ĪSUMĀ:
- Veselības inspekcija izvērtējusi slimnīcas, pārbaudot to atbilstību definētajiem līmeņiem.
- Izvērtējums veikts, lai saprastu, cik noslogotas ir slimnīcas, kādus pakalpojumus sniedz.
- Mazo slimnīcu uzņemšanas nodaļās pacients izmaksā pat 3 reizes dārgāk nekā lielajās.
- Secināts arī, ka zemāko līmeņu slimnīcās uz vienu ārsta slodzi ir mazāks darba apjoms.
- Ministre: Jāmaina slimnīcu profili, lai reģionu centros koncentrētu augstas klases speciālistus.
- Mazajās slimnīcās būtu ambulatorie dienas stacionāra pakalpojumi, primārā veselības aprūpe.
- Veselības inspekcija: daudzi ārsti spiesti strādāt garas dežūras; trūkst rezidentu uzraudzības.
- Līdz ar to pastāv bažas par ārstniecības kvalitāti lauku reģionos.
- Tālāk notiks diskusijas ar pašvaldībām, lai tām skaidrotu slimnīcu reformas mērķus.
- NVD jaunos līgumus ar slimnīcām varētu slēgt ar nākamā gada 1. janvāri.
Zemāko līmeņu slimnīcās uz vienu ārsta slodzi ir arī mazāks darba apjoms, proti, mazāk ārstētu pacientu.
"Veselības ministrijas pārbaudes un revīzijas atklāja, ka mums ir tādas slimnīcas, kur operatīvā aktivitāte, proti, dienā veiktās operācijas ir viena. Tas ir nedroši pacientam, jo ar tik zemu intensitāti runāt par kvalitatīvu pakalpojumu mēs nevaram. Tas ir arī nelietderīgi no resursu izmantošanas viedokļa," sacīja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").
Viņa skaidroja, ka šāds izvērtējums bijis nepieciešams, lai saprastu, cik realitātē noslogotas ir slimnīcas un kādus pakalpojumus tās sniedz. Viņķele sacīja – nākotnē jāmaina slimnīcu profili, lai reģionu centros būtu koncentrēti augstas klases speciālisti, bet mazo pilsētu slimnīcas nodrošinātu ambulatoros dienas stacionāra pakalpojumus un primāro veselības aprūpi.
"Daļa slimnīcu uztur aizgājušo laiku godību, ignorējot faktu, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir visai būtiski mainījusies kopš tā laika, kad slimnīcu tīkls ir veidojies.
Daļa vēl ir no padomju laikiem, un tad iedzīvotāju blīvums, mediķu skaits un vispār veselības aprūpes struktūra bija pilnīgi citādāka. Un arī prasības bija citas, un publikas gaidas bija citas," teica veselības ministre.
Slimnīcu līmeņu izvērtēšana un to darbu sadalīšana ir svarīga ne tikai naudas taupīšanas nolūkos. Paredzēts, ka izmaiņas uzlabotu arī pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, dzemdību palīdzību koncentrējot vienuviet reģionā, speciālisti šādas procedūras veiktu biežāk, tādējādi uzturot savu profesionalitāti, kas nav iespējams, ja tiek veikts mazs skaits dzemdību. Līdzīgi arī ar citām darbībām.
Mainās ne tikai iedzīvotāju blīvums. Maz ir arī ārstu, tādēļ Veselības inspekcijas vadītāja Dreika, iepazīstinot ar izvērtējuma rezultātiem, norādīja uz vairākām atklātām problēmām. Viena no tām – daudzi ārsti spiesti strādāt garas dežūras, un pietrūkst ārstu, kas uzraudzītu rezidentus, tādēļ pastāv bažas par ārstniecības kvalitāti lauku reģionos.
"Reģionos cilvēki tiek pakļauti zināmam riskam, jo tur lielu daļu no dežūrām nosedz ārsti bez sertifikātiem un arī rezidenti.
Mēs negribētu redzēt situāciju, ka cilvēki laukos ir tādi, zināmā mērā, rezidentu izmēģinājuma objekti, jo uzraudzība, kā mēs to redzam, arī ejot slimnīcās, – ir ļoti formāla.
Sākot ar to, ka uzraudzību veic ārsts, kurš ir mājas dežūrā, kas vēl ir labākais gadījums, bet bieži vien ir ārsts, kurš ir ilgstošā prombūtnē un nekādi nevar veikt šo rezidenta uzraudzību," atzina inspekcijas vadītāja.
Arī retais operāciju, manipulāciju skaits, kā arī maz aizpildīto gultas vietu norāda uz nepieciešamību pārorganizēt slimnīcu darbu, lai to padarītu taupīgāku, tajā pašā laikā uzlabojot veselības aprūpes kvalitāti.
"Kopumā vidējo līmeni uz augšu uzvelk terapijas nodaļa, kas ir visi aprūpes pakalpojumu, hroniskie slimnieki, paliatīvā aprūpe. Jebkurā gadījumā tā ir [nodaļa], kura ir visvairāk noslogota un aizpildīta. Līdz ar to mēs secinām, ka tieši 2. un 3. līmeņa slimnīcās terapija un aprūpe ir tās, kuras nepieciešamas, nevis lielā medicīna ar ķirurģiskajām operācijām un citām lietām," atzina Dreika.
Veselības ministre gan solīja, ka nevienu slimnīcu iecerētajā reformā neslēgšot.
Paredzams, ka tālāk notiks diskusijas ar pašvaldībām, lai tām skaidrotu slimnīcu reformas mērķus. Sagaidāms, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) ar slimnīcām jaunos līgumus varētu slēgt ar nākamā gada 1. janvāri.
