Labrīt

Uldis Cērps: Latvijas Banka savas funkcijas var veikt efektīvāk

Labrīt

Kā uzbūvēt valsti? Telegrāfa aģentūras LETA pirmsākumi

"All Media Baltics" vadītājs izvairīgi komentē sāpīgo sociālās aizsardzības jautājumu

Kāda būs TV3 un LNT apvienošana un nākotne? Intervija ar mediju koncerna vadītāju

Apvienojot LNT un TV3 ziņu redakcijas, darbu zaudēs apmēram 30 cilvēku – to intervijā Latvijas Radio apstiprina mediju koncerna „All Media Baltics” vadītājs Kristians Antings (Christian Anting). Taču viņš ir pārliecināts, ka līdz ar jaunas digitālās platformas attīstību jau pēc gada, pusotra apvienotajā ziņu dienestā strādās vairāk cilvēku nekā līdz šim. Darbiniekiem sāpīgo sociālās aizsardzības jautājumu gan Antings komentē izvairīgi un nesola, ka turpmāk visus ņems darbā ar darba līgumiem, kā to aicinājušas žurnālistus pārstāvošās organizācijas.

Kristiana Antinga sacītais īsumā:

  • Ziņām ir fundamentāla lomu mediju kompānijas darbā, un tas nemainīsies. Arī jāattīstās jaunās jomās un platformās.
  • Apvienojot ziņu dienestus un radot spēcīgāku redakciju, vairos informatīvās telpas daudzveidību.
  • Dienestu apvienošana skars 30 darbiniekus. Bet pēc pusotra gada ziņu redakcija būs vēl lielāka.
  • Lēmumus par konkrētu darbinieku atlaišanu pieņems ekspertu komanda.
  • Lēmumu apvienot LNT un TV3 ziņu redakcijas neviens no ārpuses nav ietekmējis.
  • Darbinieku līgumus un sociālo aizsardzību pārskatīs individuāli.
  • Lēmuma par apvienotā ziņu dienesta vadītāju vēl nav, tam vajadzīgas 10 dienas.

Ietekme uz informācijas daudzveidību

Jūsu koncerna lēmums apvienot LNT un TV3 ziņu dienestus ir satricinājis Latvijas mediju vidi. Cik liela ir ziņu žurnālistikas loma jūsu uzņēmuma biznesa stratēģijā?

Pirmkārt - labrīt, un paldies par iespēju izteikties. Ziņas spēlē fundamentāli svarīgu lomu mūsu kā mediju kompānijas darbā.

Mēs vienmēr esam uztvēruši ziņas kā ļoti nopietnu daļu no televīzijas satura, ko piedāvājam skatītājiem. Un tas nemainīsies.

Taču mums ir jāatzīst un jārisina jautājumi, kas saistās ar skatītāju sasniegšanu. Mums ir jāattīstās jaunās jomās, jaunās platformās, digitālajā vidē. Tādēļ mēs vēlamies izvērst ziņu klātbūtni dažādos formātos, kas spētu sasniegt jaunu auditoriju, īpaši gados jaunus cilvēkus. Abu ilgus gadus pastāvējušo ziņu dienestu apvienošanai vienā, spēcīgā ziņu redakcijā „All Media Baltics” paspārnē vajadzētu nodrošināt, ka nākotnē mūsu ziņu darbs būs vēl jaudīgāks un caurredzamāks. Un mēs spēsim nodrošināt ziņu saturu ne vien lineārajai televīzijai, kā tas ir pašlaik, bet arī jaunām platformām, kas kļūst aizvien svarīgākas.

Latvijas Žurnālistu asociācija lēmumu būtībā slēgt Latvijas vecāko komerctelevīzijas kanālu un likvidēt LNT Ziņu dienestu ir nosaukusi par „sliktāko notikumu Latvijas elektronisko mediju nozarē pēdējā desmitgadē”. Arī Valsts prezidents Egils Levits to nosaucis par „ļoti sliktu ziņu Latvijas iedzīvotājiem, jo mūsu informatīvā telpa kļūs arvien vājāka”. Pieņemot lēmumu reorganizēt LNT Ziņu dienestu, cik būtisks Jums bija jautājums par informatīvās telpas drošību un daudzveidību Latvijā?

Informācijas daudzveidība un spēcīga mediju vide ir lietas, par ko vienmēr esam stingri iestājušies. Un jautājums par vienu vai diviem ziņu dienestiem… Minēšu piemēru no Lielbritānijas, kur mediju tirgum ir ļoti liela ietekme un nozīme. Daudzi to informācijas ziņā uzskata par etalonu visai Eiropai. Uzņēmums „ITN” veido ziņu programmas kanālam ITV, „Channel 4”, „Channel 5”. Tāds modelis ir iespējams. Tā ka no tā, vai eksistē viens kopīgs vai divi atsevišķi ziņu dienesti, nav atkarīga ziņu telpas daudzveidība. Mēs esam pārliecināti, ka, šajā jaunajā ietvarā radot spēcīgāku ziņu redakciju, mēs tikai vairosim Latvijas informatīvās telpas daudzveidību.

Bet kā gan tas varētu notikt, ja divu ziņu dienestu veidotu programmu vietā paliks viena?

Piedāvāto programmu un platformu skaits palielināsies. Kopīgas ziņu struktūras izveide nenozīmē ne ziņu apjoma, ne kvalitātes samazināšanos. Būs dažādas ziņu programmas, piemēram, rīta raidījums „900 sekundes” turpinās darbu, tikai citā kanālā, saglabāsies TV3 ziņas…

Saražoto ziņu apjoms nesamazināsies!

Darbinieki un štata mazināšana

Runas par LNT un TV3 ziņu dienestu apvienošanu klīda apkārt jau nedēļām. Kādēļ pašus ziņu dienestu darbiniekus tik ilgi turējāt neziņā un viņi par plāniem uzzināja tikai sapulces rītā no Jūsu intervijas „Delfiem”?

Intervija ar “All Media Baltics” vadītāju Kristians Antingu (angļu valodā) Māra Rozenberga

    Šādu pārmaiņu sagatavošana prasa laiku, taču mēs savus darbiniekus informējām pašus pirmos. Piektdien, 8. novembrī, mums bija sapulce, kurā mēs ar darbiniekiem visu izrunājām. Tajā pašā laikā sniedzām informāciju arī presei, un tas tika darīts, cik vien ātri un gludi iespējams. Mēs apzināti nenovilcinājām informācijas sniegšanu. Taču mums vajadzēja visu sagatavot un pirmkārt informēt savus darbiniekus.

    Intervijā portālam „Delfi” iepriekš teicāt, ka gaidāms „neliels ziņu veidotāju skaita samazinājums”. Taču neoficiāli tiek runāts par 30 – 40 cilvēkiem. Cik darbinieku tad galu galā tiks atlaisti?

    Abās ziņu redakcijās kopā strādā vairāk nekā 150 cilvēku – ne tikai žurnālisti, bet arī atbalsta personāls, un dienestu apvienošana skars apmēram 30 no viņiem. Tas, protams, ir smags lēmums attiecībā uz katru individuāli, bet šobrīd ir gaidāms darbinieku skaita samazinājums. Taču, ja Jūs man jautātu, kur vēlamies būt pēc 12 līdz 18 mēnešiem, esmu pārliecināts, ka būsim atgriezušies pie līdzšinējā darbinieku skaita vai pat to palielinājuši. Līdz ar jaunas, digitālas ziņu platformas iedzīvināšanu, par kuru arī piektdien paziņojām, radīsies jaunas darbavietas, būs vajadzīgas jaunas prasmes.

    Domāju, ka pēc pusotra gada šīs štatu samazināšanas fāzes mums būs vēl lielāka ziņu redakcija.

    Kas Jūs konsultē lēmumu pieņemšanā par to, kurus darbiniekus atlaist, kurus – paturēt?

    Mūsu uzņēmumā ir dažādi eksperti gan cilvēkresursu, gan producēšanas jomā, kas strādā kopā un ļoti rūpīgi pieiet tam, kāda būs mūsu uzņēmuma nākotnes struktūra.

    Bet kas un pēc kādiem kritērijiem veido šo sarakstu ar atlaižamajiem žurnālistiem?

    Tas nav viens konkrēts cilvēks. Tā ir ekspertu komanda no personāla daļas, producēšanas un ziņu daļas, kas kopā ir apspriedušies par to, kā ar vismazāko iespējamo ietekmi veikt izmaiņas atbilstoši mūsu jaunajai uzņēmuma struktūrai.

    Ietekme uz lēmumu?

    Ņemot vērā virkni nepatīkamu gadījumu Latvijas mediju vidē, vai esat pilnīgi pārliecināts, ka jūsu lēmumus nav ietekmējuši kādi vietējie biznesmeņi un bijušie politiķi?

    Jā, esmu pārliecināts. Visi lēmumi ir rūpīgi izvērtēti kompānijas iekšienē, bet

    neviens no ārpuses nav ne mēģinājis, ne reāli ietekmējis nevienu lēmumu.

    Bet vai esat izjutis kādu esošo vai bijušo politiķu vai biznesa vides darboņu interesi par to?

    Nē. Mēs apzināmies, cik šis ir jūtīgs jautājums. Tādēļ mēs to esam paturējuši sava uzņēmuma ekspertu vidū, neesam gājuši uz āru, lai neradītu šādas bažas. Esmu pārliecināts, ka mums tas ir izdevies labi. Un varu apliecināt, ka mūsu lēmumus nav ietekmējis neviens, kurš nestrādā šajā uzņēmumā.

    Līgumi ar darbiniekiem

    Publiski pieejamā informācija liecina, ka „AM Baltics” 2018. gadu noslēdza ar 2,1 miljona eiro neto peļņu. Kādēļ pieļaujat, ka par žurnālistiem netiek maksāti nodokļi no pilnas algas?

    Jūs droši vien runājat par sociālās apdrošināšanas iemaksām. Mūsu līgumattiecības ar cilvēkiem, kas pie mums strādā, ir dažādas, un tā ir ierasta prakse mediju industrijā. Ne tikai Latvijā, bet arī citos Eiropas mediju tirgos cilvēki strādā ar dažādiem līgumiem. Mēs darbojamies pilnīgā saskaņā ar Latvijas nodokļu sistēmu un sociālās apdrošināšanas regulējumu. Taču tas nenozīmē, ka nākotnē mēs nevarētu pārskatīt līgumattiecības ar saviem darbiniekiem un apsvērt, kur būtu vajadzīgas izmaiņas.

    Jūsu žurnālisti līdz šim strādājuši kā pašnodarbinātie, dibinājuši savus mikrouzņēmumus, slēguši autoratlīdzības līgumus, lai gan strādā pilna laika darbu jūsu uzņēmumā. Vai Jums tas šķiet taisnīgi pret darbiniekiem?

    Kā jau teicu, mēs šajā reorganizācijas procesā iesim cauri katram individuālam gadījumam. Šie dažādie līgumattiecību veidi, kurus Jūs minējāt, pastāv ne tikai mūsu uzņēmumā, bet ir parasta prakse arī citos mediju uzņēmumos. Bet mums tie būtu regulāri jāizvērtē, jo varbūt mainās apstākļi, darba veids un apjoms. Un to mēs arī pašlaik darām.

    Bet Jūsu uzņēmumam abi kanāli – gan LNT, gan TV3 – pieder jau kopš 2017. gada. Situācijā, kad Jūsu uzņēmums pelna vairāk nekā divus miljonus eiro gadā, žurnālisti, kas pie Jums strādā pilna laika darbu, ir sociāli neaizsargāti. Vai tā, jūsuprāt, ir godīga un ētiska rīcība no uzņēmuma puses?

    Kā jau minēju, mums ir dažādi līgumi dažāda veida darbam, ko cilvēki veic – ir darba līgumi, ir arī Jūsu aprakstītie autorlīgumi. Mums nav vienādu līgumu ar visiem darbiniekiem. Un šajā reorganizācijas procesā mēs izvērtēsim katru no šiem līgumiem, lai pārliecinātos, vai tie būtu pareizie līgumi arī nākotnē.

    Tātad kā šajā procesā mainīsies Jūsu līgumattiecības ar ziņu žurnālistiem?

    Nevaru dot vienu atbildi par pilnīgi visiem. Kā jau sacīju, būs individuālas pārrunas ar katru no darbiniekiem, līgumi tiks pārskatīti, un, ja tajos būs nepieciešamas izmaiņas, tās tiks veiktas.

    Es jautāju konkrēti par ziņu žurnālistiem, kuri pie Jums strādā pilna laika darbu. Vai viņiem arī turpmāk būs jādibina savi mikrouzņēmumi vai jānoformē pašnodarbinātā statuss?

    Katrs gadījums patiešām ir jāizvērtē atsevišķi. Cilvēkiem, kuri veic dažādus darbus, ir pieejami dažādi līgumi. Atkārtoju –

    ar katru no darbiniekiem sēdīsimies pie galda un izvērtēsim, vai viņa veiktais darbs atbilst konkrētajam līguma veidam, vai arī nepieciešamas izmaiņas.

    Ziņu dienesta vadība

    Vai esat jau pieņēmuši lēmumu, kurš būs apvienotā ziņu dienesta vadītājs?

    Nē. Kā jau piektdien teicu kolēģiem, kad informējām viņus par gaidāmajām pārmaiņām, mums vajadzēs apmēram 10 dienas, pirms varēsim nākt klajā ar šādu publisku paziņojumu. Pašlaik izvērtējam dažādus kandidātus, tāpēc diemžēl nevaru pašlaik Jums neko jaunu pavēstīt.

    Publiski ir izskanējis Haralda Burkovska vārds, un viņš ir apstiprinājis, ka ir uzrunāts šim amatam. Pēc kādiem kritērijiem izraudzījāties viņu kā potenciālo vadītāju?

    Es pašlaik negribētu detalizēti apspriest nevienu kandidātu, ar kuriem esam runājuši. Jā, esam uzrunājuši Haraldu kā vienu no potenciālajiem kandidātiem. Ko mēs meklējam? Protams, ziņu dienesta vadītājam jābūt pieredzei žurnālistikā, lai spētu vadīt šādu struktūrvienību. Bet jābūt tikpat labām prasmēm vadīt kolektīvu, kurā būs jāapvieno divas iepriekš atsevišķi strādājušas komandas. No tām būs jāspēj radīt jaunu, kopīgu, darboties spējīgu komandu. Tāpat vajadzīga ne vien pieredze ziņu veidošanā lineārajā TV apraidē, bet spēja vadīt pārmaiņas digitālajā vidē un jaunajās platformās, ko iepriekš pieminēju. Tie ir kritēriji, pēc kuriem vērtējam kandidātus.

    Jūs esat visas mediju grupas „All Media Baltics” vadītājs un kopš jūlija, kad darbu atstāja Baiba Zūzena, - arī uzņēmuma vadītājs Latvijā. Vai Latvijas postenim pašlaik tiek meklēts jauns vadītājs?

    Nē. Es esmu šī amata vietas izpildītājs Latvijā, un tā tas pagaidām arī paliks. Mēs vienmēr vērtējam dažādas iespējas, bet pašlaik akcionāri ir ļoti apmierināti ar risinājumu, ka es vadu arī uzņēmumu Latvijā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti