāle, otrā – vēsturiskā Dzintaru koncertzāle, bet par trešo, iespējams, zina vismazāk. Tā ir bijusī sanatorija “Ogre”, kurai Cīrulis savulaik radījis īpaši bērniem veltītus gleznojumus.

Kopš sanatorijas slēgšanas ēka jau četrus gadus stāv tukša, bet nesen izdevies tikt pie finansējuma vismaz vēsturisko sienu gleznojumu atjaunošanai un tiek kaldināti plāni tālākai Ogres sanatorijas atdzimšanai.

“Šajā apkaimē ir vēsturiskā Jaunogres vasarnīcu teritorija. Un šī tiešām ir liela vasarnīca blakus mazajām,” tā par kādreizējo sanatoriju “Ogre” stāsta pašvaldības runasvīrs Nikolajs Sapožņikovs. Šis ir viens no pēdējiem izcilā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektiem – Zilo kalnu pakājē, koku un putnu dziesmu ieskautā Ogres malā.

“Šī ēka ir vecāka par Ogri. Ogrei kā pilsētai mēs šogad atzīmējam 90 gadus, un šī ēka ir vienu gadu vecāka. Slavenais arhitekts Konstantīns Pēkšēns to sāka projektēt 1926.gadā kā atpūtas namu slimiem trūcīgo ģimeņu bērniem. 1927.gadā šī ēka jau bija gatava un tika apdzīvota.”

 

Līdz pat 2014.gada nogalei ēkā bija bērnu slimnīcas rehabilitācijas nodaļa, bet pēc tās pārcelšanas uz Rīgu vēsturiskais nams palika tukšs. Pašvaldība to pārņēma savā īpašumā, bet pašlaik to atver tikai retiem pasākumiem un atslēdz arī īpaši Latvijas Radio.

Pati ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, bet tās centrālais pievilkšanas punkts ir grandiozā 150 kvadrātmetru ēdamzāle ar mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumiem visapkārt telpai. Tas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

“Tie veidoti tādā naivisma stilā, bērniem ļoti pievilcīgas ainas – kādā auklīte vai vecmāmiņa lasa pasakas, citā bērni rotaļājas, var pafantazēt par laiviņām un kuģīšiem. Tādas idilliskas ainas. Bet 1954.gadā šie sienu gleznojumi tika aizmālēti,” par gleznojumu vēsturi stāsta Sapožņikovs.

Skatam šos gleznojumus atklāja un restaurēja vien 80.gadu beigās. Jaunu dzīvi tiem varētu dot Ogres pašvaldības iesaiste kādā Eiropas projektā kopā ar Jēkabpili un Koknesi, atklāj domes Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska: “Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu mēs varam atjaunot šos sienu gleznojumus, atjaunot jumtu, lai ēka neturpina bojāties, un pēc konkursa nosacījumiem, kas sakrīt arī ar mūsu interesēm, telpās tiks izvietots informācijas centrs, lai ēka būtu pieejama sabiedrībai, tūristiem.”

Kopā ar valsts un pašvaldības līdzfinansējumu šiem darbiem plāno atvēlēt apmēram 700 tūkstošus eiro. Pašlaik notiek projektēšana, būvdarbi un restaurācija sāksies rudenī vai nākampavasar. Informācijas centru iekārtot un līdz ar to atvērt telpas varēs jau nākamā gada rudenī.

Pagrabā plānotas interaktīvas nodarbības bērniem, kur, piemēram, pie vēsturiskiem milzu katliem rādīs, kā senos laikos mazgāja veļu. Taču Eiropas projekts ļaus atjaunot vien nelielu daļu no vēsturiskās ēkas, atzīst Aija Romanovska.

“Mēs domājam, kā varētu piesaistīt investorus pārējo telpu atjaunošanai. Piemēram, būtu ļoti jauki, ja te būtu viesnīca ar veselības ievirzi. Turklāt Ogrē trūkst viesnīcu,” viņa skaidro. Līdz šim gan intereses neesot bijis. “Ieguldījumi tomēr ir lieli, vismaz miljons eiro, varbūt vairāk.”

Kā Ogres vēsturei veltītā grāmatā raksta arhitekts Ilmārs Dirveiks, Latvijā nav daudz ēku, kas var lepoties ar tik pazīstamu arhitekta un mākslinieka kopdarbu kā Konstantīns Pēkšēns un Ansis Cīrulis. Viņš vērtē, ka ēka saglabājusies labi, bet pašlaik tai nepieciešams kapitālais remonts. Restauratore Natālija Jātniece, kura strādājusi ar Cīruļa sienu gleznojumiem Rīgas pilī un apsekojusi arī viņa darbus Ogres sanatorijā, Latvijas Radio atzina, ka gleznojumi ir apmierinošā stāvoklī, taču plaisājošo sienu dēļ krāsojums zaudē stiprību un tajā veidojas izdrupumi, tādēļ tie būtu jāatjauno pēc iespējas drīz kopā ar visu ēku.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti