Lāčplēša ordeņa stāsti. Jānis Osvalds Zēbergs un kara šausmu atstātās sekas

Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. To saņēma arī Jānis Osvalds Zēbergs, taču vēlāk Lāčplēša Kara ordeņa dome pieņēma lēmumu ordeni viņam atņemt.

Lāčplēša ordeņa stāsti. Jānis Osvalds Zēbergs un kara šausmu atstātās sekasMāra Rozenberga
    "Jānis Osvalds Zēbergs savu ordeni saņēma par vairākām kaujām 1917. gadā. Pēc strēlnieka gaitām viņš iestājās arī Latvijas armijā," stāsta vēsturnieks Arnis Strazdiņš. Zēbergs bijis titulēts virsnieks jau Krievijas impērijas armijā, kur sevi bija pierādījis kā ļoti drošsirdīgu un veiksmīgu karotāju.

    "Taču vēlāk, pēc atvaļināšanas no armijas, skaidri bija redzamas kara traģisko notikumu sekas – viņš bija pārcietis nervu sabrukumu un sirga ar atkarību no alkohola un dažādām narkotiskajām vielām," atklāj Strazdiņš,

    "viņa dienesta cena bija veselība un ļoti smaga dzīve pēc Pirmā pasaules kara, no kura viņš izgāja kā kara invalīds. Faktiski visu savu kara invalīda pensiju viņš notērēja opijā un citās narkotiskajās vielās."

    Vēl rubrikā par Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem:

    "Ja izmantojam mūsdienu terminoloģiju, viņš sirga ar posttraumatiskā stresa sindromu. Arī savās atmiņās viņš ir teicis, ka karš samala viņa miesu un viņa garu. Viņš nespēja atgriezties miera laika dzīvē," piebilst vēsturnieks Mārtiņš Vāveris. Pētniekiem zināms, ka Zēbergs bieži nonācis konfliktā ar likumu, reiz pat ticis tiesāts par kāda biedra slepkavību. Viņš gan nav ticis notiesāts, bet atzīts par nepieskaitāmu.

     

    "Viņam tika piespriesta piespiedu ārstēšanās psihoneiroloģiskajā slimnīcā, bet viņš nebija no pateicīgākajiem pacientiem. Viņam vienmēr bija iemesli, kā pretoties iekšējai kārtībai vai pat aizbēgt no slimnīcas, īpaši gadījumos, ja medicīniskajā personālā bija kāds vācietis. Viņš visu mūžu uzskatīja, ka vācieši ir viņa lielākie ienaidnieki," stāsta Vāveris.

    30. gadu sākumā Zēbergs nereti esot bijis redzams ielās apreibis, ar Latvijas armijas formu mugurā un ordeni pie krūts, un Lāčplēša Kara ordeņa dome pieņēma lēmumu Zēbergam ordeni atņemt. "Ordeņus mēdza atņemt ar domu, lai nēsātājs ar nepiedienīgu vai neētisku rīcību neaptraipītu šī ordeņa slavu. Zēberga gadījums ir līdzīgs.

    Drīz vien pēc ordeņa atņemšanas viņš mirst, un viņa māte raksta uz ordeņa domi, lūdzot izsniegt dēla ordeni, lai varētu to saglabāt par piemiņu," zina stāstīt Strazdiņš.

    Balstoties uz Jāņa Osvalda Zēberga atmiņām, rakstnieks Viktors Eglītis radījis stāstu "Aizšautais vanags", parādot, cik psiholoģiski smaga un bieži vien nepanesama bija karadarbība un tās sekas.

    Stāsti par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem pašlaik skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē. Tiesa gan, stāsts par Zēbergu palicis ārpus izstādes vitrīnām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti