Veselības ministrija vēlas mazināt zāļu ražotāju atkarību no Ķīnas un Indijas; konkrētu plānu nav

Eiropas Savienības (ES) gaiteņos jau ilgu laiku runā par nepieciešamību mazināt savienības atkarību no tādām valstīm kā Ķīna vai Indija vairākās jomās, tostarp, medikamentu un medicīnas preču ražošanā. Atkarību no šīm valstīm Eiropas Savienība īpaši izjūt šobrīd, krīzes laikā, kad mēdz kavēties kādu izejvielu vai medicīnas preču piegādes un tām tiek uzskrūvētas augstas cenas. Arī Latvijā piekrīt – šis ir aktuāls jautājums un Eiropas līmenī jau tiek spriests par atkarības mazināšanu, tomēr konkrētu plānu vēl šobrīd nav.

Veselības ministrija gatava veicināt zāļu ražotāju atkarības mazināšanu no ārpus Eiropas tirgus, tomēr konkrētu plānu vēl navKristaps Feldmanis
    Eiropas Savienībai jāmazina atkarība no valstīm ārpus tās. Īpaši svarīgi tas ir divās jomās. Viena ir pārtikas ražošana, bet otra – medikamentu ražošana, norādīja Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas „Eiropas Tautas partijas” vadītājs, vācu politiķis Manfrēds Vēbers.

    “Eiropas Savienībai jākļūst neatkarīgai dažās pamata jomās. Tas jādara mūsu sabiedrības dēļ. Mēs krīzes laikā piedzīvojam, piemēram, medicīnas preču, medikamentu trūkumu. Tas nekad vairs nedrīkst notikt. Tādēļ mums, eiropiešiem jākļūst neatkarīgākiem šajā jomā,” uzsvēra Vēbers.

    Arī Latvijā par šo jautājumu tiekot domāts, norādīja Veselības ministrijas farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Viņa stāstīja, ka jau notikušas Eiropas Savienības starpnozaru ministriju tikšanās, kurās šis jautājums aktualizēts, tomēr šobrīd vēl konkrētu plānu neatkarības mazināšanai medikamentu ražošanas jomā, neesot.

    “Šis jautājums jau ir pacelts visā ES mērogā un Latvija vienmēr bijusi atbalstoša, ka mums jārada mehānismi, lai mēs būtu neatkarīgi no šiem piegādātājiem, jo mums ir ļoti laba pieredze gūta Covid-19 laikā. Mēs esam konstatējuši, ka tad, kad Ķīnā bija konstatēta infekcija, robežas tika slēgtas un substanču piegādes riski pastāvēja, vairākiem ražotājiem substance nāca no viena un tā paša avota. Tas nozīmē, ka medikamenta aktīvā viela ražota vienā vietā, ražotājs dod savu nosaukumu, ietērpj savā cenā, tad pārdod Eiropas tirgos,” situāciju iezīmēja Kaupere.

    Kaupere gan skaidroja, ka Latvijā nav daudz molekulu, kas tiktu ražotas šeit uz vietas, tomēr atsevišķas ir, tādēļ jādomā, kā arī Latvija var iesaistīties Eiropas atkarības mazināšanā.

    Starp Latvijas lielākajiem zāļu ražotājiem minama akciju sabiedrība „Grindeks”. Tās valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis atkarības mazināšanu uzsvēra kā ļoti nozīmīgu. Viņš arī norāda, ka mērķa sasniegšanai būtu nepieciešama valsts palīdzība.

    “Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī ir jādefinē, kādiem preparātiem ir nepieciešama lielāka neatkarība no Ķīnas un Indijas, lai mēs ražotu šeit, Eiropas Savienībā. Mēs arvien vairāk vērtēsim, lai mums ir vertikāli integrēti produkti, kad mēs paši ražojam gan aktīvo vielu, gan gatavo zāļu formu, lai mazinātu atkarību no citiem zāļu piegādātājiem,” norādīja Hmeļņickis.

    Arī ''Grindeks'' izjutis krīzi. Nācies saskarties ar to, ka aktīvās vielas no Ķīnas krīzes laikā nav bijis iespējams saņemt. Tad uz mēnesi vai diviem konkrētu medikamentu ražošana apstājusies un bijis jāizlīdzas ar noliktavās esošo.

    Hmeļņickis gan pauda, ka, viņaprāt, savā ziņā neatkarību zāļu ražošanā Eiropa jau pati kādreiz zaudējusi, jo lētākas ražošanas dēļ savulaik daudz ražošanas pārcelts uz Ķīnu un Indiju. Tāpat zāļu ražotājus no Eiropas aizbaidījusi striktā dabas piesārņošanas uzraudzība, jo medikamentu ražošana rada izmešus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti