Panorāma

Lauksaimnieki pieprasa viesstrādniekus

Panorāma

Panorāma

Jēkaba katedrāles tornī atgriežas gailis

FOTO: Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles gailis atgriežas tornī

27. maijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles 91,6 metrus augstajā torņa smailē atgriezās atjaunotais gailis.

AS “Būvuzņēmums Restaurators” pārstāvis Jānis Riņķis paziņojumā medijiem informēja, ka vēsturiskā gaiļa uzcelšanas procedūru, kas iepriekšējo reizi tika veikta 1982. gada 13. augustā, šoreiz uzraudzīja Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Svētā Jēkaba katedrāles torņa gailī pēc tā restaurācijas nonācis vēstījums nākamajām paaudzēm.

Šoreiz tur ievietots premjerministra, baznīcas restauratoru un Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa, metropolīta Zbigņeva Stankeviča rakstīts vēstījums, kā arī divi laikraksti, kuri vēstījuši par gaiļa noņemšanu tā rekonstrukcijai. Stankevičš skaidroja, ka šis jau ir trešais vēstījums, kas ievietots gailī. Pirmais – 18. gadsimtā rakstītais gan šobrīd esot ūdens sabojāts un neizlasāms.

Stankevičs skaidroja, ka šoreiz savā vēstījumā norādījis informāciju par galvenajiem ar reliģiju saistītajiem notikumiem kopš pēdējā vēstījuma, 1982. gadā, ievietošanas. Pieminētas pāvestu vizītes Latvijā, Jāņa Pujāta nozīme reliģijas vēsturē Latvijā. Tāpat uzskaitīti dažādi statistikas dati. Zbigņevs Stankevičs skaidroja, ka bez parastas informācijas, savu sirdi un sajūtas par šo laiku viņš ielicis lūgšanā, kura kopā ar pārējo saturu nonākusi torņa smailē esošajā gailī.

Rīgas arhibīskapa, metropolīta Zbigņeva Stankeviča lūgšanas fragmentsKristaps Feldmanis

    Lūgšanā arhibīskaps atzina, ka Eiropas kontinentu šobrīd apdraud un nomoka koronavīruss un praktiskais materiālisms, kā arī Eiropas tautās “no jauna sāk augt atsvešinātības un savstarpējā aizdomīguma sēkla”.

    Tāpēc viņš lūgšanas tekstā izteica cerību par Eiropu, kas ir balstīta cilvēciskās un mūžīgās vērtībās un kas “spēj panākt etnisku un ekumenisku izlīgumu, gatava pieņemt citādo un respektē katra cilvēka cieņu”.

    Arhibīskaps lūgšanas noslēgumā izteica lūgumu par sabiedrības spēju ar paļāvību lūkoties nākotnē un dot savu ieguldījumu Eiropas un Latvijas garīgajā atdzimšanā.

    Latvijas Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrs informē, ka vēstījumā norādīti arī statistikas dati: katoļticīgo skaits Latvijā ir ap 400 tūkstošiem, kas veido aptuveni 20% no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita. Rīgas arhidiecēzē ir 75 draudzes un misijas punkti. Latvijā kalpo 160 priesteru, no kuriem 60 kalpo Rīgas arhidiecēzē. 19 no viņiem ir ārvalstu misionāri. Latvijā ir simts klostermāsu.

    Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piemiņas kapsulā ievietoja Latvijas valdības vēstījumu nākamajām paaudzēm, kurā uzsvērta Latvijas izaugsme kopš valsts dibināšanas un neatkarības atjaunošanas, kā arī sekmīgā cīņa ar Covid-19 pandēmiju, medijus informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

    “Šodien, kad Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles augstajā tornī atgriežam mūsu galvaspilsētas simbolu – atjaunoto gaili –, varam būt gandarīti, ka dzīvojam skaistā, stiprā un drošā Eiropas valstī.

    Teju 102 gadus pēc valsts dibināšanas un 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir ekonomiski un militāri spēcīgākā valstu bloka – Eiropas Savienības un NATO – pilntiesīga dalībniece. Esam demokrātiska valsts, kuras iedzīvotāji ne vien no paaudzes paaudzē kopj un ciena savas kultūras vērtības, bet vienlaikus rada un izmanto arvien jaunas informācijas tehnoloģijas, veicinot ekonomikas attīstību un dzīves līmeņa celšanos,” teikts vēstījumā.

    Ministru prezidents vēstījumā valdības vārdā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālei un Romas Katoļu baznīcai novēlēja arī turpmāk stiprināt mūsu sabiedrības garīgās izaugsmes ceļu un būt plaši daudzinātam Rīgas un Latvijas viesu galamērķim.

    “Patiesi ceru, ka atjaunotais baznīcas gailis simbolizēs pasauli pārņēmušās Covid-19 pandēmijas beigu sākumu un jaunu atdzimšanu, Latvijai mērķtiecīgi pārtopot par Ziemeļvalsti,” pausts vēstījuma noslēgumā.

    Jēkaba katedrāle pēc pieciem gadiem svinēs savu astoņsimtgadi. “Kaut arī gaiļa pacelšana tornī noslēdz nozīmīgu posmu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanā un mēs esam pateicīgi gan Latvijas valdībai, gan Rīgas domei par līdzšinējo ieguldījumu, tomēr šie nebūt nav visi darbi, kas vēl jāpaveic, lai savestu baznīcu kārtībā līdz katedrāles astoņsimtgadei, ko varēsim atzīmēt 2025. gadā,” atzīmēja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, uzsverot, ka Baznīcu gaida liels izaicinājums, lai šajā sarežģītajā laikā varētu darbus turpināt.

    Gaili šī gada 3. aprīlī no torņa nocēla AS “Būvuzņēmums Restaurators” speciālisti, lai uzņēmuma darbnīcās meistari vēsturisko gaili varētu salabot un nozeltīt par jaunu.

    Gaiļa labošanas darbus veica kalējs Pēters Koroļs, kurš bija arī viens no Rīgas Doma katedrāles gaiļa izgatavotājiem pirms 35 gadiem un tā paša gaiļa atjaunotājiem 2015. gadā, kad Doma gailis tika restaurēts.

    Pēc tam, kad kalējs gaiļa bojātās vietas aizpildīja ar alvu un noslīpēja, kā arī veica balansēšanu, jo gailis pilda arī vēja rādītāja funkciju, tā virsma tika attīrīta, attaukota, nogruntēta, nokrāsota un pārklāta ar speciālu laku – mikstionu, lai pie darba varētu ķerties zeltītājas – restauratore-meistare Inese Ozoliņa un viņas asistente Liena Kasparāne – noklājot virsmu ar zelta lapiņām.

    Atšķirībā no Doma un Pētera baznīcu gaiļiem, Jēkaba gailis ir vismazākais. Jānis Riņķis skaidroja, ka visai 118 x 136 centimetru lielā Jēkaba katedrāles gaiļa nozeltīšanai tika izmantoti aptuveni 10 grami zelta lapiņās, kas juvelierizstrādājumu apjoma ziņā ir ekvivalents apmēram diviem standarta laulības gredzeniem.

    Riņķis arī informēja, ka kopš 2017. gada restaurētas dievnama fasādes un vēsturiskais mūris, kā arī logi, slēģi un durvis; veikta jomu jumtu atjaunošana, altārtelpas un katedrāles cokola restaurācija, kā arī kanāla atjaunošana un ārējo inženiertīklu izbūve. Tāpat galvenajam ieejas portālam atjaunots apmetums un krāsojums atbilstoši iepriekš veiktajai arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei. Visbeidzot veikti torņa jumta atjaunošanas darbi, vēsturisko pulksteņu restaurācija un katedrāles gaiļa zeltīšana, noslēdzoties vienam no vēsturiskā dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbu posmiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti