Panorāma

Sākta «Rail Baltica» būvniecība Igaunijā

Panorāma

Panorāma

Pasniegtas Izcilības balvas kultūrā

Izcilības balvas kultūrā saņem Garanča, Laudere, Lancmanis

Svinīgā ceremonijā 28. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklāja Izcilības balvas kultūrā laureātus. Balvas 2019. gada ieguva vēsturnieks un gleznotājs Imants Lancmanis, operdziedātāja Elīna Garanča un baletdejotāja Anna Laudere. Šogad īpašais apbalvojums par izciliem starptautiskiem sasniegumiem tika pasniegts jau sesto reizi, medijus informē Kultūras ministrijas pārstāvji.

Izcilības balva kultūrā saņem Garanča, Laudere, LancmanisMāra Rozenberga

    "Izcilības balvas kultūrā piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā," atgādina kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), uzsverot, ka katrs laureāts saņems apbalvojumu, tai skaitā 7 000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

    Saraksts ir tik garš, ka kod, kurā pirkstā gribi – visi sāp. Tā saka žūrija par ikgadējās Izcilības balvas kultūrā nominantiem. Un patiesi – arī sestajā balvas pasniegšanas gadā to saņēmuši trīs cilvēki, kuru vārdi komentārus neprasa.

    Kultūras izcilības balvas ceremonijas rīkošanu tradicionāli uztic vēl topošajām izcilībām. Šogad to rīkoja Latvijas Mākslas akadēmija, caur molbertiem, otām un krāsu tūbiņām pilnu gleznotāja darbistabu ievedot laureātus akadēmijas Lielajā zālē.

    Tieši šai ēkai lielāko paldies sacīja balvas laureāts, gleznotājs un mākslas zinātnieks Imants Lancmanis: “Šai mājai manā dzīvē piemīt kas fatāls. Tā ir mācījusi man profesiju, mācījusi strādāt. Izcilība – tas ir gan darbs, gan mērķtiecība, gan, protams, tā ir providence un, jā, debesu vēlēšanās, lai kaut kas notiktu.”

    Katru no laureātiem sagaidīja asprātīgi jauno mākslinieču Kerijas Arnes un Montas Andžejevskas video sveicieni un īpaši pārdomāti priekšnesumi.

    Nejaušība nebija jaunās dziedātājas Karlīnes Annas Ērgles izpildītā Imanta Kalniņa dziesma no izrādes "Princis un ubaga zēns”. Tieši ar šo dziesmu savulaik septiņu gadu vecumā šajā izrādē debitēja otra balvas laureāte Elīna Garanča.

    “Dziedāšana ir tas, ar ko es vislabāk māku komunicēt ar pasauli. Caur balsi es vislabāk māku izteikt to, ko jūtu sevī. Paldies dievam, ka tam ir piekritēji un ka tam ir tāds piepildījums, jo patiesībā es citādāk nebūtu zinājusi, ko lai ar savu dzīvīti sadaru,”

    savā pateicības runā uzsvēra Garanča.

    Režisora Vladislava Nastavševa dziedājums tikpat trauslajai un plastiskajai balerīnai Džona Noimaijera vadītā Hamburgas baleta vadošajai solistei Annai Lauderei sakrita ar ceremonijas emocionālāko brīdi, kad balvu negaidīti pasniedza viņas sirdsdraudzene Elza Leimane, novedot balerīnu līdz asarām.

    “Būt novērtētai savā zemē – tās man ir neizsakāmas sajūtas. Un tad iznāca Elza… Es gribēju tik daudz ko pateikt, bet vairs nevarēju pateikt neko! Jo tik tiešām – vārdos tas nav izsakāms. Ir vesela cilvēku ķēde, kas ir aiz manis, kam varu teikt paldies par to, kur šodien esmu – savam horeogrāfam Džonam Noimaijeram, saviem pedagogiem Hamburgā, savai ģimenei un tuvākajiem draugiem,” pēc ceremonijas teica Laudere.

    Pieteikumus Izcilības balvai kultūrā izvērtē Nacionālā kultūras padome. Tradicionāli lielākā konkurence ir mūzikas lauciņā, stāsta padomes pārstāve, Juglas vidusskolas direktore Aija Melle:

    “Man šķiet, ka šī ir balva, kas ceļ pašapziņu ne tikai tiem, kas to saņem, bet arī jebkuram latvietim. (..) Un cik labi, ka mums tas saraksts ir tik garš, ka nav jāmeklē, kam šo balvu varētu iedot, bet ka ir jāizvēlas un kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp…”

    Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

    Imants Lancmanis

    Izcilības balva kultūrā 2019. gadā mākslas vēsturniekam un gleznotājam, Rundāles pils muzeja direktoram no 1976. līdz 2018.gadam Dr.art.h.c. Imantam Lancmanim piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēstures un kultūras mantojuma popularizēšanā gan Latvijā, gan ārvalstīs un starpkultūru sadarbības veicināšanā starp Latviju un Eiropas valstīm, par ko liecina arī saņemtie augstie apbalvojumi.

    Imants Lancmanis ir latviešu mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas iniciators un speciālists, gleznotājs, grāmatu autors, publicists un sabiedriskais darbinieks. Imants Lancmanis kļuva par Rundāles pils direktoru 1976.gadā, kur nostrādāja līdz pat 2018.gada beigām. Tur ilgstoši virzījis un vadījis apjomīgus Rundāles pils restaurācijas darbus un iekārtojis ne vien pils pamatekspozīciju, bet arī dekoratīvo mākslas ekspozīciju, kas aptver visus vēsturiskos mākslas stilus – no gotikas līdz jūgendstilam.

    Vienlaikus Imants Lancmanis piedalījies Lestenes baznīcas atjaunošanā, vadījis Jelgavas pils Kurzemes hercoga kapeņu vispusīgās saglabāšanas un sarkofāgu restaurāciju un ir bijis iesaistīts daudzu citu Latvijas piļu, muižu un baznīcu vērtību saglabāšanā.

    Imanta Lancmaņa restaurācijas darbi tiek uzskatīti par restaurācijas skolas pamatu un etalonu visas Latvijas mērogā.

    Imants Lancmanis publicējis arī monogrāfijas, katalogus, rakstus un rakstu sērijas par arhitektūru, mākslas vēsturi, pieminekļu aizsardzību, heraldiku ne tikai Latvijas periodikas izdevumos, bet arī Krievijā, Vācijā un Francijā.

    Imants Lancmanis saņēmis visaugstāko valsts apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni 1994. gadā un Atzinības krustu 2018. gadā. Kopš 1998. gada Imants Lancmanis ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Imants Lancmanis ir arī vairāku ārvalstu apbalvojumu ieguvējs. Viņš saņēmis Francijas Goda leģiona ordeni, Vācijas Federatīvās Republikas Nopelnu krustu, Eiropas Savienības un Eiropas mantojuma federācijas “Europa nostūra” balvu, Eiropas Kultūras fonda “Pro Europa” balvu un citas.

    Elīna Garanča

    Izcilības balva kultūrā 2019. gadā operdziedātājai Elīnai Garančai piešķirta par spožu un daudzveidīgu māksliniecisko darbību gan pasaules prestižākajos opernamos, gan solokoncertos, kas veidoti sadarbībā ar Eiropas un pasaules ievērojamākajiem orķestriem, kā arī nozīmīgu devumu Latvijas mūzikas un kultūras dzīvē un Latvijas tēla popularizēšanā pasaulē.

    Elīna Garanča ir latviešu operdziedātāja, mecosoprāns. Pasaules slavu ieguvusi ar titullomu Žorža Bizē operā “Karmena” 2009. gadā.

    Viņas spožās uzstāšanās uz visām ievērojamākajām operu skatuvēm guvusi milzīgus panākumus gan kritiķu, gan klausītāju atsauksmēs. Elīna Garanča regulāri izpilda vadošās lomas pasaules prestižākajos opernamos.

    Ar izrādi „Samsons un Dalila” tika atklāta Ņujorkas "Metropolitan" 2018./2019. gada sezona, kuras tiešraidi kinoteātros noskatījās aptuveni 20 miljoni skatītāji. Šī pati opera ar Elīnas Garančas dalību tika izrādīta arī Vīnes Valsts operā pēc 25 gadu pārtraukuma un 2019. gada 24. novembrī piedzīvoja pirmizrādi arī Berlīnes Valsts operā.

    Vienlaikus Elīna Garanča regulāri piedalās simfonisko orķestru koncertos kā solo māksliniece. 2019./2020. gada sezonu Elīna Garanča uzsāka ar vērienīgu deviņu solokoncertu turneju pa Eiropas koncertzālēm. Elīnas Garančas dibinātais vasaras opermūzikas festivāls “Klassik unter Sternen”, kam par godu Austrija laida klajā pastmarku sēriju ar Elīnas Garančas ģīmetni, notiek jau vairāk nekā 10 gadus Austrijā.

    Elīna Garanča, būdama pasaules zvaigzne, allaž atradusi iespēju koncertēt arī Latvijā. Sadarbībai ar Maestro Raimondu Paulu solodziesmu programmā “Baltās paslēpes” 2016. gadā sekoja Elīnas dalība “Eurovision Choir Of The Year” kā žūrijas priekšsēdētājai, kurš 2017. gadā notika Rīgā. Latvijas valsts simtgades gadā Elīna Garanča koncertēja Rīgas festivālā kopā ar Vīnes filharmoniķiem ne tikai Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, bet arī Viļņā un Tallinā.

    2018. gada decembrī par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas un kultūras dzīves attīstībā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē Elīnai piešķirta balva „Gada rīdzinieks”. Elīna Garanča ir Lielās mūzikas balvas un Vācijas Fonoakadēmijas ''ECHO Klassik'' balvas vairākkārtēja ieguvēja, Triju Zvaigžņu ordeņa divkārša laureāte, Eiropas Kultūras balvas un citu balvu ieguvēja.

    Anna Laudere Annas Kareņinas lomā

    Anna Laudere

    Izcilības balva kultūrā 2019. gadā baletdejotājai Annai Lauderei piešķirta par izcilu sniegumu dejas mākslā Hamburgas baleta vadošās solistes statusā un īpašo prēmiju “Benois-Massine” baleta pasaulē nozīmīgākajā konkursā “Benois de la Danse” 2019. gadā.

    Anna Laudere ir baletdejotāja, kas savas profesionālās gaitas iesākusi Rīgas Horeogrāfijas skolā, vēlāk Džona Noimaijera vadītajā Hamburgas baleta skolā, 2004. gadā kļūstot par Džona Noimaijera vadītā Hamburgas baleta trupas dalībnieci, kur no 2008. gada Anna Laudere ir bijusi soliste, bet no 2011. gada – primabalerīna. 2008. gadā saņēmusi daudzsološiem skatuves māksliniekiem veltīto Hamburgas Dr.Vilhelma Oberdēfera balvu.

    Hamburgas baleta vadītājam, pasaulslavenajam horeogrāfam Džonam Noimajeram piedēvē īpašu spēju cilvēku attiecību būtību atveidot dejas valodā tā, ka gan mākslinieki, gan skatītāji piedzīvo personisku līdzpārdzīvojumu. Noimaijera radītie tēli ir cieši saistīti ar viņa vadītās baleta trupas dejotājiem, kuru iedvesmots viņš rada īpašas interpretācijas.

    2018. gadā par Annas Kareņinas lomu Annai Lauderei tika piešķirta balva “Positano Premia le Danza Léonide Massine” (Itālija).

    Savukārt 2019. gada 21. maijā Maskavas Lielajā teātrī Annai Lauderei pasniedza par baleta mākslas "Oskara" dēvētā konkursa “Benois de la Danse” īpašo prēmiju “Benois-Massine”, ierindojot Annu Lauderi visas pasaules prominentāko horeogrāfu un dejotāju vidū.

    Hamburgas baleta viesizrāžu ietvaros Anna Laudere ir dejojusi uz Eiropas nozīmīgākajām skatuvēm. Anna Laudere kopš 1998. gada periodiski piedalās arī galā koncertos festivālā “Baleta zvaigznes Jūrmalā”, Latvijā; arī šogad – 2019. gada festivāla 20. jubilejas gadā, izpildot fragmentus no baleta “Anna Kareņina”.

    KONTEKSTS:

    Aizvadītajos gados Izcilības balvu kultūrā saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris ''Kremerata Baltica'', režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena.

    Turpinot tradīciju, arī šogad Izcilības balvas kultūrā ceremoniju rīkoja kāda no trim radošajām kultūras augstskolām. Šogad namamātes lomu uzņēmās Latvijas Mākslas akadēmija (LMA);

    Kultūras ministrijas apbalvojums īsā laikā iemantojis popularitāti, īpaši pēdējos divus gadus padarot izvērtēšanas darbu visnotaļ saspringtu – aicinājumam izvirzīt pretendentus atsaucies plašs pieteicēju loks, un trīs balvas ieguvēji bija jāizvēlas no 24 pieteikumiem. Pretendenti šogad pārstāvēja tādas kultūras nozares kā mūzika, teātris, vizuālā māksla, dizains, deja, kino un kultūras mantojums.

    Kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības. Iesniegtos pieteikumus atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome un apstiprināja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

    Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.

    Kultūras ministrijas apbalvojums – Izcilības balva kultūrā – tika iedibināta 2014. gadā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti